Ekonomisti: patēriņa cenas turpinās augt arī tuvāko mēnešu laikā  (55)

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ir ļoti viegli atrodams "vaininieks" cenu kāpumam salīdzinājumā ar pērno aprīli, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Pandēmijas izraisītais naftas cenu kritums un to atgriešanās iepriekšējā līmenī radīja transporta izmaksu šūpoles, kas pērn aprīlī samazināja Latvijas patēriņa cenu inflāciju par procentpunktu, bet šogad palielināja par 1,2 procentpunktiem, tātad veidojot vairāk nekā pusi gada inflācijas. Naftas cenu izmaiņu ietekme uz patēriņa cenām ir visacīmredzamākā, taču ir arī citas izejvielas, kuru cenu svārstību ietekme uz cenu līmeni ilgākā laikā būs lielāka.

Līdzīgu viedokli pauž bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, kurš uzsver, ka šī gada pirmajos mēnešos galvenais inflāciju veicinošais faktors Latvijā bija naftas cenas kāpums pasaulē, kas gan šobrīd tiek salīdzinātas ar ļoti zemajām naftas cenām pērnā gada aprīlī. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā aprīlī bija par gandrīz 25 % augstākas nekā pirms gada. Gada otrajā pusē naftas cena kāpums atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos. Taču bez naftas cenām pasaulē strauji aug arī citu resursu cenas un signāli par gaidāmo inflācijas pieaugumu kopumā kļūst arvien vairāk.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā turpinās pieaugt arī tuvākajos mēnešos, prognozē "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne. Nozīmīgu pienesumu, visticamāk, dos 7. maijā darbu atsākušās kafejnīcu un restorānu terases. Atvēršanās veicinās vidējā cenu līmeņa izaugsmi šajā kategorijā, tirgotājiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā zaudēto.

Latvija turpinās konverģences ceļu, kas nozīmē, ka šeit inflācija būs augstāka nekā eirozonā, paredz "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Algu spiediens pandēmijas laikā tikai nedaudz piebremzēja un saglabās nozīmīgu spiedienu uz inflāciju, īpaši pakalpojumos. Arī globālais fons un pērnā gada bāze īstermiņā veidos pastiprinātu cenu spiedienu, kam vidējā termiņā ir jānormalizējas.

Aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 0,9%. Būtiskākā ietekme bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, maksai par mājokli, degvielu, kā arī cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā. Gada inflācija pakāpās jau līdz 1,7%, un tas nav viss. Uzņemtais spējums saglabāsies, jau drīzumā laužot jaunas virsotnes. Šobrīd viss norāda uz to, ka vasaras beigās tā caursitīs 3% līmeni. Cik tālu tā tiks, noteiks ekonomikas atveseļošanās gaita un globālais inflācijas fons.

Primārais skats šobrīd ir uz ASV, kur norises sniegs tālākus signālus par inflācijas tendencēm pasaulē. Ekspansīvā ekonomikas politika, īpaši ASV, kopā ar piegādes traucējumiem ir pacēlusi jautājumus par pēdējās desmitgadēs piedzīvoto zemās inflācijas vidi. Pasaulē ekonomisti norāda, ka inflācija ASV var pakāpties līdz gadu desmitiem neredzētam līmenim. Izskan arī salīdzinājumi ar inflācijas nomocītajiem 70. gadiem. Bet kopš 1990. gadu vidus inflācija ir bijusi ļoti stabila. Lai arī pasaulē ir bijušas lielas enerģijas un pārtikas cenu svārstības, tās inflāciju nav ietekmējušas. 80% laika pamatinflācija no vidējās ir novirzījusies mazāk nekā par 0,5 punktiem. Arī dramatiskās ekonomikas svārstības, tostarp globālā finanšu krīze, kas bija dziļākā kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem, gan pirms pandēmijas sasniegtais zemākais bezdarba līmenis 50 gados, tikai īslaicīgi atsaucās pamatinflācijā. Tendences ir līdzīgas (ar atsevišķiem izņēmumiem) lielākajā daļā attīstīto valstu un arī lielo strauji augošo ekonomiku vidū. Pēc finanšu krīzes raksturīga bija drīzāk pārāk zema inflācija. Pašlaik ASV pamatinflācija ir aptuveni 1,5%. Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem zemāk tā ir nokritusies tikai dažas reizes.

