Pieprasījums pēc Latvijas eksportētāju precēm būs, taču izaicinājumus radīs piegāžu kavēšanās  (2)

2021. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,33 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,5%, bet importa vērtība - par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports, stāsta Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Februāra rezultāts pabīdījis malā visas piesardzīgās prognozes, pie reizes ļaujot nedaudz optimistiskāk vērtēt ekonomikas pirmā ceturkšņa izredzes, kaut no krituma neizvairīsimies, norāda AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Latvijas eksporta straujo izaugsmi šobrīd pamatā nodrošina spēcīgs ārējais pieprasījums, uzsver "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Pasaules ekonomika turpina atkopties no Covid-19 pandēmijas izraisītā šoka, un saskaņā ar jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm pasaules ekonomika šogad augs par vairāk nekā 6%. Attīstītajās valstīs apjomīgie fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi ir spējuši saglabāt iedzīvotāju ienākumus, savukārt Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi ir būtiski samazinājuši daudzu pakalpojumu pieejamību. Tā rezultātā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc dažādām precēm un atsevišķās nozarēs ir vērojams to deficīts, kā arī cenu pieaugums.

Priekšā ir daži mēneši, kad preču eksporta dati izskatīsies brīnišķīgi, prognozē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Pērn eksports no 1,099 miljardiem eiro martā samazinājās līdz 910,1 miljonam eiro maijā. Tāpēc aprīlī un maijā preču eksporta kāpums gada griezumā visdrīzāk pārsniegs 20%. Turpretim vasaras otrajā pusē un rudenī salīdzinājuma bāze jau būs daudz augstāka, graudu raža šogad varbūt būs ne tik laba, tā ziņo lauksaimnieku pārstāvji, bet zāģmateriālu cenu burbulis varētu būt noplacis.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece uzsver, ka Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiku sniegums pēdējos mēnešos kopumā ir bijis labs, kas kopā ar aizvien plašāku sabiedrības imunizāciju, ir labvēlīgs turpmākam ārējā pieprasījuma pieaugumam. Iespējas savas preces realizēt eksportētājiem būs, bet sarežģījumus aizvien radīs piegāžu kavēšanās un izmaksas, kā arī atsevišķu komponenšu trūkums un sadārdzinājums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,5%. Savukārt preču importa apjomi pieauga mērenāk – par 2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts bija ievērojami mazāks nekā pirms gada.

Pēc krituma 2021.gada janvārī, februārī eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā preču grupu. Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, graudaugu kultūru un farmācijas produktu eksports. Savukārt gada griezumā samazinājās dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un tabakas izstrādājumu eksports.

Februārī gada griezumā, līdzīgi kā kopējais eksports, pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 6,6%. Eksports uz ES valstīm straujāk pieauga uz Lietuvu (minerālie un farmācijas produkti), Dāniju (koksne), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti un koksne), Somiju (minerālie produkti un eļļas augu sēklas) un Vāciju (organiskie ķīmiskie savienojumi un eļļas augu sēklas), bet samazinājās uz Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Igauniju (koksne).

Vienlaikus nedaudz pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 1,9%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (farmācijas produkti un mehānismi), bet samazinājās uz Kirgizstānu (farmācijas produkti).

Februārī strauji auga eksports uz pārējām valstīm – par 13,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju (graudaugi) un ASV (koksne un elektroierīces), bet samazinājās uz Turciju (dzelzs un tērauds), Lībiju (graudaugi) un Ēģipti (dārzeņi).

Preču importa pieaugumu februārī gada griezumā veicināja koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu imports. Savukārt samazinājās dzērienu, dzelzs un tērauda, apavu un tabakas izstrādājumu importa vērtība.

Kopumā gada divos mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada apjomus par 3,2%. Savukārt importēts šajā laika posmā tika par 1% mazāk preču nekā pirms gada.

Eksporta attīstība 2021 .gadā kopumā, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu dēļ. Tomēr, pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, ekonomiskā aktivitātes un eksporta apjomi pakāpeniski augs.

