Ekonomika turpinās atgūties, taču pastāv bažas saistībā ar saslimstības pieaugumu  (14)

Ekonomiskās aktivitātes kritums gada sākumā bija mazāks, nekā varēja gaidīt gadu mijā, savukārt turpmākajos ceturkšņos atlabšanas temps varētu būt lēnāks par iepriekšējām gaidām. Šie apstākļi ir savstarpēji saistīti, jo ir mazāk neizmantoto jaudu un nenodarbinātu cilvēku, tāpēc mazāk iespēju ekonomikai strauji augt bez papildus investīcijām. Tāpat izaugsmi turpmākajos ceturkšņos turpinās bremzēt dažādas "tehniskas problēmas", saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Manuprāt, ir pamatoti cerēt, ka šī gada otrajā pusē un nākamgad Latvijas ekonomika ir gaidāms spēcīgs pieaugums. Galvenais iemesls šādām optimistiskām prognozēm ir lielais pakalpojumu nozaru atkopšanās potenciāls brīdī, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē un straujš cenu kāpums tādām Latvijas eksporta precēm," uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Palielinoties vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram un mazinoties kopējam saslimstības līmenim, pakāpeniska ierobežojumu mazināšana ļaus strauji palielināt patēriņu, izmantojot pandēmijas laikā izveidojušos piesardzības un piespiedu uzkrājumus. Tādējādi ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās otrajā ceturksnī, iespējams, vēl būs pakāpeniska, taču otrajā pusgadā varētu būt visai strauja, paredz arī Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Pandēmijas otrā viļņa laikā ārkārtējā situācija bijusi spēkā ilgāk, taču ekonomikas dalībnieku noskaņojums saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem kopumā nekļuva tik pesimistisks kā pērn, pārdzīvojot pirmo vilni. Būtiski atšķiras skaidrība un pārliecība par valdības atbalsta pieejamību, kā arī ievērojami mainījusies arī ekonomikas dalībnieku spēja pielāgoties. Tas atspoguļojas tautsaimniecības izaugsmē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 1. ceturksnī sarucis par 2.6% ceturkšņa laikā (salīdzinājumam – 2020. gada 2. ceturksnī tie bija 7.0%) un par 2.1% gada laikā (sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Atsevišķas nozares ļoti elastīgi reaģē uz ierobežojumu izmaiņām.

Ierobežojumi neviendabīgi ietekmē dažādu nozaru attīstību. Daudzas pakalpojumu nozares 1. ceturksnī bija pakļautas visai stingriem darbības ierobežojumiem klātienē, un ne vienmēr attālinātais pakalpojums ir iespējams / pietiekami labs risinājums. Ražojošajās nozarēs saskaņā ar CSP ātro novērtējumu arī šā gada pirmajos mēnešos situācija bijusi salīdzinoši labāka nekā pakalpojumos, tomēr tas nenozīmē, ka tām klājies pavisam labi.

Apstrādes rūpniecībai sekmes gada pirmajos divos mēnešos bija vājākas nekā pērnā gada nogalē. Vairākas rūpniecības nozares saskaras ar izejmateriālu un komponenšu trūkumu, kā arī konteineru pieejamību pārvadājumiem. Tas ietekmē ražošanas apjomu un izmaksas. Problēmas novērojamas metālapstrādē un mašīnbūvē, kokrūpniecībā, elektronikas un elektrisko iekārtu ražošanā u.c. Būvniecībā šis gads sākās ar ziemu tās klasiskajā izpratnē, tādējādi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu veikt būvdarbus tādā pašā apjomā visticamāk nebija iespējams.