Līdz ko ceļojumi atgūsies, tūrisma pakalpojumu cenas strauji pieaugs. Tas ir viens iemesls, kāpēc pamatinflācija ASV pieaugs līdz augstākajam līmenim 25 gadu laikā. Normalizēsies arī īres cenu pieauguma temps, kas nozīmīgi veicinās inflāciju. Paredzams, ka uzņēmēji izmantos iespējas, lai kompensētu krīzes laikā negūtos ieņēmumus. Būtiska būs arī zemo cenu bāzes ietekme 2020. gada pavasarī.

Sākotnēji bija bažas par piegādes traucējumiem, darbinieku saslimstību, slēgtajām robežām vai protekcionismu. Lai arī notika pārtikas vai aizsardzības līdzekļu ražošanas traucējumi, situācija normalizējās. Tomēr ir parādījušās brīdinājuma zīmes saistībā ar piegādes cenu pieaugumu starp Āziju un Rietumiem, kā arī pusvadītāju un mikroshēmu trūkumu. Arī daudzu izejvielu cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Tas skaidrojams ar ražošanas problēmām ierobežojumu un lielā pieprasījuma dēļ. Lai gan noslodze pasaules ekonomikā joprojām ir zem normas, pieprasījums pēc dažām precēm, īpaši elektronikas, ir bijis ļoti spēcīgs. Līdz šim tas ir atspoguļojies ilgākos piegādes termiņos un izejvielu cenu pieaugumā.

Jāatzīmē, ka korelācija starp pamatinflāciju un ražotāju cenām parasti ir diezgan vāja. Pat brīžos, kad inflācijas gaidas bija tuvu vēsturiskajam maksimumam, pamatinflācijas izmaiņas ir bijušas mērenas. Tā vietā pamatinflāciju vairāk ir ietekmējis algu pieaugums un izteikts ražotāju cenu pieaugums tālāk pārstrādātām precēm nekā tām, kurām šobrīd novērojam cenu pieaugumu. Ražotāju cenas patēriņa precēm pasaulē vēl pieaug lēni. Pusvadītāju trūkums un Āzijas kuģniecības problēmas ilgākā laikā tiks atrisinātas.

Grūti nosakāms ir patēriņa atdzīvošanās spējums. Tā kā patēriņš atsākas no zema līmeņa un nepārsniegs pirmspandēmijas tendenci arī nākamgad, inflācijas impulss būs mērens. Ja patēriņš sasniegs vairākus procentpunktus virs tendences, inflācijas riski ievērojami palielināsies. Lai inflācija kļūtu noturīgi augstāka, to ir jāpastiprina ar algas pieauguma paātrinājumu. Tomēr algas jau ilgu laiku nav bijušas jutīgas pret izmaiņām bezdarbā.

Nevēlami augstās ASV inflācijas risku, ja tādi parādīsies, tiešā ietekme uz Eiropu parādīsies ar laika nobīdi. Riski ir auguši, bet ir daudz norāžu, ka zemas inflācijas vide saglabāsies. Tomēr nenoteiktība ir ļoti augsta un inflācija būs uzmanības centrā.

Latvija turpinās konverģences ceļu, kas nozīmē, ka šeit inflācija būs augstāka nekā eirozonā. Algu spiediens pandēmijas laikā tikai nedaudz piebremzēja un saglabās nozīmīgu spiedienu uz inflāciju, īpaši pakalpojumos. Arī globālais fons un pērnā gada bāze īstermiņā veidos pastiprinātu cenu spiedienu, kam vidējā termiņā ir jānormalizējas.

Gada inflācija aprīlī strauji palēcās līdz 1,7%, no tikai 0,3% mēnesi iepriekš. Tas notika, jo spēcīgs bāzes efekts – pandēmijas ietekmes smagumpunkts pirms gada apvienojās ar neparasti lielu cenu kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (0,9%). Parasti aprīlī inflācija ir apmēram uz pusi mazāka.

