Sapņo par privātmāju, bet atļauties var standartdzīvokli  (61)

52 % Latvijas ģimeņu ar bērniem Covid-19 pandēmija likusi pārdomāt, vai esošais mājoklis atbilst viņu vajadzībām, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā, kas veikta visās trijās Baltijas valstīs, izzinot aptuveni 2100 ģimeņu nostāju.

Tieši pandēmijā mājoklis vienlaikus ir bijusi dzīves vieta, skola vai bērnudārzs, kā arī birojs, kurš turklāt nereti ierīkots noliktavas telpā vai virtuvē, atgādina "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs. Pandēmijas sākumā vecāki savus bērnus vēl mēģināja kaut kur savā kaktā vai istabā noturēt, lai tik neiekļūst sapulces "tiešraidē", taču tagad tam vairs vecāki nepievērš uzmanību. Tas gan nenozīmē, ka vajadzība pēc plašākām telpām ir atrisināta. Un tieši lielāku dzīves vietu kā vēlamo atzīmē vairums aptaujāto, daļa savukārt pandēmijas ietekmē gribētu nokļūt zaļākā vidē, tuvāk dabai.

Īpašums ārpus pilsētas, māja ir dārgāks pirkums, bet tieši pandēmijā cilvēki domā un rēķina, ka var ietaupīt uz transporta un degvielas izmaksām, pieļaujot, ka attālināts darbs saglabāsies.
"Vēlme ir būt tuvāk dabai un lai ir laba infrastruktūra. To gan ir sarežģīti nodrošināt, jo daba nozīmē, ka, piemēram, bērnudārzs varētu būt tālāk," piebilst Kaspars Lukačovs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc liela daļa izvēlē galu galā atgriežas pie dzīvokļa (ap 65 m2), bet aptuveni 30% ģimeņu tiek pie mājas.

Māja laukos ir TOP izvēle Igaunijā, kamēr Latvijā sapņo par mītni netālu no galvaspilsētas – Mārupē, Babītē, Stopiņos. Pierīgas novadi ir tuvu galvaspilsētai, tur pašvaldības vairāk rūpējas, lai cilvēkiem patiktu dzīvot tieši tur, tās investē infrastruktūrā, ceļos, komunikācijā, skolu atjaunošanā u.c.

Pētījumu centra SKDS vadītājs un sociologs Arnis Kaktiņš akcentē, ka gan šobrīd, gan senāk ir novērotas šīs ilgas pēc privātmāja, taču tās nesakrīt ar realitāti. Turklāt ne tikai maksātspējas līmenis liedz īstenot tās. Pat ja naudas pietiktu, nebūtu ko izvēlēties, viņš saka, dzīvojamā fonda struktūras īpatnības ir būtisks iemesls, – dominē dzīvokļu īpašumi.

Vēlmi pēc plašuma, zaļuma kā vienu no tendencēm apstiprina arī nekustamā īpašuma aģente, "Imperio" partnere Anete Kupriša. Pandēmija kopumā nav negatīvi ietekmējusi mājokļu tirgu, bijis posms tās sākumā, kad darījumu bija krietni mazāk, cilvēki nogaidīja ar lēmumu pieņemšanu, taču tagad aktivitāte tirgū ir atgriezusies. "Mājokļu tirgū trūkst kvalitatīva piedāvājuma" viņa ir novērojusi. Labi objekti, kuru reklāma kaut kur parādoties, visai ātri tiek realizēti. Tik tiešām ir lielāka interese par zemes gabalu un māju iegādi, lai gan ģimene, iespējams, iepriekš apsvērusi dzīvokļa iegādi, tomēr arī tie joprojām tiek aktīvi pirkti. Izmaiņas pandēmijas ietekmē ir saistītas ar to, ka ģimenes interesējas par plašākiem, arī trīs un četru istabu dzīvokļiem. Var novērot ekonomisku (tostarp, piemēram, koka karkasa) māju būvniecību, cilvēki interesējas arī par tādiem īpašumu veidiem kā rindu māja vai dvīņu māja.

"Galvaspilsēta tukša nepaliks, jo dzīvei tajā noteikti ir savas priekšrocības," uzsver Anete Kupriša. Ikvienam ir jāvērtē savas vajadzības un, kā iesaka eksperti, pirms lēmuma pieņemšanas vajadzētu izmēģināt noteiktu dzīves vietu vai īpašuma veidu – vai tiešām ir piemērota konkrētais ciemats, apkaime, vai gribēsies pļaut zāli, vest bērnu uz t.s. pulciņu. Tas ir iespējams, īpašumu kādu brīdi īrējot.

Savukārt, runājot par cenām, Anete Kupriša atzīmē, ka jāņem vērā dažādi faktori – atrašanās vieta, platība, tehniskie risinājumi un daudz kas cits. Rīgā vidēji jārēķinās ar 1500 eiro/m2 (jeb kopējā mājas pirkuma summa būs 150-300 tūkst. eiro), bet Pierīgā 1200 eiro/m2 (jeb 120-250 tūkst. eiro). Biežāk tiek taujāts pēc aptuveni 120 m2 lielām mājām.
Jāņem ir vērā tas, ka būvizmaksas pēdējā laikā ir augušas. Un arī mājokļu cenas gājušas uz augšu, gada griezumā tie varētu būt 10% dzīvokļiem. Ja tirgus aktivitāte, pieprasījums saglabāsies, arī šogad varētu sagaidīt aptuveni 5% palielinājumu, lēš Anete Kupriša.

Kā galvenos šķēršļus, kas attur no jauna mājokļa iegādes, aptaujātie norādījuši galvenokārt naudas lietas – zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%), nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Gana daudzi norādījuši uz neskaidrībām Covid-19 dēļ.