Foto: Shutterstock
Lai veidotu dialogu ar sabiedrību par lauksaimniecību, kliedētu dezinformāciju par nozari un runātu par moderno lauksaimniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu, ir nodibināta jauna nevalstiskā organizācija, atklāj biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

"Covid krīze mums ir pierādījusi, cik svarīgi ir spēt pašiem sevi pabarot, cik priviliģētā situācijā atrodas Latvija, salīdzinot ar daudzām citām valstīm. Mums ir spēcīgs lauksaimniecības sektors, kas saražo lauksaimniecības preces gan vietējam tirgum, gan eksportam, bet diemžēl publiskajā telpā ir milzu neizpratne par nozari un daudz nepatiesu, pat melīgu apgalvojumu. Mūsu mērķis ir runāt par moderno lauksaimniecību, par jaunajām tehnoloģijām, kas strauji ienāk laukos, un skaidrot procesus nozarē ar zinātniski pamatotiem argumentiem," uzsver "Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" vadītājs.

"Lauksaimniecība pašlaik ir lielu izaicinājumu priekšā, un mūsu mērķis ir nodrošināt nozares ilgtspēju, kopīgi īstenojot Eiropas Savienības Zaļā kursa noteiktos mērķus, ievērojot sabiedrības un lauksaimniecībā nodarbināto intereses un neuzkāpjot uz kāda grābekļa, ko vēlāk nāktos nožēlot," skaidro Zelčs. Biedrības viedoklis saskan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pausto, ka patiesi ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas atslēga ir plašāks integrētās augu audzēšanas metožu pielietojums.

"Lielā mērā politisku iemeslu dēļ tiek saasinātas attiecības starp bioloģisko un konvencionālo ražošanas metodi. Ne viena, ne otra galējība nespēj nodrošināt ilgtspēju. Mūsu skatījumā Latvijā ir jāatrod vidusceļš starp dažādām interesēm un vajadzībām. To savā pētījumā norāda arī OECD, kā zelta vidusceļu minot integrēto lauksaimniecību. Abām pusēm ir jāsadzīvo, jāsaplūst kopā, rodot līdzsvaru starp kvalitāti, cenu, draudzīgumu dabai, vienlaikus saglabājot augstu auglību un kāpinot lauksaimnieciskās produkcijas eksportu. Tas ir vienīgais risinājums, lai pabarotu augošo cilvēku skaitu pasaulē, saglabātu nozares ilgtspēju Latvijā un palielinātu nozares devumu valsts ekonomikai," pārliecināts Zelčs.

"Savā biedrībā esam spējuši apvienot dažādus nozares spēlētājus. Mūsu biedru pulkā ir pārstāvētas visu veidu un izmēru zemnieku saimniecības. Taču Zaļais kurss nav tikai par individuāliem lauksaimniekiem. Pats saimnieks ir tikai maza daļiņa Zaļajā kursā. Mērķi būs jāīsteno visai pārtikas ķēdei – no lauka līdz pat galdam – , kas iekļauj gan audzēšanas, gan ražošanas procesus. Tādēļ šajā organizācijā esam aicinājuši līdzdarboties arī tos, kuri zemnieku produkciju pārstrādā citos produktos. Plānojam biedru klāstu palielināt, vēl plašāk aptverot pārtikas ķēdi, lai soli pa solim kā valsts un sabiedrība labākajā veidā īstenotu noteiktos Zaļā kursa mērķus. Arī dabas organizācijas, kuru mērķis ir racionāla diskusija, laipni aicinām pievienoties," norāda Zelčs.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!