Ekonomisti: preču eksports pieredz strauju uzplaukumu  (25)

021. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,84 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 15,8 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 20,6 %, bet importa vērtība par 11,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Martā Latvija eksportēja preces 1,34 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,5 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada martu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 45,3 % līdz 47,1 %.

Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (18,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,2 % no importa kopapjoma), Vācija (11,6 %), Polija (10,7 %) un Igaunija (8,3 %).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,4 %, bet importā – 5,6 %. Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 117 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka Ārējās tirdzniecības datos redzamais ir "pandēmijas ēras brīnumekonomika."

Savukārt "Citadele" bankas eksperts Mārtiņš Āboliņš norāda, ka "šobrīd varam diezgan droši apgalvot, ka eksports šogad būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem." Viņš arī atgadina, ka kopā ar eksportu martā ir pieaudzis arī imports, taču ierobežojumi mazumtirdzniecībā un piesardzība investīcijās nozīmē to, ka importa pieaugums šobrīd ir būtiski lēnāks kā eksporta kāpums.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka spilgto sniegumu var daļēji skaidrot ar atlēcienu no pagājušā gada zemās bāzes – līdzīgi kā citos ekonomikas sektoros.

Tikmēr Latvijas Bankas eksperte Agnese Rutkovska pievēršas jautājumam par vairāku rūpniecības nozaru problēmām ar izejmateriālu un komponenšu deficītu, kā arī konteineru pieejamību pārvadājumiem. "Tas, savukārt, ietekmē ražošanas kapacitāti un izmaksas. Problēmas novērojamas metālapstrādē un mašīnbūvē, kokrūpniecībā, elektronikas un elektrisko iekārtu ražošanā u.c,," raksta ekonomiste.

Rūpniecība un preču eksports šobrīd ir viena no spēcīgākajām Latvijas ekonomikas sastāvdaļām, kuru nav ietekmējis COVID-19 otrais vilnis un ar to saistītie ierobežojumi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā Latvijas preču eksportā ir pat izdevies sasniegt jaunu eksporta rekordu un, salīdzinājumā ar 2020. gada martu, Latvijas preču eksports pieauga par 20,6 %, sasniedzot 1,34 miljardus eiro. Protams, gada pieaugumus šobrīd ietekmē zemā ekonomiskā aktivitāte pērnā gada pavasara mēnešos, kad sākās COVID-19 pandēmija, taču arī salīdzinājumā ar 2019. gadu eksporta apjomi ir auguši par 21,1 % un tas ir ļoti labs rādītājs.

Domāju, ka šobrīd varam diezgan droši apgalvot, ka eksports šogad būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas dzinējiem. Globālais preču pieprasījums šobrīd ir ļoti spēcīgs, jauni eksporta pasūtījumi aug gan pasaulē, gan Latvijā, un mūsu eksportam palīdz arī cenu kāpums Latvijas lielākajām eksporta precēm – koka izstrādājumiem un pārtikai. Tā rezultātā koka izstrādājumu eksports martā audzis par 35,9 %, bet graudaugu - 5,9%. Vienlaikus priecē tas, ka koks un pārtika nav vienīgais eksporta dzinējspēks, un martā preču eksports audzis plašā spektrā. Salīdzinājumā ar 2020. gada martu par 29,7 % audzis mehānismu un iekārtu eksports, par 21,4 % pieaudzis elektropreču eksports un par 20,9 % - auto detaļu eksports. Protams daļa no šī pieauguma ir tirdzniecība un reeksports, tomēr kopumā eksporta rādītāji atbilst apstrādes rūpniecības pieaugumam pēdējos mēnešos.

Kopā ar eksportu martā ir pieaudzis arī imports, taču ierobežojumi mazumtirdzniecībā un piesardzība investīcijās nozīmē to, ka importa pieaugums šobrīd ir būtiski lēnāks kā eksporta kāpums. Salīdzinājumā ar 2020. gada martu imports ir audzis par 11,9 %, bet tirdzniecības bilance šī gada pirmajos trijos mēnešos ir uzlabojusies par 169 miljoniem eiro.

