Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "vienmer.lv" (reģ. Nr. 40103535607) par to, ka uzņēmums nav izpildījis uzlikto pienākumu atmaksāt patērētājam 32,70 eiro, neskatoties uz to, ka Patērētāju strīdu risināšanas komisija ir uzlikusi tai par pienākumu to izdarīt, informē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA).
PIAA norāda, ka SIA "vienmer.lv", kura veic komercdarbību tīmekļa vietnē "www.vienmer.lv", kā arī zoopreču veikalā, kas atrodas Rīgā, Senču ielā 2 (faktiskā adrese), savā interneta veikalā pārdeva patērētājai lāpstiņriteni ar asi un filtriem, kā arī blīvi krānu blokam ar piegādi, par ko patērētājs 2020. gada 21. janvārī veica samaksu 32,70 eiro apmērā. Pasūtītās preces patērētājs saņēma 2020. gada 24. janvārī, savukārt 2020. gada 29. janvārī patērētājs e-pastā informēja komersantu par vēlmi izmantot atteikuma tiesības un jautāja sabiedrībai, kur atgriezt preces. Nesaņemot atbildi, patērētājs 2020. gada 30. janvārī nosūtīja preces uz vienīgo komersanta interneta vietnē norādīto adresi, kas ir faktiskā adrese.
Tomēr komersante atteicās saņemt patērētāja atgrieztās preces faktiskajā adresē un 2020. gada 5. februārī atbildēja uz patērētāja e-pastu, norādot, ka preces ir jānosūta uz tā juridisko adresi un pielikumā pievienoja atteikuma tiesību veidlapu, kurā atkal tika norādīta faktiskā adrese, t.i. adrese, uz kuru patērētājs iepriekš nosūtīja preces. Komersante uzskatīja, ka tai nav jānodrošina patērētājam atteikuma tiesības, jo komersante nesaņēma preces atteikuma tiesību termiņā, kā arī nav jāatmaksā piegādes izdevumi, jo patērētājs varēja saņemt preces komersanta faktiskajā adresē uz vietas bez piegādes maksas.
Izvērtējot lietas materiālus, komisija secināja, ka komersantes un patērētāja starpā noslēgts distances līgums, patērētājam ir atteikuma tiesībās un patērētājs ievēroja atteikuma tiesību izmantošanas termiņu. Tāpat komisija konstatēja, ka no VAS "Latvijas Pasts" atzīmes "Atteicās saņemt" CN15 kopijas redzams, ka komersante atteicās saņemt patērētāja sūtījumu, bet komersantes mājaslapā joprojām kā vienīgā komersantes adrese ir norādītā faktiskā adrese, kā arī atteikuma tiesību veidlapā preču atgriešanas adrese ir norādīta faktiskā adrese. Līdz ar to komisija secināja, ka patērētājs nosūtīja preces uz vienīgo komersantes norādīto adresi likumā noteiktajā termiņā, bet komersante atteicās to saņemt, tādēļ komersantei nav tiesiska pamata aizturēt naudas summas atmaksu un tai pašai ir jāorganizē preču saņemšana atkārtoti. Komisijas ieskatā, ja komersante preču atgriešanai norāda konkrētu adresi gan mājaslapā, gan atteikuma tiesību veidlapā, tad tai ir pienākums šajā adresē saņemt patērētāja nosūtītas preces.
Attiecībā uz iebildumiem par piegādes izdevumu atmaksas pienākumu, komisija, pārbaudot komersantes mājaslapā norādīto informāciju, konstatēja, ka patērētājs izvēlējās vienu no piedāvātajiem standarta piegādes veidiem, nevis sadārdzinātu vai ekspresspiegādi. Līdz ar to komersantei ir jāatmaksā patērētājam piegādes izdevumi saskaņā ar noslēgto distances līgumu. Komisija norāda, ka aizbraukšana pakaļ pasūtītajai precei uz veikalu nav uzskatāma par preces piegādi, kā to norāda komersante.
Minēto iemeslu dēļ komisija atzina patērētāja prasījumu par pamatotu.
"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
