Veikalu 'ķemmēšana' jeb aizturētais patēriņš izlauzies pavasara tirdzniecībā  (13)

"Panākts diezgan cienījams gada kāpums 3,2% apmērā martā. Aprīlī tas būs vēl ievērojami lielāks, visdrīzāk, padsmitos procentu mērāms, jo tieši šajā mēnesī pērn pandēmijas pirmais vilnis ekonomikā izpaudās visskarbāk. Taču jau maijā gada pieaugums tirdzniecībā būs daudz mazāks, jo pērn krīze tirdzniecībā bija skaudra, bet īsa. Savukārt šogad vēl ir iespējama ierobežojumu atkārtota pastiprināšana līdz brīdim, kad vakcinācijas aptvere kļūs pietiekama. Par to atgādina jauno inficēšanās gadījumu skaits trešdien, kas ir lielākais vairāk nekā divu mēnešu laikā, kā arī jau vairākas nedēļas ilgušais saslimstības pieaugums Lietuvā," norāda bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrija atgādina, ka šā gada marta vidū Rīgā atvērās pirmais zemo cenu mazumtirdzniecības veikals "Mere", kas vēl vairākas dienas radīja garu pircēju rindu veidošanos. Mazumtirgotājs plāno atvērt veikalus visās Latvijas pilsētās, kas līdzās četrpadsmit jau uzceltiem "Lidl" mazumtirdzniecības veikaliem, kuri vēl nav vēruši vaļā durvis pircējiem, nākotnē pastiprinās konkurenci nozarē.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka kopējie mazumtirdzniecības cipari šobrīd ļoti vāji raksturo to, ar ko ikdienā sastopas nozares uzņēmumi. Ierobežojumu un patēriņa struktūras maiņas rezultāta dažādiem nozares uzņēmumiem situācija ir radikāli atšķirīga. Piemēram, martā par 2% ir pieaugusi pārtikas, par 41% kāpusi IT iekārtu tirdzniecība un par 42% – attālinātā tirdzniecība. Tikmēr atsevišķās kategorijās, piemēram, lietoto apģērbu tirgošanā, tirdzniecība ir gandrīz pilnībā apstājusies un salīdzinājumā ar 2020. gada martu tirdzniecības apgrozījums ir sarucis par 82%, savukārt apģērbu tirdzniecība sarukusi par 16%.

"Pēdējais pieejamais "Eurostat" datu salīdzinājums par februāri Latvijai uzrādīja lielāku mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kritumu nekā vidēji Eiropā. Par iemeslu tam, protams, kalpo vīrusa izplatība un no tā izrietošie tirdzniecības ierobežojumi. Lai gan martā vērojams mazāks pesimisms par nākotni, jau kopš gada sākuma Latvijas mazumtirgotāju noskaņojums ir ievērojami zem ilgtermiņa vidējā līmeņa un atpaliek arī no tā, ko redzam vidēji Eirozonā. Ja skatāmies uz patērētāju noskaņojumu, tad Latvijā tas arī martā neuzrādīja uzlabojumu, kamēr patērētāji Eirozonā jūtas arvien labāk, un marta datos jau pārsnieguši ilgtermiņa vidējo noskaņojuma līmeni," atzīmē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

