Aug gan pieprasījums, gan jauno dzīvokļu cena  (43)

Salīdzinot 2020. gada un 2019. gada datus, Rīgā darījumu skaits ir audzis par 25%, Viļņā – par 5%, savukārt Tallinā bija novērojams kritums – par 9%.

Šā gada sākumā, 1. ceturksnī, darījumu skaits gan ir samazinājies, taču tas nenozīmē, ka būtu krities pieprasījums, teic “Swedbank” Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājas Ina Ligere. Dzīvokļi jaunajās mājās tiek rezervēti, tiklīdz attīstītāji nodos ēkas ekspluatācijā, būs citi rādītāji, pieauguma tendence varētu turpināties, viņa paskaidro.
2020. gadā kopā ir notikuši 2556 darījumi ar jaunajiem dzīvokļiem; ekonomiskajā segmentā bijusi vislielākā aktivitāte, proti, 68% no visiem darījumiem jeb 1732 pirkumi; savukārt biznesa klases dzīvokļu darījumi veidojuši 23% (jeb 579), bet ekskluzīvajā segmentā notikuši 9% jeb 245 darījumi.

Pēc bankas apkopotajiem datiem, salīdzinot ar 2019. gadu, pērn ekonomiskajā segmentā mēneša vidējais darījums skaits audzis par 28%; vidējā cenā par vienu kvadrātmetru bijusi 1680 eiro (jeb par 3% augstāka nekā 2019. gadā). Pagājušajā gadā darījumi notikuši kopumā 71 projektā; būvniecības stadijā ir vairāk nekā 1800 dzīvokļi, plānošanas stadijā: gandrīz 7000 dzīvokļi. Dzīvokļus šī segmenta jaunajos projektos lielākoties rezervē vēl ēku būvniecības stadijā.
Tikmēr biznesa segmentā, salīdzinot ar 2019. gadu, mēneša vidējais darījums skaits 2020. gadā ir audzis par 16%, bet vidējā cena bijusi 2170 eiro/m² (jeb par 2% augstāka). Darījumi notikuši kopumā 62 projektos. Pašlaik būvniecības stadijā vairāk nekā 900 dzīvokļi, plānošanas stadijā savukārt ir gandrīz 3000 dzīvokļi. Pēc “Swedbank” ekspertu domām šis piedāvājums jau konkurē ar privātmājām.
Savukārt Rīgas ekskluzīvo dzīvokļu tirgus segmentā pērn vidējais darījums skaits audzis par 25%, salīdzinot ar 2019. gadu. Vidējā cena bijusi 3100 eiro/m², bet darījumi notikuši 29 projektos. Būvniecības stadijā ir vairāk nekā 100 dzīvokļi, bet plānošanā aptuveni tikpat – ap 100 dzīvokļiem. Pēc bankas novērojumiem, tie dzīvokļi, kurus neizdodas pārdot, tiek piedāvāti īrei.

Ina Ligere teic, ka, ņemot vērā pašreizējo darījumu tempu, ekonomiskajā segmentā būtu nepieciešami 1,8 gadi, lai izpārdotu visus jaunos dzīvokļus, kas ir piedāvājumā, vai četri gadi, ja pierēķina klāt arī visus ieplānotos. Tā kā visi jaunie projekti un dzīvokļi tirgū neienāks vienlaikus, nav pamata raizēties par burbuļa veidošanos.
Piedāvājums ir sabalansēts ar pieprasījumu un tā ir veselīga tendence, saka bankas eksperte. Samazinās projektu realizācijas (pārdošanas) laiks, iepriekš pieprasījums bijis vājāks un bija nepieciešami 2.5 gadi, lai visus šīs kategorijas dzīvokļus, kas ir piedāvājumā, pārdotu.

Ir attīstītāji, kas meklē un pērk zemi, projektē dzīvojamos namus un sāk piedāvāt dzīvokļus tajos. Rezervāciju skaits arī ir liels. Tad dod cerību attīstītājiem iet uz priekšu. Pircējiem tas nozīmē plašāku piedāvājumu un izvēli, piebilst Ina Ligere.

Viens no attīstītājiem, kurš šobrīd izskata zemes gabalu iegādi jaunu dzīvojamo māju būvniecībai, ir SIA “Kaamos” (Igaunijas “Kaamos” grupas uzņēmums Latvijā). Tas Rīgā ir īstenojis projektu “Divi krasti” Ķengaragā, kurā ir 132 dzīvokļi; marta beigās bija pārdota vairāk nekā puse; vidējā cena bijusi 1930 eiro/m². Savukārt nākamais iecerētais projekts taps Mežaparkā – “Moho parks” būs divas gandrīz nulles enerģijas ēkas. Kopā paredzēti 154 dzīvokļi, ko šobrīd attīstītājs piedāvā par 2200 eiro/m², bet vēlāk cenu plāno pakāpeniski paaugstināt līdz 2500 eiro/m². Ilgtermiņā uzņēmuma plānos ir iegūt 10% tirgus daļu.

SIA “Kaamos” Attīstības direktors Armands Buks-Vaivads piekrīt novērojumiem, ka pieprasījums aug, taču turpinās palielināties arī jaunu dzīvokļu cenas būvniecības izmaksu kāpuma dēļ. Tajā pašā laikā viņš akcentē, ka uzlabojas arī ēku kvalitāte un energoefektivitāte. Starp citām tendencēm viņš izceļ to, ka pēdējā laikā uzlabojas banku kreditēšanā – ir labāki nosacījumi gan attīstītājiem, gan gala pircējiem.

Atgriežoties pie Baltijas, viņš gan piebilst, ka Tallinā ir stipri augstāka vidējā cena, ko pircēji ir gatavi maksāt par mājokli pirmreizējā tirgū. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas janvārī Tallinā tā bijusi 2979 eiro/m², kamēr Rīgā – nedaudz virs 1900 eiro/m². Atšķiras arī pircēju prasības un tirgus nianses, proti, igauņiem ir svarīgi tas, kas lācītim vēderā – rekuperācijas sistēmas, komunikācijas, izolācija u.tml., kamēr apdare nav tik būtiska. Viņi ir gatavi maksāt lielāku proporciju no algas par dzīvokli (un bankas gatavas to atbalstīt), līdz ar ko izvēlas lielākus, dārgākus dzīvokļus. Latvijā griestu augstums 2.65 m jau ekonomiskajā klasē tiek uzlūkots ar skepsi, premium īpašumu klasē tas ir nepieņemams. Svarīga ir skaista apdare, bet ventilācijai un citiem «sīkumiem» tiek pievērsta mazāka uzmanība. Pie mums pircēji gatavi maksāt mazāku proporciju no ienākumiem par mājokli.