Virza priekšlikumu par PTAC tiesībām saņemt informāciju no kontu reģistra  (2)

Minētais priekšlikums iekļauts grozījumos Kredītiestāžu likumā un Kontu reģistra likumā.

Likumprojektu autore Ekonomikas ministrija (EM) skaidroja, ka ar izmaiņām tiktu nodrošinātas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas prasības, kas paredz nodrošināt patērētāju tiesību jomas kompetentajām iestādēm tiesības noskaidrot kontu informāciju.

Ministrijā norādīja, ka PTAC praksē sastopas ar gadījumiem, ka potenciālie pārkāpēji izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju priekšrocības, lai efektīvi slēptu savu identitāti, piemēram, vārdu un uzvārdu, kā arī tiek slēptas pārkāpuma, kas skar patērētāju kolektīvās intereses, izdarīšanas faktu un apstākļus.

"Piemēram, komercprakses īstenotāji neatklāj vai maldina par savu patieso identitāti tiešsaistes vidē, izmantojot viltus profilus un pseidonīmus. Turklāt komercprakses īstenotāji ne vienmēr sadarbojas, tie izvairās no komunikācijas ar PTAC un turpina slēpt savu patieso identitāti. Bieži vien vienīgais pavediens, kas ļauj sasaistīt komercprakses īstenotāju ar reālu personu ir tā norādītais konta numurs, kuru komercprakses īstenotājs izmanto darījumiem ar patērētājiem," atzina ministrijā.

Likumprojekti tika izstrādāti, lai nodrošinātu PTAC tiesības saņemt informāciju no kontu reģistra. Kā norādīja EM, tas ļaus noskaidrot iespējamā pārkāpuma izdarīšanā iesaistītās personas, kas slēpj savu identitāti, bet atklāj vismaz vienu no saviem konta numuriem, kā arī noskaidrot personu uzturētos kontu numurus.

"Informācija par konta numuriem ir nepieciešama turpmāko izmeklēšanas darbību veikšanai un pārkāpuma apstākļu izvērtēšanai, piemēram, finanšu plūsmu un tajās iesaistīto personu noskaidrošanai," piebilda EM.

Ministrijā arī atzina, ka jau patlaban Kontu reģistra likums nosaka kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu iesniegt un atjaunināt ziņas kontu reģistrā. Attiecīgi PTAC iegūs no kontu reģistra minēto privātpersonu jau iesniegtās ziņas.

Pēc Finanšu nozares asociācijas sniegtās informācijas patlaban ziņu sniedzēji, piemēram, bankas saskaras ar situāciju, ka valsts pārvaldes iestādes savu funkciju pildīšanai vēršas pie bankām, lai noskaidrotu informāciju, kas jau ir pieejama kontu reģistrā.

EM norādīja, ka šo informācijas pieprasījumu apkalpošana un atbildes sagatavošana nepamatoti rada papildus izmaksas, turklāt vislielākos izdevumus rada nevis paši pieprasījumi, bet gan "tukšie pieprasījumi", proti, gadījumos, kad valsts pārvaldes iestāde nezinot, kurā bankā personai ir konts, izsūta pieprasījumus visām bankām Latvijā. "Līdz ar to likumprojekti ir vērsti uz to, lai mazinātu administratīvo slogu privātpersonai," secināja EM.