"Aizturētais patēriņš turpina uzkrāties, veidojot ne tikai ekonomiskās izaugsmes iespējas, bet arī inflācijas un jaunus saslimstības uzliesmojuma riskus. Šos faktorus būs grūti nolīdzsvarot, jo īpaši rudenī, kad saslimstības riski atkal pastiprināsies. Lai arī vakcinācijas tempi paātrināsies, visticamāk, tas nebūs pietiekami un rudenī atsevišķi ierobežojošie pasākumi būs jāatjauno. Taču, jo lielāks iedzīvotāju skaits būs vakcinējies, jo mazāk strikti tie būs. Tādēļ, lai arī gada sākums nozarei ir bijis ne pārāk labvēlīgs, turpmākajos mēnešos tā atgūs nokavēto un gads noslēgsies ar pieaugumu," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmijas otro vilni, daudziem ierobežojumiem ekonomikā un bezdarba pieaugumu, iekšējais patēriņš Latvijā un pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir spēcīgs. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā mazumtirdzniecība pēc divu mēnešu pārtraukuma ir atgriezusies pie pozitīvas gada izaugsmes un salīdzinājumā ar 2020. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir audzis par 3,2%. Protams, sākot ar martu, ekonomisko rādītāju salīdzinājumi ar iepriekšējo gadu ir jāuztver ļoti piesardzīgi, jo pērn šajā laikā sākās Covid-19 pandēmija un lieli pieaugumi cipari gaidāmi gandrīz visās nozarēs. Tas savukārt var radīt maldīgu priekšstatu par faktisko situāciju ekonomikā, taču vismaz tirdzniecības gadījumā pieaugums nav saistīts tikai ar 2020. gada zemo bāzi, jo arī salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apjomi Latvijā ir auguši par 2,5%.

Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka kopējie mazumtirdzniecības cipari šobrīd ļoti vāji raksturo to, ar ko ikdienā sastopas nozares uzņēmumi. Ierobežojumu un patēriņa struktūras maiņas rezultāta dažādiem nozares uzņēmumiem situācija ir radikāli atšķirīga. Piemēram, martā par 2% ir pieaugusi pārtikas, par 41% kāpusi IT iekārtu tirdzniecība un par 42% – attālinātā tirdzniecība. Tikmēr atsevišķās kategorijās, piemēram, lietoto apģērbu tirgošanā, tirdzniecība ir gandrīz pilnībā apstājusies un salīdzinājumā ar 2020. gada martu tirdzniecības apgrozījums ir sarucis par 82%, savukārt apģērbu tirdzniecība sarukusi par 16%. Tomēr labā ziņa ir tā, ka mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liecina par pakāpenisku uzlabojumu tirdzniecības rādītājos jau kopš janvāra vidus – apgrozījums preču segmentos pieaug ik reizi, kad tiek mazināti kādi ierobežojumi.

Arī aprīlī mūsu klientu tēriņi tirdzniecībā ir turpinājuši augt, un tas liek domāt, ka iekšējais pieprasījums ir gana spēcīgs un nozare spēs atkopties tiklīdz epidemioloģiskā situācija ļaus atcelt esošos ierobežojumus. Papildus tam martā un aprīlī Latvijas mājsaimniecības ir saņēmušas apjomīgus vienreizējus pabalsta maksājumus no valsts budžeta, un pat pirms šiem pabalstiem mājsaimniecību uzkrājumu bija būtiski pieauguši. Kā liecina Latvijas Bankas un pārējo Baltijas valstu centrālo banku dati, februārī mājsaimniecību uzkrājumi Baltijā bija 15-22% lielāki nekā pirms pandēmijas sākuma, savukārt Latvijā iedzīvotāju uzkrājumi bankās 2020. gadā ir auguši par aptuveni vienu miljardu.

Vienlaikus pandēmijā esam aizņēmušies piesardzīgi un kredītportfelis būtiski nav audzis, un mājsaimniecību papildu uzkrājumi veido ievērojamu potenciālu resursu atliktajam patēriņam gan pakalpojumu, gan tirdzniecības nozarēs. Domāju, ka bez ierobežojumiem tirdzniecībā jau šobrīd būtu vērojami jauni rekordi un gadā kopumā pieaugums varētu pārsniegt 4%, it īpaši ja gaidāmais inflācijas pieaugums motivēs cilvēkus tērēt. Tomēr tirdzniecībā ir arī riski. Aktīvā tūrisma sezona strauji tuvojas, bet, spriežot pēc "Google" datiem, interese par "AirBaltic" un viesnīcām Rīgā nav liela. Šogad ar zemu saslimstību nevaram lepoties, un tas nozīmē, ka tūrisma nozarē atkopšanās varētu kavēties, kas savukārt kavēs tirdzniecības atkopšanās iespējas Rīgas centrā un citās tūristu iecienītās vietās.

