Cenu kāpumu sagaida arī sērijveida dzīvokļiem  (121)

Šis tirgus segments darījumu skaita ziņā allaž bijis viens no aktīvākajiem, taču pēdējos gados tā īpatsvars kopējā dzīvokļu darījumu "grozā", kā to nodēvē "Arco Real Estate" valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs, ir samazinājies.

Analizējot 2020. gada datus, viņš akcentē, ka darījumu skaits ar tipveida ēku dzīvokļiem ir samazinājies – par 12%, taču tas tomēr nav vērtējams kā ļoti nozīmīgs kritums, jo pēdējos gados šis rādītājs ir svārstījies robežās starp 4000-5000 darījumu gadā. Pērn, sākoties Covid-19 pandēmijai, ieviešot ierobežojumus, saruka piedāvājums un darījumos bija "pauze". Aptuveni tajā laikā, sākoties ārkārtējai situācijai, arī cena slīdējusi uz leju. Kopumā vidējā sērijveida dzīvokļu cena pērn samazinājusies par 1,5%, sasniedzot 807 eiro/m². Būtībā pēdējos gados tā turas aptuveni šādā līmenī (2019. gadā cenu indekss pieaudzis par 2,8%). Runājot par pagājušo gadu, vēl jāatzīmē iedzīvotāju vidū valdošā ekonomiskā nedrošība un nenoteiktība. Taču gada izskaņā jau tika novērotas pozitīvas sērijveida dzīvokļu cenu svārstības. Kā ierasts populārākās sērijas ir 119., 104. un 103., tās ir diezgan jaunas, labākā stāvoklī, attiecīgi šo māju dzīvokļi ir dārgāki, bet lētāk maksājuši dzīvokļi Hruščova laika mājās, turklāt dārgākajās sērijās remontētu un neremontētu līdzvērtīgu dzīvokļu cenas starpība nav liela (vien pāris tūkstoši), kamēr "hruščovkās" tā ir izteikta.

Gan darījumu skaitu, gan cenu ietekmēja arī jauno projektu darījumu īpatsvara pieaugums kopējā dzīvokļu darījumu "grozā". Jau vēstīts, ka dzīvokļu tirgū mainās uzsvari – sērijveida dzīvokļiem darījumu skaita ziņā min uz papēžiem jaunie projekti. Tieši tā saucamo jauno projektu segmentā 2020. gadā bija novērojams vislielākais darījumu skaita pieaugums – par 16 procentiem.

Atgriežoties pie sērijveida ēku mājokļiem, piedāvājums ir stipri mainīgs lielums, jo šādi dzīvokļi ātri tiek pirkti un pārdoti, vidējais eksponēšanas laiks tirgū ir ap diviem mēnešiem. Taču pagājušajā gadā kopējais piedāvājuma līmenis ir bijis būtiski zemāks nekā 2019. gadā. Mēnesī vidēji piedāvājumā ir 1000-1300 objektu. Gadā vidēji tirgū tiek piedāvāti 6-7 tūkstoši šādu dzīvokļu, darījumu skaits pērn tuvojās 4,5 tūkstošiem. Šāda tendence nav labvēlīga pircējam, jo ir mazāka izvēle, bet varētu nākt par labu pārdevējam, jo tirgus likumi strādā arī attiecībā uz šiem dzīvokļiem un cena varētu pakāpties, spriež Māris Laukalējs. Protams, neatgriezīsies laiki, kad vidējā sērijveida dzīvokļu cena bija "uzskrūvēta" un pārsniedza 1600 eiro/m².

Otrs faktors, ar ko ir jārēķinās, ir būvniecības izmaksu kāpums, kas nozīmē, ka jaunie dzīvokļi varētu sadārdzināties (gada beigās mikrorajonos vidējā cena bijusi 1560 eiro/m², bet jārēķinās ar laika nobīdi, jo par to būtībā cilvēki dzīvokli rezervējuši, attiecīgi objektīvā cena, kāda tiek prasīta pēc gada, kad ēka nodota ekspluatācijā, atšķiras). Kopumā jauno dzīvokļu segmentā cena kopš 2015. gada ir pieaugusi par 34% un turpmāk pieaugums varētu būt vēl straujāks, jo pieprasījums ir būtiski lielāks par piedāvājumu.

Daļai iedzīvotāju joprojām varētu būt ieinteresēti lētāko sērijveida dzīvokļu iegādē, jo ne visiem ienākumi ļauj pirkt jaunāku dzīvokli vai privātmāju.

Arī "Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte ir līdzīgās domās - sērijveida dzīvokļus pirks arī turpmāk, jo ne visiem ir rocība pirkt dzīvokļus jaunajos projektos, lai gan procentuāli jauno projektu pārdošana palielināsies.
Viņasprāt, arī cenas, visticamāk, pamazām celsies, to jau šobrīd var redzēt statistikas datos. "Tirgū pieprasījums ir daudz lielāks nekā piedāvājums uz visiem mājokļu īpašumu tipiem, līdz ar to arī sērijveida dzīvokļiem cena turpina mēreni pieaugt," atzīmē eksperte. Tāpat cilvēkiem ir uzkrājumi, viņi jūtas drošāk, ja tie tiek investēti kāda īpašuma iegādē.