LIAA: Reģionos realizēti 27 investīciju projekti ar teju diviem tūkstošiem darbavietu  (1)

LIAA norāda, ka visvairāk projektu ārpus Rīgas pēdējo divu gadu laikā realizēti Vidzemē – kopskaitā 14, savukārt Kurzemē realizēti 6, Latgalē – 4, bet Zemgalē – 3 projekti. Veikto investīciju apjoms pa reģioniem sadalās šādi: Vidzeme – 97,5 miljoni eiro, Kurzeme – 81,5 miljoni eiro, Latgale 43,5 miljoni eiro, bet Zemgale 23,8 miljoni eiro. Arī darba vietu sadalījums pa reģioniem nav vienmērīgs: Vidzemē izveidotas 1005 jaunas darba vietas, Latgalē – 475, Kurzemē – 155, bet Zemgalē 83 darba vietas.

Pēdējo divu gadu laikā no LIAA apkalpotajiem projektiem lielākās ārvalstu investīcijas ārpus Rīgas ir veikusi “Orkla Latvija” Ādažos, savukārt visvairāk jaunu darba vietu ir izveidojis Starptautisko biznesa pakalpojumu uzņēmums “Webhelp” Daugavpilī, kurš jau izveidojis 250 darba vietas. “Webhelp” ir starptautisks digitālo pakalpojumu uzņēmums, kurš Daugavpils Universitātes telpās atvēris pakalpojumu centru. Uzņēmums ir pārstāvēts 50 valstīs ar 150 birojiem un tā globālais apgrozījums pārsniedz 1,5 miljardus eiro.

“Šāda uzņēmuma ienākšana Daugavpilī apliecina, ka starptautiskie biznesa pakalpojumu centri var veiksmīgi attīstīties arī ārpus Rīgas. Šovasar uzņēmums plāno turpināt paplašināšanos un izsludinās jaunas vakances,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ļoti labas perspektīvas investīciju piesaistē ir tiem reģionu centriem, kuros ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra un kvalificēts personāls. Tradicionāli tādos reģionu centros kā Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils vai Valmiera attīstās metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas segments, elektronika, mašīnbūve un citas apstrādes rūpniecības nozares. No mazākām pašvaldībām kā pozitīvu piemēru darbā ar investīciju piesaisti var minēt Ādažu un Līvānu novadus.

“Ļoti cerīgi raugāmies uz administratīvi teritoriālo reformu un pašvaldību konsolidāciju, kas varētu būtiski uzlabot darbu investīciju piesaistes jomā. Šobrīd redzam, ka investori izvēlas tās pašvaldības, kurās jau ir attīstīta apstrādes rūpniecība vai citas nozares. Attīstības centriem apvienojoties ar apkārtējām teritorijām, šis starojums varētu būt plašāks, tādēļ prognozējam, ka pašvaldību aktivitāte investīciju piesaistes jomā pieaugs,” uzsver Rožkalns.

Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm LIAA savā turpmākajā darbā arvien lielāku uzsvaru liks uz tādu viedo specializāciju attīstību kā bioekonomika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fotonika un viedie materiāli, biomedicīna, viedā enerģētika un mobilitāte. No ES Atjaunošanas un noturības mehānisma finansējuma šobrīd vairāk nekā 80 miljonu eiro ir plānots izmantot industriālo parku attīstībai. Veidojot šos parkus aicināsim fokusēties tieši uz viedo specializāciju attīstību, kas reģionos varētu veidot pamatu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un līdz ar to arī lielākām algām.

Jāuzsver, ka pēc reģionālās reformas daudzās pašvaldībās palielināsies iedzīvotāju skaits un administratīvā kapacitāte, lai aktīvāk iesaistītos investīciju piesaistē. Tomēr arī mazāk apdzīvotās teritorijās ir iespējas aktīvi strādāt ar investīciju piesaisti jomās, kur nav nepieciešams liels darbinieku skaits, kā, piemēram, viedā enerģētika, akvakultūra vai ražošana ar augstu robotizācijas pakāpi.

Investīciju piesaistes jomā kopumā novērojamas pozitīvas tendences, un šobrīd LIAA notiek darbs ar 21 aktīvu investīciju projektu, kuru kopējais plānotais investīciju apjoms pārsniedz 1,3 miljardus eiro. Lielākās investīcijas plānotas viedās enerģētikas jomā vēja parku attīstībā, bet ir arī projekti, kuri saistīti ar mašīnbūvi, bioekonomiku, metālapstrādi, elektroniku un citām jomām.