Jaunākie CSP dati rāda, ka nelielais preču eksporta vērtības sarukums janvārī bija pārejošs. Februārī izaugsme atgriezās ar uzviju, un preču eksporta vērtība palielinājās par 7.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Eksporta statistiku visvairāk uzlaboja koksne un tās izstrādājumi (+20%), kuru eksports sasniedza jaunu rekordu, pārsniedzot 217 miljonus eiro. Nozīmīgu devumu kopējā sniegumā nodrošināja arī graudaugi un rapsis (+70%). Augstākas naftas cenas ir palīdzējušas strauji kāpt minerālproduktu eksporta vērtībai (+35%), kur lielāko daļu veido naftas produktu re-eksports. Jau ceturto mēnesi pēc kārtas vērojams straujš, ar divciparu skaitli mērāms kāpums ķīmiskās rūpniecības ražojumu, it īpaši farmācijas produktu, eksportā. Savukārt mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports pēc sparīgā pieauguma 2020. gada otrajā pusē šī gada sākumā ir atslābis (+5.3%). Lai gan kopumā eksports aug, atsevišķās preču grupās joprojām vērojami mīnusi. Februārī visbūtiskākais kritums bija transportlīdzekļu un parasto metālu eksportā.

Kopš pērnā gada rudens līdz šī gada februārim ir bijis vērojams straujš izejvielu cenu un transportēšanas izmaksu kāpums. Tas pēdējā mēneša laikā ir nostabilizējies, bet joprojām ir augstā līmenī un rada bažas daudziem uzņēmējiem. Uzņēmumi cenšas pārnest kāpumu uz pircēju, bet ne visi to var atļauties. Ražotāju cenas eksportētajām rūpniecības precēm februārī pieauga par 3.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Salīdzinājumam - janvārī tie bija vēl tikai 1.5%, bet pērn kopumā redzējām kritumu. Visveiksmīgāk eksporta cenas celt ir izdevies kokapstrādes uzņēmumiem, izņemot mēbeļu ražotājus, - kāpums par nepilniem 14% februārī pret iepriekšējo gadu. Tomēr lielākajā daļai rūpniecības ražojumu cenas vēl pagaidām saglabājas zem pagājušā gada līmeņiem.

Turpmākie mēneši preču eksportam izskatās stabili ar nelielu plus zīmi. CSP apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptauju dati rāda, ka eksporta pasūtījumi pēc pandēmijas pirmā globālā viļņa strauji atguvās vasarā un rudenī, bet pēdējos mēnešos būtisku uzlabojumu vairs nav redzējuši. Tomēr tie aizvien turas stabili virs ilgtermiņa vidējā. Mūsu tirdzniecības partnervalstu ekonomiku sniegums pēdējos mēnešos kopumā ir bijis labs, kas kopā ar aizvien plašāku sabiedrības imunizāciju, ir labvēlīgs turpmākam ārējā pieprasījuma pieaugumam. Iespējas savas preces realizēt eksportētājiem būs, bet sarežģījumus aizvien radīs piegāžu kavēšanās un izmaksas, kā arī atsevišķu komponenšu trūkums un sadārdzinājums.

Cilvēki, kas Latvijā atbildēja par vakcīnu iepirkumu, un tie, kuri nodarbojas ar preču eksportu, noteikti nav vienas un tās pašas personas. Preču eksports februārī pieauga par 7,5%, bet koriģētajos datos, kur tiek ņemtas vērā darbadienu skaita izmaiņas, pieaugums ir pat 10,4%. Februārī Latvija eksportēja preces par 1,142 miljardniem eiro. Savukārt koriģētajos datos februārī ir reģistrēts visu laiku lielākais preču eksporta apjoms jeb 1,231 miljards eiro. Turklāt šis ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad ir atzīmēts šāds sasniegums. Bez koriģēšanas salīdzinājums ar rudens mēnešiem un to graudu eksporta straumēm nebūtu gluži taisnīgs.

Kas ir noteicis šo panākumu? Jau kopš pandēmijas sākuma, galvenais panākumu kaldinātājs ir specializācija nozarēs, kurām neparastā situācija pasaulē nevis samazina, bet palielina pieprasījumu – koksne, pārtika, sakaru līdzekļi. Šogad piestādīt lielākus rēķinus ārvalstu klientiem palīdz arī cenu kāpums. Mūsu rūpnieku pārdoto starppatēriņa preču cenas februārī gada griezumā auga par 5,9%, tieši šī preču kategorija dominē preču eksportā. Fantastiski labu samaksu šobrīd var dabūt par zāģmateriāliem, bet arī pārtikas un inženierijas nozaru produktu ražotāji šobrīd par cenu līmeni nesūdzas. Februārī koksnes produktu eksports sasniedza 217 miljonus eiro, kas ir visu laiku lielākais apjoms. Gada īsākajā mēnesī vēl par koksnes produktu pārdošanu ārzemēs nekad nebija saņemts vairāk par 200 miljoniem.

