Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi daudzus uzņēmējus, netaupot arī mazos un vidējos uzņēmumus un mājražotājus, tāpēc daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, aktualizējies atbalsts vietējiem pārtikas ražotājiem, aktīvāk iegādājoties vietējo produkciju, informē “Rimi”.
Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.
Pēc "Citadele bankas" ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem, Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro.
"Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā," skaidro Mārtiņš Āboliņš.
Arī "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda – pārtikas ražošana var būt viens no mūsu ekonomikas balstiem.
"Mazas valsts nākotnes labklājība lielā mērā atkarīga no veiksmes eksporta tirgos. Jau šobrīd lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā. Tomēr parasti uzņēmumi sāk savu darbību tieši vietējā tirgū, un, lai audzētu muskuļus un nonāktu līdz eksporta tirgiem, noderīgs būs katrs eiro, ko pircējs samaksās par vietējā ražotāja produkciju. Latvijas pircēju atsaucība, iegādājoties vietējos produktus, varētu būt lielāka," stāsta ekonomiste.
"Kā liecina "Swedbank" aprēķini, apmēram 45% iepirkumu groza Latvijā veido vietējā ražojuma pārtika, bet pārējos 55% – importēti produkti. Perfektu līdzsvaru jeb 50:50 būtu iespējams panākt, ja katra mājsaimniecība ik mēnesi aizstātu importa produktus ar vietējo ražojumu vien 20 eiro vērtībā."
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka norāda, ka vietējo preču izvēle ir būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnosacījums – ne mazāk svarīgs kā ārvalstu investīciju piesaiste, paredzama un kvalitatīva nodokļu sistēma, zema ēnu ekonomika vai stabila finanšu sistēma. Tāpat profesors uzsver arī identitātes veidošanas aspektu vietējo preču izvēlē: "Jo vairāk naudas paliek pašu mājās un neaizplūst uz citām valstīm, jo vairāk iespēju to ieguldīt kopējās labklājības celšanā. Sevišķi būtiski tas ir Covid-19 pandēmijas ietekmē, kad mūsu izvēle par labu vietējam ražotājam var būt izšķiroša šo uzņēmumu pastāvēšanā. Protams, ir ieteicams izlasīt sīko druku uz etiķetes, lai pārliecinātos, ka produkts patiešām ir ražots Latvijā, nevis tikai pielāgots Latvijas tirgum. Tāpat ar vietējiem ražojumiem iespējams veidot savas valsts identitāti, kas palīdz piesaistīt tūristus, gūstot attiecīgu pienesumu ekonomikai."
"Rimi" šogad plāno paplašināt vietējo produktu sortimentu un veikalos izcelt vietējo ražotāju produktus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
