Novadu reforma: kuru pašvaldību uzņēmumos būs uzkrāti lielākie ārvalstu ieguldījumi  (17)

Gan 2018., gan arī 2019.gadā uzkrātā ārvalstnieku ieguldījumu summa samazinājās, savukārt pērn reģistrēts pieaugums. Pozitīva dinamika novērota arī 2021.gada 1.ceturksnī. Lielākā daļa no summas, kuru ārvalstnieki ieguldījuši Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, piesaistīta Rīgā reģistrētajiem uzņēmumiem. Tie ir 77,15% jeb 5,95 miljardi eiro. Nepilnu miljardu eiro ārvalstnieki ieguldījuši Pierīgas uzņēmumu pamatkapitālos, savukārt no galvaspilsētas attālākos reģionos ieguldījumu apjoms ir ievērojami mazāks.

Analizējot ārvalstu tiešo ieguldījumu datus uzņēmumu pamatkapitālos pēdējo gadu laikā, redzami atšķirīgi panākumi. Piemēram, gan Pierīgā, gan Zemgalē kopš 2016. gada ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos ik gadu palielinājies, kamēr citos reģionos bijuši arī mazāk sekmīgi gadi, kas rezultējies ar to, ka izņemto ieguldījumu apjoms no uzņēmumu pamatkapitāla bijis lielāks nekā attiecīgajā gadā ieguldīto līdzekļu apjoms.

Rīgā un Pierīgā – lielākā daļa ārvalstu ieguldījumu

Galvaspilsētā reģistrēta lielākā daļa uzņēmumu, līdz ar to šeit koncentrēta lielākā daļa no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma.

2020. gadā ārvalstu ieguldījumu uzkrātais apjoms Rīgas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedzis 5,89 miljardus eiro, savukārt šogad pirmo trīs mēnešu laikā šī summa pieaugusi līdz 5,95 miljardiem eiro. Salīdzinot, kā ārvalstu ieguldījumu apjoms Rīgas uzņēmumu pamatkapitālos mainījies kopš 2016. gada, redzams, ka to uzkrātā summa minētajā laika posmā augusi par 2,24%. Tiesa, 2018. un 2019. gadā bija vērojams kritums.

Pagājušajā gadā lielāko ieguldījumu Rīgas teritorijā veicis "C E – Beteiligungs-GmbH", kas savu ieguldījuma apjomu mazumtirdzniecības tīkla SIA "Lidl Latvija" pamatkapitālā 2020. gada laikā palielinājis no 106,50 milj. eiro līdz 301,50 milj. eiro. Lielā mērā pateicoties arī šī uzņēmuma ieguldījumiem, kopējais ārvalstu ieguldījumu uzkrājums Rīgā pagājušajā gadā pieaudzis par 193,54 milj. eiro. No Rīgas uzņēmumu pamatkapitāliem ārvalstu ieguldītāji aizvadītajā gadā izņēmuši 561,18 milj. eiro. Lielākais ārvalstu ieguldījumu izņemšanas gadījums Rīgā pērn bijusi SIA "Auravis" reorganizācija. Uzņēmums pievienots Lietuvas kompānijai "UAB Amalva group", līdz ar to "Auravis" beidzis pastāvēt un ārvalstu ieguldījumu apjoms samazinājies par šī reorganizētā uzņēmuma pamatkapitāla – 59,63 milj. eiro – tiesu.

2020. gadā reģistrēti 108 gadījumi, kad ārvalstnieku ieguldījumu apjoms galvaspilsētas uzņēmumu pamatkapitālos samazināts par vismaz vienu milj. eiro. "Lursoft" izpētījis, ka no visiem reģioniem Pierīga un Zemgale pēdējos gados izceļas ar pozitīvu ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugumu. To vidū straujākais ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugums reģistrēts Saulkrastu novadā. Saulkrastu novada uzņēmumu pamatkapitālos 2017. gadā ārvalstnieki bija ieguldījuši 317,34 tūkst. eiro, bet aizvadītā gada beigās šī summa bija pieaugusi jau līdz 50,70 milj. eiro. Tiesa, teju visu šo summu ieguldījusi viena persona – zviedru "SCA Graphic Sundsvall Aktiebolag". Minētais uzņēmums SIA "SCA Mežs Latvija" pamatkapitālā ieguldījis 50,47 milj. eiro, ierindojot uzņēmuma nozari – kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība – trešajā vietā starp Pierīgā reģistrēto uzņēmumu nozarēm, kurām izdevies piesaistīt lielākos ārvalstu ieguldījumus.