Lielāko ietekmi un cenām mēneša griezumā radīja apģērbi un apavi, to devums cenu kāpumā bija 0,46 procentpunkti (pp). Varētu pieļaut – ja cilvēki ir priecīgi par to, ka izstāvējuši rindu un tikuši veikalā, acīmredzot viņi nebūs pārāk piekasīgi par cenu zīmēm. Taču nevarētu teikt, ka ierobežojumu atcelšanas iespaids būtu ļoti izteikts. Šo preču cenas aprīlī pieauga par 8,5%, kas seko sadārdzinājumam pirms mēneša par 7,2%, tātad cenas šajos divos pavasara mēnešos kopā auga par 16,3%. Tas ir normāls sezonālais jeb kolekciju maiņu efekts. Pērn šajā laikā apģērbu un apavu cenu kāpums bija mazāks, taču 2019. gadā tās martā un aprīlī kopā auga par 16,7%, bet gadu iepriekš pat par 19,6%, līdzīgi bija arī 2018. gadā.

Tas, kas šī gada aprīļa inflāciju dara neparastu, ir spēcīgais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, tās pieauga par 1,4%, palielinot patēriņa cenu līmeni par 0,31 pp. Iepriekšējos piecos gados pārtikas cenas aprīlī pieauga vidēji tikai par 0,32%. Parasti pārtikas cenu kāpums procenta atzīmi pārsniedz rudens un ziemas, nevis pavasara mēnešos. Ļoti strauji, par 16,6% auga svaigu dārzeņu cenas, bet nozīmīgi maciņus patukšoja arī olu (+3,8%), liellopu gaļas (+3,2%), brokastu pārslu (+2,9%) sadārdzinājums.

Ir ļoti viegli atrodams "vaininieks" cenu kāpumam salīdzinājumā ar pērno aprīli. Pandēmijas izraisītais naftas cenu kritums un to atgriešanās iepriekšējā līmenī radīja transporta izmaksu šūpoles, kas pērn aprīlī samazināja Latvijas patēriņa cenu inflāciju par procentpunktu, bet šogad palielināja par 1,2 procentpunktiem, tātad veidojot vairāk nekā pusi gada inflācijas. Naftas cenu izmaiņu ietekme uz patēriņa cenām ir visacīmredzamākā, taču ir arī citas izejvielas, kuru cenu svārstību ietekme uz cenu līmeni ilgākā laikā būs lielāka.

Naftas cenas ir vienkārši atgriezušās pirmspandēmijas līmenī, kas nav ļoti augsts uz aizvadītās desmitgades fona, turklāt nākotnes darījumi drīzāk paredz cenu kritumu. Politiskie lēmumi būs vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu. Taču, lai tas notiktu, būs jārada alternatīva infrastruktūra, kurai vajadzēs ļoti daudz metāla. Industriālo metālu indekss (484 punkti) strauji tuvojas vēsturiski augstākajam līmenim (537 punkti 2007. gada maijā). Patēriņa indekss uz šīm izmaksām reaģē lēnāk nekā uz enerģijas cenām, taču šo izmaksu kāpuma ietekme ir "dziļāka", tā aptver infrastruktūru, iekārtas, dažādas patēriņa preces, tātad aptver visus ekonomikas nostūrus.

Varētu domāt, ka tas saistīts ar elektroauto bumu, taču nē, vismaz ne tieši. Litija akumulatoru izgatavošanā īpaši svarīgā litija un kobalta cenas pēdējā pusgada laikā ir kāpušas, bet paliek zem 2017.-2018. gada līmeņa. Turpretim ļoti dārgi ir ar celtniecību un elektrotīklu izbūvi saistītie varš un alumīnijs. Varš ir sasniedzis visu laiku rekordu, alumīnijs drusku zem pīķiem pirms un pēc globālās finanšu krīzes. ASV un Eiropas monetāro un fiskālo stimulu ietekme uz ekonomiku vēl tikai sākas, tāpēc var gaidīt, ka izejvielu cenu kāpums turpināsies.

Dārgākas kļūst ne tikai izejvielas, bet arī pasaules ekonomikai svarīgi starpprodukti – tērauds un koksnes izstrādājumi. Karsti velmētā tērauda ruļļu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās kopš pērnā jūlija un ir rekordlīmenī. Dzelzs rūdas cenas ir divkāršojušās gada laikā, bet vairāk nekā trīskāršojušās kopš 2018. gada, turklāt tikai šodien jeb 10. maijā tās Āzijas tirgos ir sadārdzinājušās par desmito daļu.

