Bioloģiskajiem lauksaimniekiem paredz nozīmīgu atbalstu  (1)

Atkal ir paredzēta iespēja atbalstam bioloģiskajai lauksaimniecībai pieteikt jaunas platības, jo šāda iespēja nav bijusi trīs gadus. Plānots, ka pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platības pieaugs līdz 305 tūkst. ha (šobrīd 260 tūkst. ha).

Lauku attīstības agrovides pasākuma "Bioloģiskā lauksaimniecība" ietvaros plānots novirzīt finansējums 155 milj. eiro apmērā. Par bioloģiski apsaimniekotām platībām, audzējot labību, tehniskās kultūras, dārzeņus un ilggadīgos stādījumus indikatīvi plānoti 99,6 milj. eiro, savukārt maksājumam par dzīvniekiem indikatīvi plānoti 56,3 milj. eiro, nodrošinot atbalstu bioloģiskajam piena lopkopības sektoram, ņemot vērā šī sektora būtiski lielāku ieguldījumu amonjaka emisiju samazinājumā salīdzinājumā ar citiem lopkopības sektoriem. Turklāt plānots sniegt atbalstu arī tādām bioloģiskām saimniecībām, kas bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmantos daļā no saimniecības.
Bioloģiskie biškopji varēs saņemt atbalstu par bioloģiskajām bišu saimēm, ja apsaimnieko minimālo saimju skaitu – vismaz 20. Biškopji indikatīvi saņemtu 3,6 milj. eiro.
Pēc bioloģisko lauksaimnieku ierosinājuma pasākumā "Zaļās joslas" ietverta iespēja veidot buferjoslas starp bioloģiskā un konvencionālā lauksaimnieka apsaimniekotajiem laukiem, tādējādi mazinot riskus un ietekmes no konvencionālajām platībām.

Arī pēc 2023. gada tiks turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, novirzot 20,6% no lauku attīstības finansējuma, kas pie kopumā samazināta finansējuma lauku attīstībai ir nozīmīgs īpatsvars, salīdzinot ar pašreizējā perioda 12,9%.

Strādājot pie 2023.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta politikas, ZM mērķis ir panākt, lai līdz 2027. gadam Latvijā vismaz 20% lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) jeb 398 tūkst. ha būtu izmantota bioloģiskajā lauksaimniecībā, virzoties uz ES Zaļā kursa mērķi 25% no LIZ 2030. gadā.
Lai to nodrošinātu, bioloģiskiem lauksaimniekiem pēc 2023. gada būs plašas iespējas saņemt atbalstu ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna ietvaros dažādos atbalsta pasākumos gan par apsaimnieko zemi, gan ieguldījumiem lauku saimniecību attīstībā un pārstrādē, gan zināšanu pilnveidošanas un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Nākamajā plānošanas periodā tiešajos maksājumos ir jāparedz specifiskas un lauksaimniekiem brīvprātīgas klimatiskās un ekoshēmas, veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu un mudinot lauksaimniekus mainīt ierasto saimniekošanas praksi un izmantot vidi saudzējošas metodes. Šo pasākumu īstenošanā varēs pieteikties arī bioloģiskie lauksaimnieki, kombinējot un papildinot lauku attīstības atbalsta maksājumu ar jebkuru vai visiem citiem maksājumiem ekoshēmu ietvarā. ZM paredz, ka arī ekoshēmu pasākumu ietvarā nozarei ir iespējams piesaistīt nozīmīgu finansējuma apmēru vismaz papildus 26 milj. eiro gadā.

Vienlaikus bioloģiskā lauksaimniecība tiek stiprināta, izmantojot arī citu lauku attīstības pasākumu atbalstu, sākot no ieguldījumiem lauku saimniecībās un pārstrādē nozares konkurētspējas celšanai un beidzot ar mācībām zināšanu pilnveidošanai.

Kopējās lauksaimniecības politika paredz, ka Latvijai gan tiešajos maksājumos ekoshēmām, gan no lauku attīstības finansējuma vides un klimata mērķiem ir obligāti jānovirza vismaz 30% no ES atbalsta finansējuma. ZM ir paredzējusi vairāk par obligāto prasību – 50,8% no KLP finansējuma laika posmā no 2023. līdz 2027. gadam.