Bezdarba līmenis bez valsts atbalsta būtu divas reizes augstāks  (5)

Ja esošo situāciju salīdzina ar iepriekšējām krīzēm, piemēram, finanšu krīzi, tad jāatminas, ka tolaik bezdarba līmenis pārsniedza 20%, savukārt šoreiz bezdarbs pieauga no 6% līdz gandrīz 9%, un šis rādītājs nav augstāks, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem, norāda eksperts.

Dati liecina, ka patlaban dīkstāves pabalstu vai algu subsīdijas patlaban saņem 7% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tātad bezdarbs bez valsts atbalsta būtu divas reizes augstāks, lēš eksperts.

Plašie bezdarba rādītāji krīzes laikā pieauguši tikai nedaudz, sasniedzot 14%, taču globālās krīzes laikā šis skaitlis pārsniedza 30%.

Darbinieku atlaišanas ātrumu krīzes sākumā var salīdzināt ar rādītāju 2009. gadā, taču tas bija īslaicīgs, jo uzņēmumiem nebija skaidrs, cik ilga būs pandēmija un vai gaidāmi atbalsta pasākumi no valdības.

Taču, protams, pandēmijas ietekme uz darba tirgu ir lielāka nekā tikai atlaišanas, atzīst eksperts. Vissmagāk skartajās profesijās saruka arī darba slodze un nodarbināto ienākumi. Izmitināšanas un ēdināšanas sektorā kopumā atlaisti 29% darbinieku, bet vēl 29% atrodas dīkstāvē, kas nozīmē, ka 58% darbinieku kopumā ir bez darba, bet šie dati vēl neparādās oficiālajā statistikā vērienīgā valsts atbalsta dēļ.

Taču tajā pašā laikā tādās profesijās kā informācijas tehnoloģijas nodarbināto skaits auga gan pirms krīzes, gan krīzes laikā.

"Tādēļ rodas jautājums, vai šīs personas, kas zaudējušas darbu izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, ir vērts pārkvalificēt par programmētājiem? Nē, jo vakanču skaits samazinās visās nozarēs, un, kaut gan vienīgā nozare, kur to skaits pieaug, ir IT, taču tur vakanču skaits pieauga vien par pusprocentu. Tāpat visus viesnīcu administratorus nevar pārkvalificēt par programmētājiem, jo tāpat, beidzoties krīzei, atkal būs nepieciešami viesnīcu administratori," norāda eksperts.

Kopumā vakanču skaits sarucis un ir 15 tūkstoši, un uz tām pretendē 75 tūkstoši bezdarbnieku.