Otrs straujākais ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugums fiksēts Limbažu novadā, kur tas kopš 2017. gada pieaudzis par 431,60%. 2020. gada beigās ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Limbažu novada uzņēmumu pamatkapitālos sasniedzis 11,64 milj. eiro. Tāpat kā gadījumā ar Saulkrastu novadu, arī Limbažu novadā straujo ārvalstu ieguldījumu kāpumu sekmējis viens ieguldītājs, jo par 2013. gadā dibinātā SIA "Meža salas Tourism Projects" jauno īpašnieku kļuvis igauņu "Trade Evolution OU", kas šī uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījis 8,62 milj. eiro. Tiesa, uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir no Latvijas – Jurijs Ņikuļcovs. Caur minēto igauņu kompāniju Ņikuļcovs ir patiesais labuma guvējs arī SIA "Legal Support and Accounting", kā arī viņam pieder juridisko pakalpojumu firma SIA "Consulting online".

Katrā reģionā citas līdernozares

Analizējot datus par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas reģionos, redzams, ka populārākās nozares, kas ārvalstu ieguldītājiem šķitušas vissaistošākās, katrā reģionā ir atšķirīgas. Ja Kurzemē lielākos ieguldījumus izdevies piesaistīt kravu iekraušanas un izkraušanas sektoram, kas, visticamāk, saistāms, ar divu lielo ostu atrašanos šajā reģionā, tad Vidzemē tā, savukārt, ir kokapstrāde, Zemgalē – elektroenerģijas ražošana, bet Latgalē – mežkopība.

Lielākie ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos nāk no Zviedrijas, liecina Lursoft dati, akumulētajai summai šobrīd sasniedzot nepilnus 1,2 miljardus eiro. Gandrīz puse no šīs summas ieguldīta monetārās starpniecības uzņēmumos Latvijā. Ieguldījumus zviedri veikuši arī ārpus galvaspilsētas, ierindojoties teju visos reģionos starp top 5 lielākajiem ieguldītājiem. Tiesa, izņēmums ir Zemgale, kur Zviedrija nav atrodama starp tām top 5 valstīm. Statistikas dati rāda, ka ar 11,38 milj. eiro lieliem ieguldījumiem minētā Skandināvijas valsts ierindojusies septītajā vietā, sesto pozīciju atvēlot Lielbritānijai.

Zemgalē apjomīgākie ieguldījumi nāk no Nīderlandes un Lietuvas, attiecīgi, 35,71 milj. eiro un 33,31 milj. eiro. Ieguldītājiem no Nīderlandes Zemgales reģionā saistošākā šķitusi elektroenerģijas ražošanas nozare, jo tajā šīs valsts pārstāvji līdz šim ieguldījuši 19,93 milj. EUR, savukārt kaimiņvalsts Lietuvas pārstāvjiem – ķīmisko vielu vairumtirdzniecība.

Interesanti, ka starp top 5 lielākajiem ieguldītājiem Krievija atrodama tikai Latgales topā, un šī reģiona uzņēmumos kaimiņvalsts pārstāvji ieguldījuši 9,37 milj. eiro. Tiesa, gan 2019.gadā, gan arī 2020. gadā Krievijas ieguldījumu apjoms Latgales uzņēmumu pamatkapitālos sarucis, kritumam turpinoties arī šogad. Šāda pati aina atspoguļojas arī kopējā ieguldījumu apjomā Latvijas uzņēmumos. 2019. gadā Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopumā samazinājies par 203,98 milj. eiro, pērn – par 18,08 milj. eiro, bet šogad – jau par 2,53 milj. eiro. Jānorāda, ka Latgale citu reģionu starpā izceļas ar piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjomu ražojošajam sektoram. Atšķirībā no pārējiem reģioniem, Latgalē starp top 5 nozarēm, kuru uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši apjomīgākos līdzekļus, ražojošā sfēra pārstāvēta vairāk.

Raugoties uz jomām, kurās ārvalstnieki ieguldījuši visapjomīgākos līdzekļus, jānorāda, ka ir nozares, kuras izvirzījušās līderos tikai pateicoties vienam uzņēmumam, jo tā pamatkapitālā ārvalstu ieguldītāji ieguldījuši apjomīgus līdzekļus. Kā piemēru var minēt stikla šķiedras ražošanu Vidzemē. Starp top 5 lielākajām nozarēm pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma šī sfēra izvirzījusies pateicoties tikai AS "Valmieras stikla šķiedra", liecina Lursoft dati. Ražotāja kopējais pamatkapitāls ir 33,46 milj. eiro, no tiem 83,14% ieguldījis "Duke I S.a.r.l." no Luksemburgas, bet 10,50% – "P-D Management Industries-Technologies GmbH" no Vācijas.

