Delfi foto misc. - 77973
Foto: Pixabay

Aprīlī apritēja trīs gadi kopš Latvijā darbojas Sociālā uzņēmuma likums. Likums, kas sniedz iespēju iegūt sociālā uzņēmuma statusu tiem uzņēmumiem, kuri savas darbības veic, lai sasniegtu sabiedrībai svarīgus sociālos mērķus, informē Labklājības ministrija.

Uz 1. aprīli Sociālo uzņēmumu reģistrā bija aktīvi 172 sociālie uzņēmumi. Taču kopumā trīs gadu laikā sociālā uzņēmuma statuss ir bijis piešķirts 187 uzņēmumiem, bet dažādu iemeslu dēļ 15 uzņēmumiem statuss ir bijis atņemts vai arī paši uzņēmumi ir no tā atteikušies.

61 gadījumā sociālā uzņēmuma statusa piešķiršana tika atteikta.

"Jāatzīst, ka ne visi, kam ir labi nodomi, darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt arī uzņēmēji, kas var pastāvēt ilgtermiņā. Joprojām aktuāls ir jautājums par paša uzņēmēja motivāciju un skaidru redzējumu gan par sociālā mērķa izvirzīšanu savai darbībai, gan par biznesa metodēm, ar kādām risināt sociālās problēmas tā, lai ilgtermiņā izveidotos veiksmīgs sociālais bizness," norāda LM.

172 sociālajos uzņēmumos pašreiz strādā nedaudz vairāk par 900 darbiniekiem. Populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 26 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Šajos 46 darba integrācijas sociālajos uzņēmumos nodarbināti aptuveni 120 darbinieki un visvairāk pārstāvētās mērķa grupas ir cilvēki ar invaliditāti, tad seko nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, personas ar garīga rakstura traucējumiem, bijušie ieslodzītie u.c.

Pēc darba integrācijas kā populārākās jomas seko izglītība – 23%, sports, veselības veicināšana, medicīna – 16%, iekļaujoša pilsoniskā sabiedrība un kultūras daudzveidība – 10%, pakalpojumi un atbalsts sociālās atstumtības riska grupām – 8%, sociālie pakalpojumi – 5%, vides aizsardzība – 4% un 8% citas jomas.

Sociālie uzņēmēji darbojas visā Latvijas teritorijā, taču visvairāk sociālo uzņēmumu – 52% atrodas Rīgas teritorijā, savukārt vēl 20% atrodas Pierīgā. 11% sociālo uzņēmumu atrodas Kurzemē, 7% – Zemgalē, 6% – Vidzemē un 4% – Latgalē.

Interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas iespējām joprojām saglabājas augsta, katru mēnesi Labklājības ministrija saņem piecus līdz astoņus pieteikumus no potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem.

Labklājības ministrijas sadarbības partnera - finanšu institūcijas "Altum" - īstenotā grantu atbalsta programma šobrīd ir būtiskākais atbalsta instruments sociālajiem uzņēmumiem. Uz grantu var pretendēt pēc tam, kad Labklājības ministrija uzņēmumam ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu. "Altum" pieejamais granta atbalsts ir līdz 200 tūkstošiem eiro un granta iegūšanai ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns. Līdz 2021. gada 1. aprīlim sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā Altum bija noslēdzis 115 granta līgumus par kopējo summu 7,3 miljoni eiro, atbalstot gan sociālās uzņēmējdarbības veicējus pirms Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, gan sociālos uzņēmumus, kas izveidojušies pēdējo trīs gadu laikā. Vidējais granta apmērs ir 63 tūkstoši eiro. Savukārt, lai palīdzētu kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, sākot ar 2020. gadu Labklājības ministrija sniedz iespēju sociālajiem uzņēmējiem saņemt bezmaksas konsultācijas biznesa plāna izstrādei par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, mārketingu, grāmatvedību un nodokļiem. Līdz 2021. gada 1.aprīlim šo iespēju ir izmantojuši 20 sociālie uzņēmumi.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!