Šobrīd pieejamie signāli par Latvijas eksporta iespējamo attīstību tuvākajos 6-12 mēnešos ir pozitīvi un nav pamata domāt, ka Latvijas eksporta kāpums neturpināsies. Eksporta pasūtījumi pasaulē un Latvijā aug, cenu dinamika mūsu eksporta precēm ir pozitīva un daudzās preču nozarēs ir vērojams ne tikai spēcīgs pieprasījums, bet pat preču un izejvielu deficīts. Tā rezultātā aug resursu un transporta cenas, un būs nepieciešams vēl zināms laiks līdz globālā ražošanas sistēma normalizēsies pēc COVID-19 pandēmijas radītā satricinājuma. Pēc manām prognozēm, Latvijas preču eksporta pieaugums šogad varētu būt tuvu 10 %, taču tas, protams, būs atkarīgs gan no globālā ražošanas cikla tālākas attīstības, gan vietējiem faktoriem, piemēram, lauksaimniecības ražas.

Protams, ir jautājums, cik noturīgs būs pašreizējais globālais rūpniecības cikls. COVID-19 pandēmijai mazinoties, pakalpojumu pieejamība pieaugs un patēriņa struktūra mainīsies tiem par labu. Daudzām valstīm būs jādomā par ekonomikas atbalsta instrumentu mazināšanu un ekonomikas politikas normalizēšanu, savukārt atsevišķu preču patēriņš, piemēram, elektropreču vai būvmateriālu, pašreizējais līmenis varētu būt virs ilgtermiņa potenciāla, un, ekonomikai normalizējoties, tas varētu atkal mazināties. Tāpēc nākamajos gados eksporta pieaugumus Latvijā, visticamāk, atpaliks no ekonomikas kopējā pieauguma tempa.

Ārējās tirdzniecības datos redzamais ir pandēmijas ēras brīnumekonomika. Kamēr vairākas pakalpojumu nozares ir dziļā krīzē, preču eksports martā sasniedza visu laiku lielāko apjomu - 1,340 miljardi eiro. Līdz šim eksporta rekordi tika uzstādīti rudenī, kad uz ostām plūst lielās graudu straumes.

Eksporta pieaugums gada griezumā (+20,6%) ir straujākais kopš 2017. gada marta, bet vēl pirms tam šāds un straujāks eksporta kāpums novērots 2010. - 2012. gadā, kad ekonomika atguvās no globālās finanšu krīzes. Salīdzinājumā ar 1999. gada martu preču eksports ir vairāk nekā desmitkāršojies, tas ir arī trīskāršojies attiecībā pret 2009. gada martu. Ir vērts atzīmēt arī to, ka sezonāli izlīdzinātais eksports mēneša griezumā aug jau piekto mēnesi pēc kārtas, šis rādītājs ir audzis arī desmit no pēdējiem vienpadsmit mēnešiem.

Tas viss skan ļoti iespaidīgi, taču panākumi Latvijas ekonomikā šobrīd ir ļoti “koncentrēti”. Preču eksports šobrīd izceļas uz kopējā fona – tas 1.ceturksnī gada griezumā auga par 8,6% un tas notiek laikā, kad iekšzemes kopprodukts saruka. Turklāt Latvijas “taustāmā” eksporta panākumi ir ļoti atkarīgi no vienas nozares, turklāt vairāk no cenu kāpuma, nevis apjomu pieauguma. Koksnes eksports 1. ceturksnī attiecībā pret šo laiku pirms gada auga par 19,2%. Tas martā bija tik liels (246,8 miljoni eiro), cik bija visu Latvijas preču eksports laikā, kad pievienojāmies Eiropas Savienībai. Februārī sasniegtais apjoms, kas arī tobrīd bija visu laiku lielākais, ir pieaudzis par 13,7%, bet gada griezumā pieaugums ir 35%.

Situācija citās lielajās eksporta preču grupās kopumā nav slikta, taču nevarētu teikt, ka ir gūti izcili panākumi. Koksnei līdzīgs izaugsmes temps 1.ceturksnī bija ķīmijas un farmācijas precēm (+19,8%), par šo nozaru uzņēmumu panākumiem daudz dzirdēts. Lielā mērā pateicoties augstajām graudu cenām ir audzis pārtikas eksports, bet par salīdzinoši pietiecīgiem 4,8%. Metālizstrādājumu eksports audzis par 3,7%. Vieglās rūpniecības preču eksports ir palicis gandrīz nemainīgs (-1,4%). Mašīnbūves un elektronikas eksporta kāpums ir cienījams, tas jauki papildina labos nozaru ražošanas datus, taču pieauguma temps tāpat ir tikai apmēram puse no koksnes eksporētāju sasniegtā (9,4%). Straujāk par koksni audzis minerālā kurināmā eksports (+31,3%), bet tas ir galvenokārt reeksports un to stipri ietekmē cenas.