Šā gada martā salīdzinājumā ar gadu iepriekš mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pieauga par 3,2%, kas bija pirmais nozares kāpums šogad. To noteica zemā bāze pērnā gada martā, kad mazumtirdzniecības nozari un Latviju kopumā pirmo reizi skāra Covid-19 slimība, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju noskaņojumu un iepirkšanās tendences. Iedzīvotāji, atturoties no fiziskiem kontaktiem un nebūtiskiem pirkumiem, steidzās iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces.

Tādējādi pretstatā divciparu skaitļos mērāmiem kritumiem nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (atskaitot degvielu) iepriekšējos trīs mēnešos, martā šo produktu kategorijā tika reģistrēts tirdzniecības apjomu kāpums par 3,6%. Jāatzīmē, ka šāds pieaugums uz zemās bāzes fona joprojām ir salīdzinoši mērens, ko skaidro fakts, ka noteikumi, kas regulēja tirdzniecības nozares darbību, saglabājās tikpat stingri kā februārī. Neskatoties uz līdzīgajiem ierobežojumiem, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi bija ievērojami augstāki nekā februārī, tiem palielinoties par 16,1%. Starp nepārtikas preču grupām straujākos pārdošanas kāpumus martā uzrādīja informācijas un komunikāciju tehnoloģiju mazumtirdzniecība, kur gada laikā pārdošanas apjomi pieauga par 41,2%, mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība palielinājās par 37,4%, kultūras un atpūtai paredzēto preču tirdzniecība bija par 15,9% augstāka nekā pirms gada. Tikmēr tirdzniecības centriem un apģērbu veikaliem saglabājoties slēgtiem, spēcīgs pārdošanas kritums turpinājās apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā, kur gada laikā apjomi saruka par 14,4%. Jāatzīmē, ka šis kritums ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējos mēnešos, kad janvārī un februārī apģērbu un apavu tirdzniecība bija sarukusi par vairāk nekā 60%. Lēnāks mazumtirdzniecības krituma temps tika reģistrēts arī būvmateriālu (metālizstrādājumu, krāsu un stikla) veikalos, kur martā pārdošanas apjomi gada griezumā saruka par 4,8%.

Autodegvielas mazumtirdzniecībā martā turpinājās pieaugums (+4,9%), tomēr, degvielas cenām pakāpeniski atgriežoties iepriekšējā līmenī, pārdošanas apjomu kāpuma temps kļūst vājāks. Martā degvielas cena bija par 6,0% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī, kas bija pirmais degvielas cenu pieaugums pēdējā gada laikā.

Martā pieaugumu uzrādīja arī mazumtirdzniecība pārtikas veikalos, salīdzinot ar gadu iepriekš, pārdošanas apjomiem pārtikas veikalos palielinoties par 2,1%. Ja neskaita epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu, tirdzniecību pārtikas preču veikalos ar Covid-19 saistītie ierobežojumi martā neskāra, tomēr pieauguma temps būtu bijis straujāks, ja ne pērnā gada augstā bāze, kad līdz ar pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanu iedzīvotāji steidzās iztukšot pārtikas veikalus un veidoja pārtikas produktu rezerves.

Šā gada marta vidū Rīgā atvērās pirmais zemo cenu mazumtirdzniecības veikals Mere, kas vēl vairākas dienas radīja garu pircēju rindu veidošanos. Mazumtirgotājs plāno atvērt veikalus visās Latvijas pilsētās, kas līdzās četrpadsmit jau uzceltiem Lidl mazumtirdzniecības veikaliem, kuri vēl nav vēruši vaļā durvis pircējiem, nākotnē pastiprinās konkurenci nozarē.

Ņemot vērā straujo mazumtirdzniecības apjomu sarukumu gada pirmajos divos mēnešos, 2021. gada pirmajā ceturksnī kopumā nozarē saglabājās kritums, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni pārdošanas apjomiem samazinoties par 4,7%, ko noteica nepārtikas preču mazumtirdzniecības, atskaitot degvielu, kritums par 13,9%. Tikmēr degvielas mazumtirdzniecībā trīs mēnešos reģistrēts apjomu pieaugums par 8,1%, un mazumtirdzniecība pārtikas preču veikalos bija par 0,6% augstāka nekā pirms gada.

