Sevišķi aktuāls jautājums ir nekustamā īpašuma industrijas ietekme uz klimatu, ilgtspēja, RMS forums rīkotajā konference Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2021, runājot par ilgtermiņā un īstermiņa tendencēm, pauda "NCH Capital Inc." vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis.
Tiek lēsts, ka nekustamo īpašumu joma rada 40% no CO2 izmešiem. Skaidrs, ka būs spiediens uz attīstītājiem, pārvaldītājiem, īpašniekiem un investoriem, ņemot vērā mērķi līdz 2050. gadam sasniegt 0 līmeni jeb būt oglekļa neitrāliem.
Otra lielā ilgtermiņa tendence, kas nodarbina šīs nozares uzņēmēju prātus, – Rietumu pasaules straujā novecošana, tostarp arī Baltiju skars iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Tāpat nekustamā īpašuma tirgu ietekmē procentlikmes un būvniecības izmaksas. Procentlikmes ir kritušās un diez vai tuvākajos gados celsies. Nekustamais īpašums ir viena no jomām, ko valstis var stimulēt, pieprasījums pēc mājokļiem būs. Tas attiecas uz visu pasaule. Taču īpašumi varētu būt dārgāki, jo būvizmaksas palielinās. Amerikā gada laikā vienas privātmājas uzcelšana sadārdzinājusies vidēji par 24 tūkstošiem dolāru.
Covid-19 pandēmijas ietekmē kvadrātmetru skaits uz vienu iedzīvotāju palielināsies un tas attiecas gan uz dzīvojamo segmentu, jo šobrīd mājvieta ir arī ofiss, gan darba vietām.
Gan pasaulē, gan tagad arī pie mums (pēc īres likuma pieņemšanas) palielināsies īres namu īpatsvars mājokļu tirgū. Šis ir virziens, kuru pēta investori. Kārlis Cerbulis lēš, ka šādu ieguldījumu gadījumā investori akceptēs zemākas atdeves likmes, pieņemot, ka procentu likmes pasaulē neaugs, savukārt celtniecības izmaksas augs.
Un tas varētu būt aktuāli Rīgas centra sakārtošanas un atdzīvināšanas kontekstā.
Covid-19 kontekstā ir diskusija par biroju loma, darba vidi un attālinātu darbu. Nekas labāks par biroju nav izgudrots, tie noteikti turpinās eksistēt, teica Kārlis Cerbulis, atsaucoties uz pētījumu Anglijā, kurš atklāja, ka pērnā gada augustā 500 kompāniju aptaujā 60% atzinušas, ka vēlas samazināt biroja platību, bet šogad martā par to domāja tikai 16%. Cilvēki uz darbu tiešām varētu neiet katru dienu, taču kopumā platības uz vienu cilvēku būs lielāka, līdz ar kopējā platība nesamazināsies. Iespējams, varētu sagaidīt biroja platību cenu samazinājumu, bet šobrīd jebko ir grūti prognozēt.
Covid-19 laika nekustamā īpašuma tirgus spīdeklis ir loģistikas/noliktavas objekti, ko neapšaubāmi stimulē interneta tirdzniecības straujā izaugsme, ko pandēmija vēl vairāk stimulēja. Šobrīd gan akūts izaicinājums ir t.s. pēdējās jūdzes piegāde jeb paku nogādāšana galapatērētājam, tādējādi – tieši pilsētas robežās.
Un kā vēl viena tendenci viņš nosauc valsts ietekmes palielināšanās, un arī pēc pandēmijas tā nekur nepazudīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