Martā importēto preču vērtība bija otrā visu laiku lielākā jeb 1,502 miljardi eiro, lielāka tā bija tikai 2018. gada martā (1,547 miljardi eiro). Preču ārējās tirdzniecības deficīts martā pieauga, bet tā ir drīzāk laba ziņa – acīmredzot tiek iepirktas iekārtas un starppatēriņa preces ražošanai un celtniecībai. Skaitot kopā preču un pakalpojumu tirdzniecību, kopējā bilance martā bija apmēram "pa nullēm".

Latvijai nākotnē nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka aug koksnes eksports, varam būt pārliecināti, ka vismaz naudas izteiksmē pēc notiekošās «ballītes» kaut kad datos redzēsim mīnusus.

Ārējā tirdzniecībā pavasaris iesākās ļoti ražīgi. CSP dati rāda, ka martā preču eksporta vērtība pakāpās par spēcīgiem 20.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pēdējo četru gadu straujākais pieaugums palīdzēja tikt pie jauna preču eksporta rekorda 1.34 miljardu eiro apmērā. Tik spilgtu sniegumu varam daļēji skaidrot ar atlēcienu no pagājušā gada zemās bāzes – līdzīgi kā citos ekonomikas sektoros. Lai gan pandēmija joprojām ir mūsu nevēlamā ceļabiedre, sabiedrība un ekonomika daudz labāk to ir iemācījušās paciest. Vairākās mūsu tirdzniecības partnervalstīs vīrusa situācija uzlabojas, un attiecīgi – ārējais pieprasījums aug.

Eksporta uzplaukumu martā gluži tāpat kā februārī sekmēja arī eksporta cenu kāpums. Arī šeit varam runāt par atsperšanos no zema starta uz jauniem rekordiem. Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai martā palielinājās par 5.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, - straujākais kāpums kopš 2011. gada augusta. Lielākie pieauguma tempi bija vērojami koksnes, ķīmisko vielu un produktu, kā arī metālu ražošanas cenās. Ne tikai mūsu ražotāji ceļ cenas, tās šobrīd uzstājīgi aug visā pasaulē. Piemēram, Vācijā un ASV ražotāju cenas martā auga par aptuveni 4%, uzrādot vienu no straujākajiem kāpumiem pēdējās desmitgades laikā. Savukārt Ķīnā tās pakāpās par gandrīz 7% aprīlī. Pagaidām nekas neliecina, ka kāpums tuvākajos mēnešos būtiski atslābs. Tam pamatā ir spēcīgs izejvielu cenu (piemēram, par koksni, metālu, naftu) un ražošanas komponenšu cenu kāpums. Pieprasījums daudzviet strauji skrien uz priekšu, savukārt piedāvājums vēl netiek līdzi.
Preču eksporta rekords nebūtu iespējams bez jauna rekorda koksnes produktu realizācijā uz ārvalstīm. Koksnes eksporta vērtība martā uzlēca par 35% un sasniedza 247 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šī iespaidīgā kāpuma nodrošināja iespēja celt galaprodukta cenu. Atgūšanās pēc pērnā gada pavasarī piedzīvotā pirmā Covid-19 šoka bija vērojama lielākajā daļā preču grupu.

Ķīmisko produktu, plastmasas produktu, parasto metālu un to izstrādājumu, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība auga par 20-30%. Naftas produktu eksports palielinājās par 42%.

Uzņēmumu aptauju rezultāti Latvijā un mūsu tirdzniecības partnervalstīs liecina, ka eksporta kāpums turpināsies – uzņēmumu optimisms par tuvāko gadu ir liels, un pieprasījums turpina augt. Piemēram, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumu pietiekamību aprīlī strauji uzlabojās un bija labāks nekā 2019.gada otrajā pusē. Līdzīgi kā martā arī pārējie pavasara mēneši var uzrādīt lielus preču eksporta pieauguma tempus zemās pērnā gada bāzes un augošo cenu dēļ. Ražotāji visā pasaulē ziņo, ka ražošanas izmaksas turpina augt.

Uzņēmumiem, kuriem izdodas tās pārnest uz gala lietotāju, sokas labāk. Sarežģījumus joprojām rada, un pasūtījumu izpildes laiku pavelk garumā arī atsevišķu komponenšu trūkums, piegāžu kavēšanās un vietām arī kvalificēta darbaspēka trūkums.