Vai tas, ka auto industrija visā pasaulē sparīgi pārorientējas uz elektroauto ražošanu, ir atstājis iespaidu uz auto pircējiem Latvijā? Ņemot vērā "Swedbank" veiktā pētījuma rezultātus par auto iegādes tendencēm, var secināt, ka Latvijā cilvēki pagaidām pieturas pie pārbaudītām vērtībām – salīdzinoši lētas automašīnas ar dīzeļdzinēju.
Lai arī daudzi apzinās un ņem vērā automašīnas ietekmi uz vidi, "zaļāki" auto pagaidām nav Latvijas pircēju dienaskārtībā to cenas dēļ. Tāpēc ātrākai autoparka nomaiņai neiztikt bez valsts atbalsta, kā tas jau ir, piemēram, kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, uzskata eksperti.
Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā izplatītākais pagaidām ir auto ar dīzeļdzinēju (tādu lieto 62% respondentu), un "dīzeļu" skaits pēdējos gados ir nevis samazinājies, bet pieaudzis. Analoģiskā Swedbank pētījumā, ko veicām 2019. gadā, automašīnas ar dīzeļdzinēju lietoja par 13 procentpunktiem mazāk respondentu (49%). Zīmīgi, ka auto ar dīzeļdzinējiem visizplatītākie ir jaunāku respondentu auditorijā (25–34 gadi). Savukārt benzīna dzinēju ir izvēlējies katrs trešais auto īpašnieks, kamēr hibrīdauto tikai 2%.
Te gan jāatzīmē, ka saskaņā ar Swedbank datiem, videi draudzīgu automašīnu popularitāte Latvijā palielinās ik gadu. Šobrīd jau apmēram 7% no visiem līzingā iegādātajiem pasažieru transportlīdzekļiem ir hibrīdauto vai elektromobiļi.
"Pētījuma rezultāti rāda, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju elektro automašīnas pagaidām ir grūti sasniedzamas to cenas dēļ. Vienlaikus, redzam, ka cilvēki par katru nākamo auto ir gatavi tērēt vairāk, nekā par esošo. Tas liecina, ka pamazām uzlabosies Latvijas autoparka kvalitāte, tirgū ienāks jaunākas automašīnas ar videi draudzīgākiem dzinējiem. Samazinoties elektro automašīnu cenai un paplašinoties uzlādes vietu skaitam, tie biežāk nokļūs potenciālo pircēju redzeslokā, jo vides faktors cilvēkiem kļūst aizvien svarīgāks. Jāņem vērā arī tas, ka pagaidām praktiski neeksistē lietotu elektro automašīnu tirgus, kas veidosies līdz ar šo automašīnu skaita pieaugumu. Taču, lai sekmētu ātrāku autoparka nomaiņu, neiztikt bez valsts atbalsta. Ņemot vērā, ka transporta nozare ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots Latvijā un rada vidēji 29% no kopējām emisijām, ir skaidrs, ka bez aktīvākas valsts iesaistīšanās šos rādītājus samazināt nebūs iespējams. Tāpēc ļoti ceram pārskatāmā nākotnē sagaidīt kādas valsts atbalsta programmas šādu auto iegādei," pētījuma rezultātus komentē "Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks.
Aptaujas dati liecina, ka tuvākajā laikā teju katrs ceturtais respondents vēlētos iegādāties hibrīdauto (24%), savukārt elektroauto – teju katrs desmitais respondents (9%). Savukārt auto ar dīzeļdzinēju plāno iegādāties 34% iedzīvotāju. Tieši dīzeļdzinēju auto īpašnieki ir tie, kuri visbiežāk kā nākamo auto izvēlas videi draudzīgu auto. Galvenais iemesls, kas attur no videi draudzīgo auto iegādes, ir saistīts ar šādu automašīnu salīdzinoši augsto cenu (to kā iemeslu min 55% respondentu) un priekšstatu par to, ka ar šādu auto var nobraukt vien salīdzinoši nelielu distanci (34%). Aptuveni ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka elektroauto iegāde tiem nebūs aktuālo tuvāko 10 gadu laikā.
Vienlaikus, – vairāk nekā piektdaļa aptaujāto (21%) atzīst, ka, domājot par jauna auto iegādi, ņems vērā tādu aspektu kā automašīnas radītā CO2 emisija. Viens no veicinātājiem, kas varētu palīdzēt izšķirties par labu elektroauto iegādei, ir arī nodokļu atvieglojumi un valsts atbalsts auto iegādē (to minējuši 27% respondentu).
"Piemēram, Lietuvā un Igaunijā ir īpaši izstrādātas valsts atbalsta programmas videi draudzīgu auto iegādei, lai sekmētu straujāku autoparka nomaiņu. Lietuvā valsts paredz 2000 eiro subsīdiju lietota un 4000 eiro subsīdiju jauna auto iegādei. Arī Igaunijā regulāri no valsts puses tiek izstrādātas īpašas atbalsta programmas, un pieprasījums pēc tām ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tas arī izskaidro, kāpēc kaimiņvalstis šajā jomā apsteidz Latviju. Tā pērnā gada laikā ar Swedbank finansējumu Baltijā uz ceļiem sākušas ripot par 1000 videi draudzīgo auto vairāk, no kuriem lielākā daļa iegādāta Igaunijā (450), kam seko Lietuva (375) un Latvija (187)," atzīmē Romaņuks.
Runājot par automašīnas nomaiņu, – vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka jaunu auto plāno iegādāties tuvāko piecu gadu laikā. Tiesa, vārds "jaunu" šeit jāsaprot kā jaunu konkrētajam cilvēkam, jo 65% cilvēku gatavojas iegādāties lietotu auto un vairāk nekā puse tam neplāno atvēlēt vairāk kā 10 tūkstošus eiro.
Trīs nozīmīgākie aspekti, ko cilvēki ņem vērā domājot par auto iegādi ir: finanšu iespējas un uzkrājumi (62% respondentu šo min kā vissvarīgāko aspektu); auto cena (54%); komforts, ko sniedz jauns auto (37%). Savukārt, izplatītākais auto iegādes finansēšanas avots ir personīgie uzkrājumi (49%), kam seko auto līzings (19%) un patēriņa kredīts vai kredīts auto iegādei (17%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