Kuri būs lielākie pēc reģionālās reformas?

Ja šobrīd pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma aiz Rīgas, kuras uzņēmumi piesaistījuši 77% no visiem ārvalstu ieguldījumiem pamatkapitālos, kas investēti Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, seko Ķekavas novads un Liepāja, reģionālā reforma kopējā ainā ieviesīs zināmas izmaiņas.

Pēc teritoriālās reformas 2021. gadā lielākās pašvaldības pēc ārvalstu ieguldījumu apjoma uzņēmumu pamatkapitālos būs:

"Lursoft" aprēķinājis, ka pēc reģionālās reformas uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma ziņā vislielākā pašvaldība aiz Rīgas būs Ropažu novads, savukārt Ķekavas novads pēc reformām, balstoties uz pašreizējiem ieguldījumu apjomiem, ierindosies trešajā vietā. Lursoft pētījuma dati parāda, ka 2020. gada beigās topošā Ropažu novada teritorijā esošie uzņēmumi savos pamatkapitālos bija uzkrājuši 204,57 milj. eiro, bet Ķekavas novadā, vērtējot jau pēc jaunā teritoriālā iedalījuma, reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki ieguldījuši 198,29 milj. eiro.

Ceturtā lielākā pašvaldība pēc teritoriālo reformu īstenošanas uzņēmumu piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma ziņā būs Mārupes novads, pēc kura sekos trīs lielās pilsētas – Liepāja (156,05 milj. eiro), Ventspils (138,26 milj. eiro) un Jelgava (90,96 milj. eiro).

Pēc izmaiņām reģionālajā sadalījumā mazākais novads pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma uzņēmumu pamatkapitāliem būs Preiļu novads. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, jaunveidojamā Preiļu novada teritorijā ietilpstošo uzņēmumu pamatkapitālos aizvadītā gada beigās ārvalstnieki bija ieguldījuši 391,87 tūkst. EUR. Jānorāda, ka ne Vārkavas novadā, ne arī Aglonas novadā, kura daļa tiks pievienota pie Preiļu novada, pērn beigās nebija reģistrēts neviens uzņēmums, kura pamatkapitālā ieguldījumus būtu veikuši ārvalstnieki.

Otrs mazākais novads pēc piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoma pēc teritoriālās reformas būs Ludzas novads, kurā ietilps pašreizējie Ciblas, Kārsavas, Ludzas un Zilupes novadi. Kopējā ārvalstu ieguldījumu summa, kuru līdz 2020. gada beigām bija uzkrājuši šajos novados reģistrētie uzņēmumi, bija 424,22 tūkst. eiro. Mazāk nekā 1 milj. eiro ārvalstu ieguldījumos uzņēmumu pamatkapitāliem ir piesaistījuši arī Ventspils un Valkas novadi. Abas pašvaldības arī pēc reģionālās reformas saglabās savu pašreizējo teritoriju, neapvienojoties ar citām kaimiņos esošajām pašvaldībām.

"Domājot par reģionālo attīstību un nevienlīdzības mazināšanu, pašvaldībām ir liela loma un nozīme investīciju projektu piesaistē un darbā ar ārvalstu investoriem. Jāuzsver, ka, lai stiprinātu pašvaldībās strādājošo zināšanas un kompetenci, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra jau pirms vairāk nekā gada organizēja apmācību seminārus un mentoru programmas pašvaldībām ar mērķi veidot tiešo investīciju piesaistes stratēģijas utt. Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, svarīgi vērtēt, vai partiju programmās ārvalstu investīciju piesaistei reģionos, tās potenciālam un ietekmei uz uzņēmējdarbības attīstību kopumā ir pievērsta uzmanība," teic "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa norāda, ka tikpat svarīgi būtu vērtēt, vai jaunā sasaukuma deputātu kandidāti ārvalstu investīciju projektu piesaisti uzskata kā prioritāru attīstības virzienu, kā arī to, vai partijas piedāvātais redzējums ir balstīts uz statistikas datiem, proti, izvērtējot līdzšinējo investīciju dinamiku un tendences reģionā.

Dati apkopoti uz 26.03.2021.