Sagaidāms, ka aprīlī izaugsme mazumtirdzniecībā kļūs straujāka, ko veicinās gan pērnā gada zemais bāzes līmenis, gan ierobežojumu tirdzniecības jomā mīkstināšana, kad no 7. aprīļa tika atļauts darboties visiem nepārtikas veikaliem, kuri neatradās tirdzniecības centros, un āra tirdzniecībai. Apģērbu un apavu veikalu darbības atjaunošanās radīja garas pircēju rindas, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīm precēm ir augsts arī pandēmijas apstākļos un iepirkšanās internetā daudziem nav tik saistoša. Tas arī liecina par spēcīgu iekšējā patēriņa potenciālu, ko šobrīd ierobežo Covid-19 pandēmija, bet tā atspoguļosies statistikas datos līdz ar tālāku ierobežojumu atcelšanu.

Pēc ievērojamiem kritumiem gada pirmajos divos mēnešos, martā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos ir atgriezušies plusi. Gada griezumā novērojams pieaugums 3,2% apmērā, kamēr, salīdzinot ar februāri, novērojama pārdošanas apjomu palielināšanās par 6,9%. Pozitīvos rezultātus turpināja nodrošināt iepriekš paplašinātais pārdošanā esošo preču klāsts. Arī marta nogalē izmaksātais valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem, visticamāk, paspējis veicināt patēriņu jau pagājušajā mēnesī. Jāatzīmē, ka 2020. gada martā spēkā stājās ievērojami tirdzniecības ierobežojumi, radot bāzes efektu datos.

Lai gan jau pagājušā gada martā novērojām apgrozījuma kritumu vairākās kategorijās, mīnusi tikai reģistrēti arī šogad. Ievērojama pārdošanas apjomu samazināšanās reģistrēta apģērbu un apavu tirdzniecībā (-16,4%) un citu preču kategorijā (-11,1%), kur vislielākais kritums reģistrēts lietoto preču apakš kategorijā (-82,4%). Tikmēr neierasti lielie mīnusi farmaceitisko preču pārdošanā skaidrojami ar ievērojami augstāku pārdošanas apjomu līmeni pagājušajā gadā, kad cilvēki panikas vadīti steidzās pasargāties no vīrusa. Savu uzvaras gājienu turpina mājsaimniecības elektroierīču tirdzniecība – martā uzrādot 37,4% pieaugumu. Pandēmijas laikam ierastie plusi reģistrēti pārdošanas apjomiem pārtikas veikalos (+2%) un degvielas tirdzniecībā (+4,9%).

Veikalu darbības atsākšana aprīļa sākumā veicinās apgrozījuma kāpumu lielā daļa tirdzniecības vietu. Garās rindas, ko var vērot pie veikaliem, norāda uz iedzīvotāju vēlmi realizēt atlikto patēriņu. Google mobilitātes dati aprīlī uzrāda pieaugošu aktivitāti mazumtirdzniecības vietās, signalizējot par patērētāju slāpēm pēc klātienes tirdzniecības. Arī aprīlī izmaksātais valsts atbalsts pensionāriem veicinās pārdošanas apjomu izaugsmi, nonākot veikalu plauktos.

"Swedbank" karšu dati aprīļa pirmajā pusē norāda uz patēriņa atveseļošanos, un atsevišķās nozarēs redzami pat ļoti strauji pieauguma tempi pret pagājušo gadu. Epidemioloģiskā situācija jau trešo nedēļu pēc kārtas Latvijā pakāpeniski pasliktinās, kas pārceļ cerības par drīzu tālāku ierobežojumu mīkstināšanu un pilnvērtīgu mazumtirdzniecības atgūšanos uz vēlāku laiku.

