Noslēgušies Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas un rekultivācijas darbi  (7)

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30–35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus dēvē par Dienvidu un Ziemeļu dīķiem. Inčukalna sērskābā gudrona dīķi līdz šim bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā, kur smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas 20. gadsimta 50.–80. gados no bijušās Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas izveda un izgāza medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā radušos sērskābā gudrona atkritumus – izgāztuvi slēdza 1986. gadā.

Sērskābais gudrons ir melna, agresīva, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku, kuras sastāvā ir toksiskas ķīmiskās indes.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009. gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015. gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016. gada līdz 2023. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēcsanācijas monitoringa sistēmu, VVD 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.

Sanācijas darbi veikti, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu, kura kopējais finansējums bija vairāk nekā 29,7 miljoni eiro, no tiem 85% bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet pārējie – valsts budžeta līdzekļi. Projektu īstenoja VVD, darbus veica PS "Inčukalns Eko", bet projekta inženiertehnisko uzraudzību īstenoja SIA "Geo Consultants". Savukārt gudrona drošu utilizāciju, izmantojot kā alternatīvu kurināmo un izejmateriālu, savā rūpnīcā Brocēnos veic SIA "Schwenk Latvija".

Sanācijas projekts gadu gaitā neiztika arī bez domstarpībām un tiesāšanās. Jau vēstīts, ka, rodoties nesaskaņām starp VVD un iepriekšējo darba izpildītāju "Skonto būve", tika apdraudēta Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošana. Uzņēmums paziņoja, ka par pašreizējiem līdzekļiem darbu pabeigt nav iespējams, savukārt VVD atteicās piešķirt papildu līdzekļus. Tā vietā VVD lauza līgumu ar darbu izpildītāju un lika pamest projekta īstenošanas vietu. Līdz ar to Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus turpināja veikt pilnsabiedrība "Inčukalns Eko". Pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS "VentEko", SIA "Eko Osta", un AS "BAO". Savukārt vēlāk par veiktajiem darbiem gudrona dīķos un savstarpējiem norēķiniem tiesājās divi uzņēmumi – "Skonto būve" un "Eko osta".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs uzsver, ka vēsturiski mantotie gudrona dīķi Inčukalnā ilgstoši bijis liels un dabu postošs piesārņojuma avots, kas apdraudējis gan apkārtējo vidi, gan cilvēku veselību. Gudrona dīķu attīrīšanas darbi ir bijis sarežģīts uzdevums. Ir ieguldīts nenovērtējams un komplicēts darbs, lai vēsturiski piesārņotāko vietu Latvijā sakoptu. Platība, kurā uzlabota vides kvalitāte, ir astoņi hektāri. Šo teritoriju atgriezīs saimnieciskajā apritē, un nākotnē tur varēs augt mežs.

"Inčukalna sērskābā gudrona piesārņoto dīķu sanācija ir vērienīgākais un tehniski izaicinošākais šāda veida un apjoma projekts, kāds Latvijā jebkad ir ticis īstenots. Sekmīgu rezultātu esam sasnieguši kopīgi sadarbojoties daudzām iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, kas ieviesa īpašas šī projekta specifikai pielāgotas inovācijas un atbildīgi risināja iepriekš neparedzamus sarežģījumus, kādi neizbēgami rodas šādos projektos, kā arī valsts institūcijām, kas kopīgi pārraudzīja projekta gaitu un finanses un spēja būt atvērtas gan tehnoloģiju, gan pārvaldības inovācijām. Šodien ir gandarījums gan par paveikto darbu, gan pārliecība, ka 21.gadsimta sabiedrība daudz labāk izprot un apzinās savas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, un šādu ekoloģisko katastrofu radīšana vairs nebūtu iespējama," norāda VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Īstenojot Ziemeļu dīķa sanāciju, ir likvidēts Ziemeļu gudrona dīķa atklātais piesārņojuma avots; veikta sērskābā gudrona atklātās tilpnes piesārņotās grunts ekskavēšana un utilizācija AS "BAO" kompleksā un SIA "Schwenk Latvija" rūpnīcā – kopumā vairāk nekā 430 automašīnu kravas; veikta dolomīta šķembu iestrāde teritorijā – kopumā aptuveni 14 hokeja laukumu platībā; izveidots rekultivācijas reljefs ar vertikālu un horizontālu ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu; izmantojot reversās osmozes tehnoloģiju, atsūknēts un attīrīts piesārņotais pazemes ūdens aptuveni tādā apjomā, kā Rīgas iedzīvotāju ūdens patēriņš diennaktī.

