Apstrādes rūpniecībā sagaida izaugsmi arī turpmāk  (8)

CSP rēķina, ka ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 3,8 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,4 %.

Nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada martu, kad sākās Covid-19 pandēmijas pirmais vilnis un valstī tika noteikta ārkārtējā situācija, bija iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 23,1% un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 17,1%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Ražošanas apjoma kāpumu martā uzrādīja arī apģērbu ražošana – par 33,1 %, mēbeļu ražošana – par 23,4 % un divas no trim pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (attiecīgi par 1,3 % un 8 %). Savukārt produkcijas izlaides kritums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 34,1 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,4 %, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 3,2 % un citu transportlīdzekļu ražošanā, kā arī pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā (par 2,9 %).

2021. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,5 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,6 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3 %, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,4 %.

Tikmēr apstrādes rūpniecības apgrozījums (pēc kalendāri koriģētiem datiem faktiskajās cenās), šā gada martā, salīdzinot ar 2020. gada martu, pieauga par 14,3 %. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6,6 % un eksportā – par 18,3 % (tai skaitā eirozonā – par 8,4 %, ārpus eirozonas – par 26,3 %).2021. gada martā, salīdzinot ar šā gada februāri, apstrādes tas pieauga par 2,7 %. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 4 %, eksportā – par 2,1 % (tai skaitā eirozonā – par 2,2 %, ārpus eirozonas – par 2 %).

Ekonomikas ministrija sagaida, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, ekonomiskā aktivitāte apstrādes rūpniecībā turpinās pakāpeniski palielināties. Apstrādes rūpniecībai joprojām ir potenciāls attīstībai, it īpaši uz eksporta apjomu pieauguma rēķina. Savukārt Finanšu ministrija lēš, ka vēl dažus turpmākos mēnešus Latvijas apstrādes rūpniecības rezultātus pozitīvi ietekmēs arī iepriekšējā gada zemā bāze, kad Covid-19 pirmā viļņa iespaidā nozare uzrādīja ražošanas apjomu sarukumu. Tādējādi, ārējam pieprasījumam kļūstot spēcīgākam un nozarei pielāgojoties esošajai situācijai, apstrādes rūpniecībā sagaidāma izaugsme.

Līdzīgs skats uz tuvāko nākotni ir arī Luminor bankas ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš akcentē, – nozaru noskaņojuma dati un ekonomiskās tendences pasaulē liecina, ka aprīlī kāpums paātrināsies. Arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībai apstākļi būs labvēlīgi, taču tās rādītāji visdrīzāk nebūs spoži uz ES kopējā fona un salīdzinājumā ar Lietuvu. Pieprasījuma apstākļi lielākajā daļā nozaru ir labi, par ko liecina arī nozares apgrozījuma kāpums. Šo situāciju izmantot traucē iepriekšējo gadu vājie panākumi investīciju piesaistē lielā daļā Latvijas pilsētu un novadu – situācija, ko kļūst arvien vieglāk pamanīt uz atsevišķo patīkamo izņēmumu fona.

Sīkāk apskatot apakšnozares, Strautiņš salīdzina: “Apakšnozaru dati ir kontrastaini kā laika apstākļi šajā pavasarī. Ir nozares, kurās spoži pieauguma skaitļi ir drīzāk kā spoguļattēls iepriekšējā gada “avārijām”, tāda ir apģērbu ražošana. Arī mašīnbūves nozarēm, no kurām divās martā gada kāpums pārsniedza 20%, piepalīdzēja bāzes efekti, taču šeit tas ir drīzāk ilglaicīga progresa vainagojums. Vislielākā bēdu ieleja šobrīd ir iekārtu remonts un uzstādīšana (martā kritums par 34,1% gada griezumā), kur noieta tirgu samazinājusi tranzīta un aviācijas krīze."

Par pārtikas pārstrādi ekonomists savukārt saka tā: "Jau ilgi gaidu, kad ambiciozie apakšnozaru līderi – "Dobeles Dzirnavnieks", "Food Union", "Karavela", "Orkla", "Forevers" un vēl daži citi sāks noteikt pārtikas ražošanas kopējo statistisko toni un tonusu, bet acīmredzot jāapbruņojas ar pacietību. Kopējos skaitļus joprojām ietekmē uzņēmumi, kuru stratēģija ir lēnām vilkt dzīvību, kamēr to ražošanas vietās vēl ir pieejams lēts darbaspēks.

