Administratīvā rajona tiesa 7. maijā noraidīja Pētera Rubeņa un Jeļenas Borcovas pieteikumu, kurā lūgts atzīt par prettiesisku Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra pērnā gada 6. marta lēmumu atlikt izmaiņu reģistrāciju AS "Olainfarm" padomē un valdē.
Tiesa informēja, ka SIA "Olmafarm" ir atteikusies no prasījuma, tāpēc attiecībā uz uzņēmumu tiesvedība ir izbeigta.
Tiesa atzina, ka Uzņēmuma reģistrs bija tiesības vērtēt pērnā gada 24.janvāra akcionāru sēdes protokolā norādīto ziņu atbilstību normatīvajiem aktiem. Uzņēmuma reģistram bija jāvērtē, vai akcionāru sapulces protokolā norādītie lēmumi tika pieņemti, līdz ar to būtiska nozīme bija tam, vai par šo lēmumu pieņemšanu varēja balsot "Olmafarm", kurai šādu tiesību izlietošana ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu bija liegta.
Tiesa secināja, ka Uzņēmuma reģistram kā valsts pārvaldes iestādei nav tiesības pārvērtēt vispārējās jurisdikcijas tiesas noteiktā aizlieguma tiesiskumu vai samērīgumu, kā arī to, ka Uzņēmuma reģistrs nav rīkojies ārpus savas kompetences robežām, jo nav īstenojis pārbaudi pār akcionāru sapulces faktisko norisi, nav apšaubījis akcionāru sapulces protokolā norādīto ziņu atbilstību faktiskajiem apstākļiem, bet ir vērtējis akcionāru sapulces protokolā norādīto ziņu atbilstību normatīvajiem aktiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.
Iepriekš Rubenis aģentūrai LETA pavēstīja, ka pieteicēji lūdza atzīt par prettiesisku 2020.gada 6.marta UR galvenā valsts notāra lēmumu, ar kuru tiek atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2020.gada 4.februāra lēmums, ar kuru tika atlikta 2020.gada 24.janvāra akcionāru sapulces lēmumu reģistrēšana.
Viņš skaidroja, ka pieteikuma būtība pamatā balstīta uz to, ka pieteicēju ieskatā Uzņēmumu reģistrs ir pārkāpis tam likumā noteikto kompetenci, kā rezultātā pieņēmis lēmumus par ierakstu izdarīšanas atlikšanu komercreģistrā, balstoties uz Uzņēmumu reģistra valsts notāra pieņēmumu par faktiskajiem apstākļiem.
"Uzņēmumu reģistram nav kompetences vērtēt faktiskos apstākļus. Līdz ar to šajā lietā vērtējams jautājums ir tieši par Uzņēmumu reģistra kompetences robežām un tā pieņemto administratīvo aktu atbilstību normatīvajiem aktiem," skaidroja Rubenis.
Jau ziņots, ka 2020.gada 24.janvārī plkst.11 bija sasaukta "Olainfarm" akcionāru ārkārtas sapulce, bet tā nenotika kvoruma trūkuma dēļ. Tajā bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja 2 978 701 akciju, kurām ir tiesības balsot, jeb 21,15% no balsstiesīgā kapitāla.
Vienlaikus "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" tā laika valdes priekšsēdētājs Pēteris Rubenis paziņoja, ka 24.janvārī tomēr esot notikusi "Olainfarm" akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā ievēlēta padome jaunā sastāvā, bet tā savukārt veikusi izmaiņas "Olainfarm" valdes sastāvā.
Rubenis informēja, ka 24.janvārī notikušajā akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts, ka "Olainfarm" padomē strādās Rubenis, Irina Maligina, Ingus Balandins, Andrejs Saveļjevs, kā arī Valentīna Andrejeva, kura ievēlēta par padomes priekšsēdētāju. Tādējādi no darba uzņēmuma padomē esot atcelti padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš, viņa vietnieks Jānis Buks un padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš. Saveļjevs strādāja arī iepriekšējā padomē.
Tāpat Rubenis informēja, ka "Olainfarm" valdē amatu esot saglabājis Raimonds Terentjevs un Mārtiņš Pūriņš, bet pārējie līdzšinējie valdes locekļi no amata atbrīvoti. Vienlaikus no jauna valdē iecelta Jeļena Borcova un Mārtiņš Tambaks. Par valdes priekšsēdētāju esot iecelta Borcova, kuras darba pieredze ir saistīta ar farmācijas nozari. Līdz ar to no darba valdē esot atcelts valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess, kā arī Milana Beļeviča, Elena Bušberga, Signe Baldere-Sildedze un Lauris Macijevskis.
Reaģējot uz attiecīgo Rubeņa paziņojumu, "Olainfarm" aicināja Uzņēmumu reģistru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Tieslietu ministriju ievērot tiesiskumu un nepieļaut situāciju, kad var nomainīt uzņēmuma padomi un valdi prettiesiskā un viena akcionāra pašpasludinātā ārkārtas akcionāru sapulcē, neievērojot likumā noteikto izsludināšanas kārtību.
"Olainfarm" norādīja, ka ar šādu prettiesisku sapulci ir pārkāpts Zemgales rajona tiesas spriedums, kas līdz strīda atrisināšanai uz laiku liedz "Olmafarm" tiesības balsot "Olainfarm" akcionāru sapulcēs.
"Olainfarm" paziņojumā biržai skaidroja, ka 24.janvārī "Olainfarm" vienīgā likumīgā ārkārtas akcionāru sapulce tikusi sasaukta plkst.11, un tā nenotika kvoruma trūkuma dēļ. Uzreiz pēc oficiāli izsludinātās ārkārtas akcionāru sapulces bijis mēģinājums sasaukt vēl vienu sapulci ar mērķi veikt izmaiņas "Olainfarm" padomē un valdē. Paziņojumā biržai tika uzsvērts, ka šī sapulce uzskatāma par viltus jeb alternatīvu sapulci, un tā netika izsludināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Uzņēmuma "Olainfarm" vārdā Uzņēmumu reģistrā tika iesniegti dokumenti ar šīs sapulces lēmumiem, kurā it kā mainīta uzņēmuma padome un valde. Uzņēmumu reģistrs šīs izmaiņas nereģistrēja, norādot uz trūkumiem, teikts paziņojumā biržai.
Savukārt pēc tiesas piemērotā aizsardzības līdzekļa Uzņēmumu reģistra komercreģistrā tika ierakstīta aizlieguma atzīme, kas neļauj veikt izmaiņas padomes sastāvā saistībā ar 24.janvāra alternatīvās ārkārtas akcionāru sapulces lēmumiem par padomes atsaukšanu un/vai jaunas ievēlēšanu.
Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna auditētais apgrozījums 2019.gadā bija 137,219 miljoni eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga divas reizes un bija 22,263 miljoni eiro.
"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.