Pēdējais pieejamais "Eurostat" datu salīdzinājums par februāri Latvijai uzrādīja lielāku mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu kritumu nekā vidēji Eiropā. Par iemeslu tam, protams, kalpo vīrusa izplatība un no tā izrietošie tirdzniecības ierobežojumi. Lai gan martā vērojams mazāks pesimisms par nākotni, jau kopš gada sākuma Latvijas mazumtirgotāju noskaņojums ir ievērojami zem ilgtermiņa vidējā līmeņa un atpaliek arī no tā, ko redzam vidēji Eirozonā. Ja skatāmies uz patērētāju noskaņojumu, tad Latvijā tas arī martā neuzrādīja uzlabojumu, kamēr patērētāji Eirozonā jūtas arvien labāk, un marta datos jau pārsnieguši ilgtermiņa vidējo noskaņojuma līmeni.

Pozitīvi, ka vakcīnu piegādes tuvākajos mēnešos palielināsies, un no 3. maija tiks dota iespēja vakcinēties visiem interesentiem. Tas kāpinās vakcinācijas tempu Latvijā, kas šobrīd ir viens no zemākajiem Eiropā. Tomēr jāatzīmē, ka ierobežojumu mīkstināšanai nepieciešama stabili zema saslimstība, kur joprojām galvenais priekšnoteikums ir esošo ierobežojumu ievērošana, ar ko nogurušajai sabiedrībai nevedas. Tāpēc, visticamāk, ka Eiropas vidējam rādītājam mazumtirdzniecības pieauguma tempos iepaliksim vismaz līdz vasarai.

Martā, pēc trīs mēnešu lejupslīdes, mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums 3,2% apmērā. Pārtikas preču tirdzniecība pieauga par 2,1%, nepārtikas preču par 3,6%, bet autodegvielas tirdzniecība par 4,9%. Pieaugumu nozarei izdevās sasniegt divu iemeslu dēļ. Pirmais ir tas, ka ierobežojumu žņaugs martā tika palaists nedaudz vaļīgāk, un pērnā gada fons, uz kā arī tuvākajos mēnešos būs viegli izcelties. Par aktivitātes uzlabošanos martā jau signalizēja maksājuma karšu dati, kuri norāda uz pozitīvās tendences turpināšanos aprīlī.

Tajā pašā laikā nestabilā epidemioloģiskā situācija gan piezemē īstermiņa gaidas, tas ir, ka atvieglojumi, ja tādi sekos, būs pietiekami piesardzīgi un nozarei vēl nāksies nogaidīt, pirms tiks atlaistas bremzes. Aizturētais patēriņš turpina uzkrāties, veidojot ne tikai ekonomiskās izaugsmes iespējas, bet arī inflācijas un jaunus saslimstības uzliesmojuma riskus. Šos faktorus būs grūti nolīdzsvarot, jo īpaši rudenī, kad saslimstības riski atkal pastiprināsies. Lai arī vakcinācijas tempi paātrināsies, visticamāk, tas nebūs pietiekami un rudenī atsevišķi ierobežojošie pasākumi būs jāatjauno. Taču, jo lielāks iedzīvotāju skaits būs vakcinējies, jo mazāk strikti tie būs. Tādēļ, lai arī gada sākums nozarei ir bijis ne pārāk labvēlīgs, turpmākajos mēnešos tā atgūs nokavēto un gads noslēgsies ar pieaugumu. Jo veiksmīgāk izdosies nokontrolēt vīrusu, jo pārliecinošāka būs izaugsme.

Mazumtirdzniecības apgrozījums martā sasniedza vienu no visu laiku lielākajiem kāpumiem mēneša griezumā – salīdzinājumā ar februāri tas pieauga par 6,9%. Panākts arī diezgan cienījams gada kāpums 3,2% apmērā. Aprīlī tas būs vēl ievērojami lielāks, visdrīzāk, padsmitos procentu mērāms, jo tieši šajā mēnesī pērn pandēmijas pirmais vilnis ekonomikā izpaudās visskarbāk. Taču jau maijā gada pieaugums tirdzniecībā būs daudz mazāks, jo pērn krīze tirdzniecībā bija skaudra, bet īsa. Savukārt šogad vēl ir iespējama ierobežojumu atkārtota pastiprināšana līdz brīdim, kad vakcinācijas aptvere kļūs pietiekama. Par to atgādina jauno inficēšanās gadījumu skaits trešdien, kas ir lielākais vairāk nekā divu mēnešu laikā, kā arī jau vairākas nedēļas ilgušais saslimstības pieaugums Lietuvā.

