"Kantar" pētnieki, janvārī aptaujājot 612 darba ņēmējus visā Latvijā, secināja, ka ir saglabājusies aizvadītajos gados novērotā tendence un aizvien vairāk darbinieku ir pozitīvi noskaņoti pret darbavietu un darbadevēju.
"Pēc Latvijas darbinieku piesaistības rādītāja pozitīvas dinamikas iepriekšējā periodā, arī šogad Latvijas uzņēmumos un iestādēs ir vērojams darbinieku piesaistības rādītāja kāpums," norādīts pētījuma kopsavilkumā.
Latvijas darbinieku kopējais rezultāts — 67 punkti ir vērtējams kā vidēji augsts un liecina par lojalitātes pieaugumu. Šis ir vēsturiski augstākais rādītājs kopš 2005. gada veiktajiem mērījumiem. Tas ir arī augstāks nekā vidēji Baltijā (57 punkti).
No piesaistības indeksu veidojošiem pieciem jautājumiem "kopējā apmierinātība" un "atkārtota pieteikšanās" ir salīdzinoši augstāk vērtētie aspekti. Pie tam "kopējās apmierinātības" vērtējums divu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. Tradicionāli zemāk ir novērtēta tuvāko kolēģu motivācija. Tomēr arī "kolēģu motivācijas" aspekta vērtējums pēdējo divu gadu laikā ir nozīmīgi uzlabojies. Kolēģu, un pastarpināti savu motivāciju, caurmērā biežāk augstāk ir vērtējuši gados jaunāki darbinieki (18-25 g.v.), kā arī NVO strādājošie.
Pozitīvos komentārus savas apmierinātības vērtējumam darbinieki spontāni ir snieguši ievērojami biežāk nekā negatīvos komentārus (attiecīgi: 73% un 32%). Bez tam pozitīvie komentāri ir sniegti būtiski biežāk kā divus gadus iepriekš veiktajā pētījumā, kas sasaucas ar piesaistības indeksa rādītāja kāpumu.
No pozitīvajiem komentāriem, pētījumā būtiski biežāk kā iepriekš ir minēti: "stabils darbs", "regulāra alga", "laba darba organizācija", "labi darba apstākļi un vide", "atbalstoša un uzticama vadība", "labs kolektīvs", "ir darbs", "jūtos novērtēts darbā" u.tml..
No negatīvajiem komentāriem salīdzinoši biežāk ir minēta "neatbilstoša alga". Raksturīgi, ka Covid-19 pandēmijas laikā biežāk kā iepriekš ir sniegti negatīvi komentāri par to, ka ir "nepietiekams darba apjoms".
"Kantar" pētniece Signe Kaņējeva norāda, ka salīdzinoši augstāki piesaistības rādītāji Latvijā ir vērojami starp gados jaunākiem darbiniekiem (18–35 gadi), darbiniekiem, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 1 – 5 gadus, augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem, un augstākā līmeņa speciālistiem, aptaujātajiem ar augstiem personīgajiem ienākumiem, NVO nodarbinātajiem, kā arī vidējos uzņēmumos (50 – 249 darbinieki) un Rīgā, Zemgalē strādājošajiem.
"Kopumā Latvijas darbinieku piesaistības indeksa kāpums nenozīmē, ka var "atslābt", tieši otrādi, jāturpina sekot līdzi un rūpīgi monitorēt situāciju. Nereti noturēt un saglabāt labus rādītājus ir daudz grūtāk nekā sasniegt to kāpumu. Jāpatur arī prātā, ka pašreizējā situācija jeb "jaunais normālais" ievieš savas korekcijas un atstāj ietekmi, kas var būt atšķirīga dažādās jomās, nozarēs, valstīs un reģionos," uzsver personāla pētījumu eksperte Kaņējeva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!