Priekšā ir daži mēneši, kad preču eksporta dati izskatīsies brīnišķīgi. Pērn eksports no 1,099 miljardiem eiro martā samazinājās līdz 910,1 miljonam eiro maijā. Tāpēc aprīlī un maijā preču eksporta kāpums gada griezumā visdrīzāk pārsniegs 20%. Turpretim vasaras otrajā pusē un rudenī salīdzinājuma bāze jau būs daudz augstāka, graudu raža šogad varbūt būs ne tik laba, tā ziņo lauksaimnieku pārstāvji, bet zāģmateriālu cenu burbulis varētu būt noplacis.

Importa apjoms februārī bija pārsteidzoši mazs, tas gada griezumā pat samazinājās par 2,2%. Preču tirdzniecības bilance bija gandrīz "pa nullēm" (imports pārsniedza eksportu 50,4 miljoniem eiro jeb 4,3%). Tas ir pārsteidzoši, zinot, cik aktīvi mājsaimniecības pērk ilglietošanas preces un to, ka izejvielu cenas februārī jau bija diezgan augstas. Daļēji tā varētu būt sakritība, daļēji iemesls varētu būt investīciju vājums, katrā ziņā tas nav ilgtspējīgi. Tā kā tipisks pārpalikums pakalpojumu tirdzniecībā ir ap 150 miljoniem eiro, nav šaubu, ka kopējā tirdzniecības bilance februārī bija ar pārpalikumu.

Pilnīgākam priekšstatam par ārējo tirdzniecību var piebilst dažus vārdus par pakalpojumiem, kuru dati šobrīd ir pieejami līdz janvārim. To eksports ir pārvarējis zemāko punktu pērn aprīlī un maijā, bet janvārī joprojām bija par 11,9% mazāks nekā pirms gada. Šajā kritumā ir nenovēršamības elementi - ārvalstu tūrisms šobrīd ir gandrīz apstājies, un lielākoties ārpus Latvijas kontroles ir arī tranzītā notiekošais. Taču sadaļa "citi pakalpojumi", ko galvenokārt veido biznesa un IT pakalpojumu eksports, arī celtniecība, janvārī gada griezumā pieauga par 14,5%. Šīs ir nozares, kurās Latvija nav atkarīga no tās ģeopolitiskā un pandēmiskā likteņa un kuras šobrīd jau veido vairāk nekā pusi kopējā pakalpojumu eksporta.

Februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%, tai skaitā preču eksports par 7,5%, bet imports par 2%. Februāra rezultāts pabīdījis malā visas piesardzīgās prognozes, pie reizes ļaujot nedaudz optimistiskāk vērtēt ekonomikas pirmā ceturkšņa izredzes, kaut no krituma neizvairīsimies.

Iespaidīgu kāpumu, būtiski ietekmējot kopējos apjomus, ir nodrošinājusi kokrūpniecības pieaugums (+19.7%). Pieprasījuma uzrāviens ir nesis līdzi arī cenu uzplaiksnījumu. Tas, vismaz īstermiņā, sola tīkamu sniegumu ekonomikai un peļņu uzņēmējiem, bet reizē arī iespējamus sarežģījumus nākotnē. Krietni samērīgāk un tādēļ, šķiet, ilgtspējīgāk, apjomus ir audzējušas elektroierīču un iekārtu (+4.9%) un mehānismu un mehānisko ierīču (+6%) nozares. Šīm nozarēm lielākais izaicinājums ir spējā noturēt procesa nepārtrauktību - darbiniekus no saslimšanas un dažādu komponenšu pieejamība. Pieminēšanas vērts kāpums ir kurināmā un naftas (+39,8%), graudaugu (+56,1%) un farmācijas (+35,8%) produktu eksportā. Jāšaubās vai redzamais kāpums ir noturams ilgtermiņā, taču tuvākajos mēnešos tas saglabāsies. Kritums bija vērojams transporta līdzekļu, alkohola un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksportā.

