Gundars Kalve - 4
Foto: Privātais arhīvs
Šobrīd akvakultūras pienesums Krustpils novada Kūku pagasta zemnieku saimniecības "Kalves" kopējā apgrozījumā ir 5-7%, pārējo nodrošina augkopība un mežsaimniecība, taču potenciāls attīstībai vēl nav izsmelts.

"Luminor" banka tikko kā ir piešķīrusi šai zemnieku saimniecībai 203 tūkstošu eiro lielu aizdevumu, kas galvenokārt tiks novirzīts tieši akvakultūrai.

Kā stāsta saimniecības īpašnieks Gundars Kalve, pie zivju audzēšanas nonācis nejauši. "Pamatdarbība ir augkopība. Mūsu dzimtā pēdējais lauksaimnieks Jēkabs Kalve stāstījis, ka viņam nav neapstrādāta neviena pēda zemes. Man gribējās līdzināties Jēkabam, taču nevarēju apgalvot to pašu, ko viņš. Saimniecībā zemākās vietas piekalnēs bija aizaugušas ar kārkliem, šīs platības kādā agrā pavasarī izdomāju iztīrīt. Tobrīd kusa sniegs un tecēja uz Daugavu. Uztaisīju sniega dambi, ūdens krājās, kamēr pārrāva to, un tecēja tālāk. Tad man ienāca prātā, ka varētu ko līdzīgu darīt, bet jau ar "nopietnu" materiālu – ar grunti. Un jau nākošajā vasarā mums bija pirmie 2,4 hektāri dīķu. Kā jau iesācējam, zivtiņas ļoti labi noauga, tās veiksmīgi realizējām. Secinājām – varētu veidot biznesu arī šajā jomā. Lēnā garā no diviem hektāriem esam izauguši līdz vidējai saimniecībai. Šobrīd mums kopā ir 80 hektāri spoguļlaukumu, no kuriem audzēšanai kvalitatīvi izmantojami ir 40 hektāri. Pie pārējiem 40 vēl ir jāstrādā," atzīst Kalve.

2020. gadā viņš ieguvis gada balvu zivsaimniecībā "Lielais loms 2020" nominācijā "Gada uzņēmums akvakultūrā".

Pašlaik "Kalvēs" tiek audzētas karpas, līdakas, zandarti, baltie amūri, līņi, un, kā nosaka saimnieks, neizbēgami ir pa kādai karūsai. Kopējais akvakultūras pienesums ir 5-7%, pārējie vairāk nekā 90% veidojas no augkopības un mežsaimniecības. Kopumā "Kalves" apsaimnieko 1000 hektāru zemes, nodarbojas ar mežsaimniecību, kokapstrādi, meliorācijas pakalpojumu veikšanu un lauku tūrismu. Mūsdienās bērnu izpratne par to, kas notiek laukos, kādas ir zivis, ir diezgan vāja. Iepriekš piesakoties un saskaņojot vizīti, uz saimniecību var braukt ģimenes, bērniem tiek pastāstīts un izrādītas dažādas zivis, paskaidro Kalve.

Foto: Privātais arhīvs

"Lēnā garā visas zināšanas nākušas pašmācības ceļā. Lai ietu laikam līdzi, smeltos jaunas zināšanas, apmeklēti dažādi semināri, kursi, bijuši pieredzes apmaiņas braucieni uz ārzemēm. Izaugām līdz tādam līmenim, ka paši sākām pasniegt zināšanas iesācējiem akvakultūrā. Mums ir sadarbība ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centru, saimniecība ir novērtēta kā reģionālais mācību centrs," stāsta Kalve.

Saimniecības dīķi ir izvietoti trīs pagastos – Variešu un Kūku pagasta Krustpils novadā un Sāvienas pagastā Madonas novadā. Tie nav tālu cits no cita, apsaimniekošanai tas nerada sarežģījumus. Kūku pagastā ir kaskādes tipa dīķi, savukārt Variešu un Sāvienas pagastā – caurplūdes tipa dīķi. "Katram ir savas priekšrocības un arī mīnusi, saimniecības dīķos tas ir uzskatāmi redzams, to arī mācām kursantiem," atzīst Kalve.

Šobrīd zivju audzētājs nodrošina pilnu ciklu, sākot no kāpuru ievākšanas un inkubācijas, beidzot ar gatavu produkciju, kas tiek piedāvāta kūpinājuma veidā. "Ar Luminor atbalstu varēsim attīstīt tehnisko parku un arī produkcijas apjomus, ko tālāk realizēsim Vidusdaugavas un Latgales reģionā. Kā reģionālais mācību centrs varēsim savu pieredzi un prasmes nodot arī citiem nozares pārstāvjiem, sekmējot akvakultūras attīstību Latvijā," norāda Kalve.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!