Mazumtirdzniecības attīstība diezgan labi ataino ierobežojumu pārmaiņas pa mēnešiem: kad tirgotāju durvis patērētājiem slēgtas, ir redzams, vai vēl palicis vaļā plašāks logs vai tikai vēdlodziņš. Jau februārī, kad tika paplašināts klātienē tirgojamo preču klāsts, kā arī klātienes tirdzniecībai pilnībā tika atvērtas noteiktas tirdzniecības vietas, pieauga šo tirgotāju apgrozījums. Tendence turpinājās martā (jo jaunie noteikumi februārī nebija spēkā visu mēnesi), mazumtirdzniecības apgrozījumam salīdzināmās cenās augot par 6.9% salīdzinājumā ar februāri un par 3.2% pārsniedzot iepriekšējā gada marta līmeni. Pielāgošanos apstākļiem demonstrē arī attālinātā mazumtirdzniecība, kuras apjoms katrā pandēmijas vilnī auga. Tā kā aprīlī līdz ar ārkārtējās situācijas pārtraukšanu vēlreiz mainījās nosacījumi tirdzniecībai klātienē, daudzu tirdzniecības vietu darbības atsākšanās visticamāk būs redzama nākamajos datos. To rāda arī EK publicētie aprīļa noskaņojuma dati: teju lēcienveida uzlabojums vērojams vairākuma ekonomikas dalībnieku noskaņojumā, īpaši pakalpojumos un mazumtirdzniecībā.

Palielinoties vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram un mazinoties kopējam saslimstības līmenim, pakāpeniska ierobežojumu mazināšana ļaus strauji palielināt patēriņu, izmantojot pandēmijas laikā izveidojušos piesardzības un piespiedu uzkrājumus. Tādējādi ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās otrajā ceturksnī, iespējams, vēl būs pakāpeniska, taču otrajā pusgadā varētu būt visai strauja.

Latvijas ekonomikā 2021. gads ir sācies labāk nekā gaidīts, un ekonomikas kritums COVID-19 pandēmijas otrajā vilnī ir bijis ievērojami mazāks nekā pirmajā vilnī 2020. gada pavasarī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni Latvijas IKP samazinājās par 2,2 %, savukārt, salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni, tas saruka par 2,6 %. Tas ir ievērojami mazāks ekonomikas kritums nekā pērnā gada pavasarī. Uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties COVID-19 ierobežojumiem, piemēram, attīstot attālināto tirdzniecību, savukārt rūpniecībā un būvniecībā ekonomiskā aktivitāte nav tik būtiski samazinājusies. Vienlaikus pasaules ražotāju noskaņojums pēdējos mēnešos ir sasniedzis rekordlielus augstumus, kas nodrošina pieaugumu apstrādes rūpniecībā un eksportā. Tāpat ļoti liela nozīme ekonomisko zaudējumu mazināšanā ir bijusi valsts atbalstam, kas gan notiek uz valsts parāda un budžeta deficīta pieauguma rēķina, un, kā liecina Finanšu ministrijas jaunākās prognozes, budžeta deficīts Latvijā varētu pārsniegt 9 % no IKP iepriekš plānoto 3,7 % vietā.

Vienlaikus bažas rada tas, ka vairākos rādītājos Latvija ir sākusi atpalikt no kaimiņiem. Piemēram, martā mazumtirdzniecība Latvijā ir augusi par 3,2 %, pat neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem, taču tajā pašā laikā Lietuvā martā mazumtirdzniecība pieauga par 20 %, lai arī Covid-19 saslimstība šajā periodā mums būtiski neatšķīrās. Iespējams, ka cīņā ar Covid-19 mēs fokusējamies uz ekonomiskajiem ierobežojumiem, jo sociālos ierobežojumus ir grūtāk izkontrolēt, bet diemžēl šobrīd neesmu pārliecināts, ka šīs krīzes radītā plaisa tuvākajos ceturkšņos viegli izzudīs.

Tomēr, manuprāt, ir pamatoti cerēt, ka šī gada otrajā pusē un nākamgad Latvijas ekonomika ir gaidāms spēcīgs pieaugums. Galvenais iemesls šādām optimistiskām prognozēm ir lielais pakalpojumu nozaru atkopšanās potenciāls brīdī, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija, augšupejošs rūpniecības cikls pasaulē un straujš cenu kāpums tādām Latvijas eksporta precēm, kā koka izstrādājumi un graudi, kā arī gaidāmā apjomīgo līdzekļu ieplūde būvniecībā no ES ekonomikas atjaunošanas un Rail Baltica būvniecības. Šie apsvērumi un labāks nekā gaidīts gada sākums pēdējos mēnešos ir ļāvuši palielināt ekonomikas izaugsmes prognozes, un saskaņā ar mūsu prognozēm Latvijas ekonomika šogad varētu augt par 3,6 %, savukārt 2022. gadā Latvija IKP izaugsme varētu sasniegt 6 %.