Tātad bažas par nākotni nezūd, taču priecāsimies par marta rezultātiem, kas ir lielisks sasniegums brīdī, kad lielā daļā tirdzniecības platību darbība joprojām bija liegta. Marta apgrozījums sezonāli izlīdzinātajos datos un salīdzinošajās cenās ir virs 2019. gada līmeņa, tas arī ir lielāks nekā jebkurā mēnesī līdz 2020. gada februārim, kad ļaudis, kā nelaimi nojauzdami, devās "ķemmēt" veikalus ar pārsteidzošu entuziasmu.

Aprīlī veikalu apgrozījums turpināja kāpt, taču turpmākajos pāris mēnešos to vēl vairāk palielināt nebūs viegli. Pandēmija vēl nav beigusies. Tirdzniecības apjomi preču kategorijās, kuras varētu stimulēt izaugušie uzkrājumi, jau ir ļoti iespaidīgi. Gada pieauguma temps mājsaimniecības elektropreču kategorijā, kas jau tā plauka un zēla, ir sasniedzis 37,4%. Informācijas un sakaru iekārtu tirdzniecība augusi vēl straujāk – par 41,2%. Ir jomas, kuras vēl nav pilnībā atguvušās, taču tajās izaugsmi var kavēt dažādas "tehniskas" ķibeles. Piemēram, apģērbu tirdzniecība martā bija par 16% mazāka nekā pirms gada un vien apmēram puse no pirms-pandēmijas līmeņa. Taču arī to veikalu īpašnieki, kuri neatrodas lielajos tirdzniecības centros, nevar būt pārliecināti, cik ilgi viņiem ļaus darboties, līdz ar to ir riskanti pasūtīt jaunas preces. Vai arī – darbības pārtraukšana ir noēdusi apgrozāmos līdzekļus un vienkārši nav, par ko nopirkt.

Ja vasarā ierobežojumu atcelšana turpināsies, tā daļai preču tirgotāju būs laba ziņa, piemēram, apģērbu tirgotājiem – tad cilvēki atsāks vairāk rūpēties par savu izskatu, šai apakšnozarei arī jo īpaši svarīga ir lielo tirdzniecības centru darba atsākšana. Taču tas, kas vieniem var būt krīzes beigas, citiem var izrādīties zelta laiku beigas. Ja cilvēkiem būs vairāk iespēju tērēt naudu pakalpojumiem, tad dažas preču kategorijas no tā var ciest. Visu pandēmijas laiku elektropreču tirdzniecība ir apmēram par piektdaļu pārsniegusi "normālo" pirmspandēmijas līmeni, bet martā jau par 59%, iespējams, ka šajā jomā var iestāties patēriņa piesātinājums. Apgrozījums veikalos, kas tirgo galvenokārt pārtiku, bet arī citas preces, varētu ciest no pircēju atgriešanās specializētajos veikalos. Šajā laikā ir ievērojami kāpuši uzkrājumi, taču tie Latvijā ir ļoti koncentrēti turīgākajā sabiedrības daļā. Šie cilvēki jau ir diezgan labi nodrošināti ar ilglietošanas precēm, un viņiem var šķist svarīgāka drošība, ko sniedz papildu uzkrājumi. Iespējas vairāk ceļot uz ārzemēm var mazināt ceļošanu ar auto pa Latviju, tātad degvielas pieprasījumu, arī tas kopš pērnā pavasara bijis ļoti augsts.

Vieglu skepsi par nozares rādītājiem turpmākajos mēnešos rada arī noskaņojuma indeksi. Kopējais mazumtirdzniecības garastāvokļa rādītājs martā bija 18,3 punktus zem vēsturiski vidējā, tā ir liela starpība. Vēl pesimistiskāks ir vērtējums par darbību tuvākajā nākotnē, kā arī nodomi veikt jaunus pasūtījumus, kas gandrīz nav uzlabojušies no pandēmijas otrā viļņa zemākā punkta janvārī. Tirgotāji puslīdz optimistiski ir tikai par iespēju celt cenas.