Turpina kāpt arī Latvijas ekonomikai, bet par laimi ne Latvijas patēriņa cenām svarīgās koksnes cenas. Jau februārī un martā ASV zāģmateriālu tirgū notiekošo varēja saukt par vājprātu, kopš tā brīža cenas ir pieaugušas vēl par 2/3, sasniedzot apmēram 600 eiro par kubikmetru. Šo notikumu ietekme uz Latviju ir netieša, bet ļoti nozīmīga.

Ir pilnīgi pamatota valdību vēlme aizstāt degvielas dzinējus ar elektriskajiem, panākt, ka tiek būvētas efektīvas mājas, kā arī darīt citus klimatam tīkamus darbus. Taču ierobežota ir ne tikai atmosfēras spēja uzņemt oglekli, bet arī dažādi dabas resursi, kas nepieciešami jaunas ekonomikas būvēšanai. Turklāt apstākļos, kad valdības pielieto intensīvu ekonomikas "sirds masāžu" pandēmijas seku pārvarēšanai, tas veicinās cenu kāpumu. Tikko piedzīvotais inflācijas lēciens pievērš uzmanību, bet mēs vēl neesam piedzīvojuši interesantāko, tas vēl sekos.

Aprīlī reģistrētā inflācija ir apstiprinājusi gaidas par strauju patēriņa cenu līmeņa kāpumu. Salīdzinot ar martu, novērots 0.9% pieaugums, kamēr gada griezumā vidējais cenu līmenis audzis par 1.7%. Jāatzīmē, ka kāpumu, salīdzinot ar 2020. gadu, daļēji nodrošina pagājušā gada aprīlī reģistrētie kritumi noteiktās preču kategorijās.

Darbu atsākušās iepirkšanās vietas un sezonālās tendences, mēneša griezumā veicināja vidējā cenu līmeņa celšanos apģērbu un apavu kategorijā (+8.5%). Tikmēr pārtikas (+1.4%) un degvielas cenas (+0.9%) turpināja sekot pasaules cenu tendencēm. Pieaugums reģistrēts arī ar mājokli saistītājām precēm (+0.5%), ko ietekmēja īres maksas, mājokļa uzturēšanas materiālu un kurināmā cenu pieaugums. Sezonālo tendenču rezultātā lejupvērstu spiedienu vidējam cenu līmenim radīja personīgās higiēnas preču kategorija (-4.4%).

Gada sākumā uzsākto pārliecinošo augšupeju turpina pasaules izejvielu cenas, sadārdzinot ražotāju izmaksas. Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss aprīlī auga 11. mēnesi pēc kārtas, sasniedzot augstāko punktu kopš 2014. gada maija. Jau tā augstās pasaules pārtikas cenas saasinājuši Ziemeļ- un Dienvidameriku, kā arī citas nozīmīgas pārtikas eksportētājvalstis skārušie plūdi un sausums, kas seko klimatiskajai parādībai "La Nina". Cenu pieaugums reģistrēts arī metālu un naftas cenās, kas šobrīd pieaugušas līdz pirms-pandēmijas līmeņiem.

Eirozonā aprīlī tika novērots vidējā cenu līmeņa kāpums 1.6% apmērā. Noteicošais izaugsmes iemesls bija pieaugošās enerģijas cenas (+10.3%), kam pagājušā gada aprīlī tika reģistrēts ievērojams cenu līmeņa kritums. Augošais izejmateriālu cenu līmenis spiež ražotājus celt cenas, bet pieaugošie iedzīvotāju uzkrājumi veido iespēju tās pārnest uz produkta gala cenu, visām eirozonas ekonomikām atveroties. Eirozonas un Latvijas patērētāji arvien biežāk min, ka tuvākajos 12 mēnešos gaida straujāku cenu kāpumu, taču pagaidām šīs bažas nav lielākas kā vidēji vēsturiski.