Protams, ir arī riski un galvenais risks joprojām ir Covid-19 pandēmijas jauni viļņi. Labā ziņa ir tā, ka Izraēlas, Lielbritānijas un arī ASV pieredze rāda, ka ir vakcīnas pret Covid-19 ir efektīvas un tas ir ceļš šīs krīzes pārvarēšanai. Šobrīd Eiropas Savienībā vakcinācijas temps par dažiem mēnešiem atpaliek no šīm valstīm, tomēr vakcīnu pieejamība uzlabojas un tas nozīmē, ka vismaz attīstītajās valstīs Covid-19 pandēmijai ir redzamas beigas. Aprīļa beigās Latvijā pret Covid-19 vakcinēt ir tikai nedaudz vairāk kā 10 % no iedzīvotājiem, kas ir uz pusi mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, un bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijas vakcinācijas procesā līdz rudenim var neizdoties sasniegt pūļa imunitāti.

Papildus tam bažas rada tas, ka kopš pandēmijas sākuma izaugsmes rādītāji pasliktinājušies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, arī to, kuru darbība nav tikusi ierobežota, piemēram, IT un biznesa pakalpojumos. Arī fiskālās politikas normalizēšana var būt izaicinoša un tuvākajos gados būs nepieciešams atrast līdzsvaru starp to, kā sabalansēt valsts finanses un vienlaikus nepārtraukt ekonomikas atbalsta pasākumus pārāk strauji. Visbeidzot, var neattaisnoties arī uz būvniecību liktās cerības. Būvniecības nozarē brīvu jaudu, visticamāk, nav daudz, savukārt Covid-19 pandēmijas rezultātā arī ārējā darbaspēka piesaiste varētu būt apgrūtināta un jārēķinās, ka augšupejošs būvniecības cikls šobrīd gaidāms arī citās Eiropas valstīs. Tā rezultātā gaidāmā izaugsme var būt vairāk cenās un mazāk reālos būvniecības apjomos. Taču neskatoties uz šiem riskiem, esmu pietiekoši optimistiski noskaņots par ekonomikas atkopšanos, tiklīdz būsim spējuši sakārtot vakcinācijas procesu.

Gada sākums ir izrādījies nevēlami piņķerīgs un izteikti pārsteigumi ir izpalikuši. Tomēr ir pozitīvi aspekti. Lejupslīdes mērogs ir krietni mazāks par to, kas notika pērnā gada otrajā ceturksnī, kad tika ieviesti strikti ierobežojumi. Darba tirgus ar valsts atbalstu ir noturējies relatīvi stabili, bet preču eksports spējis audzēt apjomus.

Sagaidāms, ka vairumā Eiropas valstu pirmā ceturkšņa dati joprojām būs sarkani. Taču otrais ceturksnis solās jau būt labāks, bet joprojām nepārliecinošs. Augstās saslimstības dēļ. Tādēļ joprojām atrodamies situācijā, kad ekonomika tiek apzināti bremzēta un tiklīdz bremzes tiks atlaistas, tā rausies uz priekšu. Taču pagaidām cīņa ar vīrusu ne Latvijā, ne Eiropā nevirzās tā kā gribētos, kā dēļ tuvākās nedēļas varētu būt izaicinoši gaidīšanas svētki.