Savukārt, īstenojot Dienvidu dīķa sanāciju, likvidēta Dienvidu gudrona dīķa piesārņojuma atklātā avota tilpne; veikta ekskavētās tilpnes pamatnes neitralizācija un homogenizācija aptuveni 10 hokeja laukumu platībā; veikta gudrona ekskavēšana, sagatavotas 1950 sekundārā kurināmā kravas un nogādātas utilizācijai SIA "Schwenk Latvija"; izveidots Dienvidu dīķa rekultivācijas reljefs ar ūdens necaurlaidīgu aizsargbarjeru un virszemes ūdens novadīšanas sistēmu.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu vides kvalitātes uzraudzību pēc darbu noslēgšanās, izveidota Ziemeļu un Dienvidu dīķu pēcsanācijas monitoringa sistēma. Ziemeļu dīķa pēcsanācijas monitoringa tīklu veido kopā 10 pazemes ūdens urbumi, 2 virszemes paraugošanas punkti Gaujā un 2 virszemes paraugošanas punkti Ziemeļu dīķa teritorijā. Kopumā monitoringam Ziemeļu dīķa apkārtnē var izmantot, jau līdz šim kopumā izveidotos 42 urbumus. Savukārt Dienvidu dīķa pēc sanācijas monitoringa tīklu veido 18 pazemes ūdens urbumi un 4 virszemes ūdens novērojumu punkti Dienvidu dīķa teritorijā. Kopumā monitoringam Dienvidu dīķa apkārtnē var izmantot, jau līdz šim kopumā izveidotos 19 urbumus.

Neveicot sanāciju Inčukalna sērskābā gudrona dīķos, atklātās gudrona dīķa tilpnes turpinātu radīt draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, nonākot saskarē ar toksisko gudronu, kā arī piesārņojums augstās koncentrācijās no piesārņojuma avota varētu turpināt ieplūst pazemes ūdeņos un izplatīties Gaujas virzienā.

Ņemot vērā, ka sanācijas darbi tika veikti daudzus desmitus gadus pēc piesārņojuma rašanās, tas bija izplatījies plašā teritorijā ārpus sanācijas projekta darbu robežām. 2020. gada nogalē tika veikta datormodelēšana, lai gūtu apstiprinājumu, ka sanācijas mērķi ir izpildīti un iegūtu prognozes par vides stāvokļa uzlabošanās tempiem plašākā apkārtnē. Tajā konstatēts, lai piesārņojums pilnībā samazinātos līdz videi nekaitīgam līmenim, ir nepieciešams nozīmīgs laika intervāls – Ziemeļu dīķī šis process ilgtu 100 gadus, Dienvidu dīķī – 180 gadus.

Iegūtie datormodelēšanas rezultāti liecina, ka, īstenojot projektā paredzētās aktivitātes, ir nodrošināta grunts, gruntsūdens un pazemes ūdeņu stāvokļa uzlabošanās nākotnē. Tikai veicot sanāciju, var notikt ūdens horizontu pašattīrīšanās. Ja nebūtu likvidēts piesārņojuma avots, tad pašattīrīšanās no piesārņojošajām vielām nebūtu sagaidāma.

Projekta II posma īstenošanas rezultātā atjaunotā zemes platība ir 5 hektāri, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību, kurā veikti sanācijas darbi. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, kas atgriezta saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 8,4 hektāri. Šajā teritorijā turpmāk varēs ierīkot meža zemes.

2021. gada 8. maijā VVD kopā ar projekta sadarbības partneriem Dienvidu dīķa teritorijā simboliski iestādīja kokus.