Februāra veikumu vēl iespaidīgāku padara fakts, ka pērn eksports februārī vēl atradās pieauguma fāzē - augot par 9,5%. Tā kā martā eksporta izaugsme izsīka un aprīlī jau uzrādīja kritumu, turpmākajos mēnešos procentuālais pieaugums būs galvu reibinošs. Pasaules lielvaras – Ķīna un ASV strauji atgūst ēstgribu, velkot līdzi arī Eiropas un citu valstu eksporta atdzīvošanos. Uzņēmēji ziņo par pasūtījumu nostiprināšanos, kas sekmē arī noskaņojuma stiprināšanos. Lielākos pārbaudījumus tuvākajā laikā var sagādāt traucējumi piegādes ķēžu funkcionalitātē. Pēdējā laikā piegādes ātrums ir būtiski palēninājies. Tas audzē izmaksas un no jauna akcentē konkurētspējas jautājumus. Tādēļ, izmantojot labvēlīgo konjunktūru, noderētu vēl pastiprinātāks atbalsts Latvijas eksporta potenciāla uzlabošanai.

Preču eksportējošās nozares šobrīd ir pārliecinoši Latvijas ekonomikas spēcīgākā daļa, kas palīdz mazināt Covid-19 pandēmijas un tās ierobežošanai ieviesto pasākumu radīto negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada februārī Latvijas preču eksports ir palielinājies par 7,5% salīdzinājumā ar 2020. gada februāri. Tas ir ievērojams pieaugums un zīmīgi, ka februārī eksporta apjomi tiek salīdzināti ar eksporta rādītājiem pirms Covid-19 pandēmijas sākuma pērnā gada pavasarī. Turpmākajos mēnešos eksporta, tāpat kā citi makroekonomiskie rādītāji, tiks salīdzināti ar Covid-19 pandēmijas pirmo vilni un tādēļ gada griezumā ir gaidāmi lieli skaitliski pieaugumi.

Latvijas eksporta straujo izaugsmi šobrīd pamatā nodrošina spēcīgs ārējais pieprasījums. Pasaules ekonomika turpina atkopties no Covid-19 pandēmijas izraisītā šoka, un saskaņā ar jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm pasaules ekonomika šogad augs par vairāk nekā 6%. Attīstītajās valstīs apjomīgie fiskālie un monetārie atbalsta pasākumi ir spējuši saglabāt iedzīvotāju ienākumus, savukārt Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviestie fiziskās distancēšanās pasākumi ir būtiski samazinājuši daudzu pakalpojumu pieejamību. Tā rezultātā ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc dažādām precēm un atsevišķās nozarēs ir vērojams to deficīts, kā arī cenu pieaugums.

Februārī Latvijā visstraujāk pieauga koka izstrādājumu un augu valsts produktu eksports, par attiecīgi 19,7% un 36,7%. Kokapstrādē eksporta pieaugumu veicināja gan fiziskā apjoma pieaugums, gan straujš koksnes cenu kāpums, ko izraisījis spēcīgs pieprasījums no būvniecības nozares Eiropā, kā arī pasaulē. Cenu pieaugumu šobrīd vēl vairāk pastiprina zemais krājumu līmenis daudzās produktu kategorijās pēc pērnā gada ražošanas pārrāvumiem. Papildus tam pārtikas cenu kāpums pasaulē ir veicinājis arī Latvijas pārtikas un it īpaši graudaugu eksporta pieaugumu, savukārt bez pārtikas un koka produktiem februārī par 18,5% audzis arī ķīmiskās rūpniecības produktu eksports, bet par 11,7% sarucis metālu izstrādājumu eksports.

Ražotāju noskaņojums daudzās pasaules vadošajās ekonomikās šobrīd ir ļoti pozitīvs, un tas liecina par spēcīgu ārējo pieprasījumu arī pēc Latvijas precēm. Manuprāt, šobrīd ir visi priekšnoteikumi, lai strauja Latvijas eksporta un rūpniecības izaugsme turpinātos vismaz šī gada pirmajā pusē. Vienlaikus ierobežotas patēriņa iespējas pēdējos mēnešos ir veicinājušas strauju iedzīvotāju uzkrājumu pieaugumu un importa sarukumu. Februārī Latvijas preču ārējās tirdzniecības deficīts bija tikai 49 miljoni eiro, kas ir zemākais mūsu ārējās tirdzniecības deficīts pēdējos vismaz 20 gados. Tas liek domāt, ka IKP pieaugums šogad varētu būt labāks nekā prognozēts iepriekš. Vienlaikus nedaudz uztrauc tas, ka, neskatoties uz labvēlīgu situāciju ārējos tirgos, Latvijas ražotāju noskaņojums ir relatīvi zems gan Eiropas Komisijas, gan LTRK indeksa aptaujās. Tas varētu liecināt par zināmu uzņēmēju piesardzību un šaubām par to, cik ilgtspējīgs būs esošais pieprasījums, it īpaši gada otrajā pusē, kad sāks atvērties pakalpojumu nozares.