Noskaņojuma indeksi liecina, ka eksports un apstrādes rūpniecība būs tie, kur izaugsme būs pārliecinošāka. Eiropa iegūs no ASV un Āzijā, īpaši Ķīnā notiekošās atgūšanās. Savukārt, cerībās uz saslimstības krišanos, likmes uz pārliecinošāku izaugsmi tiek liktas uz gada otro pusi. Tur, kur ar vakcināciju veicies raitāk, piemēram, Lielbritānijā, ASV, tur pakalpojumu atbrīvošanās dzen rādītājus uz augšu, ļaujot arī uzlabot izaugsmes prognozes. Gada otrajā pusē Eiropas ekonomikas, arī Latvija, sāks saņemt papildus finanšu injekcijas, kas turpinās stabilizēt izaugsmi. Tomēr Covid-19 riski joprojām būs klātesoši un zināma sabremzēšanās uz gada beigām ir iespējama. Tomēr to primāri noteiks katras valsts spēja panākt skeptiskākās sabiedrības daļas vakcinēšanu, kas var izradīties kritisks aspekts gada beigās. Taču, neskatoties uz pašreizējo situāciju, turpmākajos mēnešos ir iespējams ātri nodzēst izveidotos kritumu un atgriezties pie izaugsmes. Vai ar to pietiks, lai nodzēstu pērnā gada zaudējumus, redzēsim rudens beigās. Pagaidām prognoze ir, ka IKP šogad palielināsies par 3.7%, bet nākamgad izaugsme pacelsies līdz aptuveni 5%.

Skatoties gada griezumā, šobrīd jeb 2. ceturksnī IKP pirmo reizi pēc pandēmijas sākuma Latvijas ekonomikā ir atgriezies pieaugums, taču nevaram būtu optimistiski par atgriešanos pie pilnīgi normālās dzīves tuvākajā nākotnē. Ekonomiskās aktivitātes kritums gada sākumā bija mazāks, nekā varēja gaidīt gadu mijā, savukārt turpmākajos ceturkšņos atlabšanas temps varētu būt lēnāks par iepriekšējām gaidām. Šie apstākļi ir savstarpēji saistīti, jo ir mazāk neizmantoto jaudu un nenodarbinātu cilvēku, tāpēc mazāk iespēju ekonomikai strauji augt bez papildus investīcijām. Tāpat izaugsmi turpmākajos ceturkšņos turpinās bremzēt dažādas "tehniskas problēmas".

Pati galvenā problēma, protams, ir vīruss. Indijā notiekošais rada jaunus bažīgus jautājumus par tūrisma nākotni un vīrusa mutāciju izplatību. Cita problēma ir saraustītā piegādes ķēžu darbība, kas apgrūtina ražošanu. Pakalpojumu nozares turpinās apgrūtināt nenoteiktība par ierobežojumu nākotni. Saeimas lēmums par restorānu un kafejnīcu terašu atvēršanu var dot nelielu tūlītēju ieguvumu, bet arī radīt riskus gan pašiem restorāniem, gan citām nozarēm. Iespējams, ka šo lēmumu nāksies drīz atcelt. No cilvēku pulcēšanās atkarīgo nozaru pilnīga atlabšana visdrīzāk būs iespējama tikai, sākot ar 4. ceturksni. Arī nepārtikas preču tirgotāji nevar būt pilnīgi pārliecināti, cik ilgi tie varēs darboties kaut vai pašreizējā režīmā. Tāpēc arī tie nav entuziastiski noskaņoti par pārdodamo preču krājumu veidošanu, kā rāda uzņēmēju aptaujas. Vai arī tiem vienkārši nav naudas, jo darbības apturēšana ir noēdusi apgrozāmos līdzekļus.

Valdošā nenoteiktība traucē gan uzņēmumu ikdienas darbību, gan stratēģisko plānošanu. Pat tad, ja nākotnes prognozes viesmīlības un ēdināšanas nozarēm būtu ļoti sliktas, piemēram, būtu droši zināms, ka ārvalstu tūrisma vairākus gadus gandrīz nebūs, tad zināmā mērā situācija būtu vienkāršāka – ekonomika pārstrukturētos, pieaugot preču nozaru īpatsvaram. Tagad daudzi cilvēki sēž, gaida un nezina, ko darīt.