Tikmēr patīkamas emocijas sagādā ķīmijas rūpniecība – gan ar spilgtām uzņēmumu ziņām, gan kopējiem rezultātiem, kas martā un 1. ceturksnī pieauga attiecīgi par 15,8% un 12,1%. "Ražošanu ir atsācis vēsturiskā nozares līdera tradīciju turpinātājs "Dzintars Production", kam gan būs ļoti jāpiepūlas, lai atgūtu vadošo lomu, jo "Madara Cosmetics" apgrozījums šī gada 1. ceturksnī audzis par 38% jau no tā ļoti iespaidīgās bāzes," spriež Strautiņš.

Pēc viņa domām, ražošanas kāpums martā būtu bijis krietni straujāks, ja nebūtu gadījies mazs klupiens kokapstrādē, kur ražošana salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 4,1%, saglabājot minimālu (1,3%) pieaugumu gada griezumā. "Nozares noskaņojuma dati, kas jau ir pieejami arī par aprīli, signalizē, ka turpmākajos mēnešos tās rezultāti būs atbilstoši valdošajai ažiotāžai šīs nozares tirgos pasaulē. Kokrūpniecībā kopējais noskaņojums ir vislabvēlīgākais kopš 2007. gada februāra, kaut tikai pirms gada tas bija zemākajā punktā kopš 2009. gada aprīļa. Tuvākās nākotnes ražošanas apjomu prognozes ir visoptimistiskākās kopš 2012. gada decembra. Nozare arī prognozē strauju nodarbinātības kāpumu, bet produktu pārdošanas cenu vērtējums ir vēsturiski visaugstākais.
Mežsaimniecības un kokapstrādes devums reģionu ekonomikā ir milzīgs, vairākos topošajos novados tās veido vairāk nekā pusi no uzņēmumu nopelnītā eksportā uz pārējo Latviju un pasauli. Tādi ir Smiltenes, Gulbenes, Alūksnes, Aizkraukles, Ventspils un Rēzeknes novadi. Tālākā nākotnē šiem novadiem ir jādiversificē ekonomika, lai samazinātu šādas specializācijas makroekonomiskos riskus un dažādotu ienākumu palielināšanas iespējas. Tiem būs arī jāpielāgojas ciršanas ierobežojumu ietekmei, kas drīzāk kļūs stingrāki, jo politika arvien vairāk atspoguļos no meža nozares tiešā veidā maz atkarīgo lielpilsētu iedzīvotāju vērtības, kā arī ārējo ietekmi,” apraksta Strautiņš.

Dalītas jūtas viņam šobrīd rada nākotnes zīmes metālapstrādē, mašīnbūvē un elektronikā – nozarēs, kuras var dot vislielāko pienesumu reģionu ekonomiku diversifikācijā. No vienas puses, to jaunākie ražošanas rādītāji ir lieliski, tāpat arī pēdējo piecu gadu kopējais “stāsts”. Diemžēl neredz lielu optimisma dzirksti to noskaņojuma indeksos.

“Šajās nozarēs ir liela investīciju aktivitāte Kurzemes pilsētās – pirmkārt, Liepājā, arī Ventspilī un Saldū. Taču ar to nepietiek, viens reģions nevar nodrošināt šo nozaru attīstību. Vāji ir investīciju piesaistes darba rezultāti Latgales pilsētās, kurās ir liels bezdarbs, turklāt dzelzceļa pārvadājumu krīze draud situāciju vēl pasliktināt. Par Rīgu var teikt, ka tās ekonomikas attīstību var nodrošināt pakalpojumu eksports, bet pārējos reģionos bez rūpniecības attīstība nav iespējama. Savukārt vislielākais ilglaicīgās izaugsmes potenciāls rūpniecībā ir tieši inženierijas nozarēs. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un vairāku Latvijas reģionu iedzīvotājiem būtu vērts uzdot saviem pārstāvjiem jautājumus par to, kā tieši viņi redz savu pilsētu un novadu nākotni,” mudina Strautiņš.