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā turpinās pieaugt arī tuvākajos mēnešos. Nozīmīgu pienesumu, visticamāk, dos 7. maijā darbu atsākušās kafejnīcu un restorānu terases. Atvēršanās veicinās vidējā cenu līmeņa izaugsmi šajā kategorijā, tirgotājiem cenšoties atgūt pandēmijas laikā zaudēto. Swedbank Latvija aprīlī atjaunoja inflācijas prognozi, paredzot 2021. inflācijas izaugsmi 1.8% apmērā, bet 2022. gada patēriņa cenu līmeņa pieaugums sasniegs jau 3% atzīmi.

Aprīlī, kā jau tas bija iepriekš gaidāms, patēriņa cenas Latvijā turpināja palielināties un gada inflācija sasniedza 1,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,9 %, savukārt kopš pērnā gada beigām cenu līmenis ir audzis jau par 2,5 % un šobrīd nav pamata domāt, ka patēriņa cenu kāpums tuvākajā laikā varētu mazināties. Pēdējos mēnešos pasaulē ir strauji augušas pārtikas, koka, metālu un citu resursu, kā arī transporta cenas, savukārt no darba devējiem jau parādās signāli par grūtībām atrast darbiniekus. Tas liek domāt, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā pārsniegs 2 % un virs 2 % tā būs arī 2021. gadā kopumā, savukārt 2022. gadā inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5 % līdz 3 %.

Šī gada pirmajos mēnešos galvenais inflāciju veicinošais faktors Latvijā bija naftas cenas kāpums pasaulē, kas gan šobrīd tiek salīdzinātas ar ļoti zemajām naftas cenām pērnā gada aprīlī. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā aprīlī bija par gandrīz 25 % augstākas nekā pirms gada. Gada otrajā pusē naftas cena kāpums atspoguļosies arī augstākos siltumenerģijas tarifos. Taču bez naftas cenām pasaulē strauji aug arī citu resursu cenas un signāli par gaidāmo inflācijas pieaugumu kopumā kļūst ar vien vairāk. Salīdzinājumā ar pērnā gada vidu koksnes cenas ASV augušas par vairāk nekā 400 %, neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē par 30 %, savukārt dzels rūdas un vara cenas par vairāk nekā 100 %. Arī transporta un loģistikas cenas ir būtiski kāpušas.

Latvijas patēriņa cenās šis pieaugums pagaidām vēl neatspoguļojas, jo daudziem ražotājiem ir fiksēti līgumi un izejvielu cenu sadārdzinājumu tie paņem uz sevi. Tomēr pasaules ražošanas sistēmā kopumā cenu spiediens aug un tas nozīmē, ka arī Latvijā inflācijas spiediens vismaz tuvākajos 6-12 mēnešos noteikti nemazināsies. Vienlaikus šo pieaugumu nevajadzētu arī pārāk dramatizēt. Daudzu resursu cenu kāpums ir saistīts ar diezgan specifiskiem faktoriem, piemēram, sliktu pārtikas produktu ražu vai pērnā gada ražošanas pārrāvumu radītu deficītu. Tāpat pēdējo mēnešu straujais resursu cenu kāpums pasaulē varētu būt arī zināms spekulatīvs faktors un investoru mēģinājums pasargāt sevi no inflācijas pieauguma. Tomēr zīmīgi, ka daudzu resursu cenas piegādēm tuvākajos mēnešos ir augstākas nekā nākotnes cenas, kas tomēr liek domāt, ka ražošanas sistēmām normalizējoties, inflācijas spiediens pasaulē mazināsies.

Galvenais ekonomiku un inflāciju bremzējošais faktors, protams, joprojām ir ar Covid-19 saistītie fiziskās distancēšanās ierobežojumi un bezdarba pieaugums, kas bremzē algu kāpumu un attiecīgi arī pakalpojumu cenu pieaugumu. Taču uzņēmēju aptaujas liecina, ka, neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem un palielināto bezdarba līmeni, darbiniekus atrast jau kļūst grūtāk. Tas nozīmē, ka pēc ierobežojumu mazināšanas varētu pieaugt arī pakalpojumu cenas, līdzīgi, kā tas jau ir noticis ar frizieru cenām, kas aprīlī bija 6,1 % augstākas nekā gadu iepriekš. Tas liek domāt, ka nākamgad inflācija Latvijā varētu būt robežās no 2,5 % un 3 %.