2021. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,33 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,6 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,5 %, bet importa vērtība par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Februārī Latvija eksportēja preces 1,14 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada februāri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 47,6 % līdz 48,9 %.
Šā gada divos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 4,54 miljardus eiro – par 45 miljoniem eiro jeb 1 % vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 2,21 miljardu eiro (pieaugums par 69,3 milj. eiro jeb 3,2 %), bet importa – 2,33 miljardus eiro (samazinājums par 24,3 milj. eiro jeb 1 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada februārī salīdzinājumā ar 2020. gada februāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 10,4 % lielāka, bet importa – par 0,2 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2,6 %, bet importa vērtība samazinājās par 0,4 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, bija: koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 35,8 milj. eiro jeb 19,7 %; augu valsts produktu eksports lielāks par 23,2 milj. eiro jeb 36,7 %; minerālproduktu eksports lielāks par 16,7 milj. eiro jeb 34,7 %; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 15,1 milj. eiro jeb 18,5 %; parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 11,9 milj. eiro jeb 11,7 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, bija: mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 22,6 milj. eiro jeb 8,6 %; koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 17 milj. eiro jeb 39 %; dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu imports lielāks par 7,1 milj. eiro jeb 16,7 %; pārtikas rūpniecības ražojumu imports mazāks par 7,3 milj. eiro jeb 7,1 %.
Februārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,7 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8 %), Vācija (7,1 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7 % no importa kopapjoma), Vācija (11,9 %), Polija (9,8 %) un Igaunija (8,8 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā februārī veidoja 8,1 %, bet importā – 5,4 %.
2021. gada februārī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada februāri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 0,5 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, bet importā – par 0,2 procentpunktiem.
2021. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 118 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm.
Šā gada februārī, salīdzinot ar 2020. gada februāri, preču imports no Apvienotās Karalistes samazinājies par 13,4 milj. eiro jeb 56 %. Samazinājums vērojams visās svarīgākajās ārējās tirdzniecības preču grupās. Savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Apvienotās Karalistes palielinājās par 5,8 milj. eiro jeb 2,2 reizes (pieaugums vērojams visās preču grupās).
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2021. gada februārī salīdzinājumā ar 2020. gada februāri visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 18,6 milj. eiro jeb 82,8 %. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksports samazinājās, izpaliekot transportlīdzekļu cilvēku pārvadāšanai (autobusu) eksportam (2020. gada februārī šī prece tika eksportēta 7,7 milj. eiro vērtībā).
Koka un tā izstrādājumu, kokogles importa kāpumu 2021. gada februārī salīdzinājumā ar 2020. gada februāri ietekmēja zāģmateriālu importa pieaugums par 9,5 milj. eiro jeb 90,6 %. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja viskiju importa kritums par 3,3 milj. eiro jeb 56,7 %.