Pēc komunālo, transporta un pārtikas iegādes izdevumu segšanas rīdziniekiem, salīdzinot ar Viļņas un Tallinas iemītniekiem, atliek vismazāk brīvo līdzekļu, secināts "Swedbank" veiktajā salīdzinājumā par dzīves dārdzību Baltijā.
Izmantojot četru cilvēku ģimenes — divi pieaugušie un divi bērni — modeli, "Swedbank" analītiķi secinājuši, ka, lai gan aizvadītajos gados Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir palielinājušies, tomēr rīdziniekiem, kad ir nomaksāti visi svarīgākie rēķini, maciņā paliek vismazāk brīvo līdzekļu — 1256 eiro.
Tādai pašai Tallinas ģimenei, kas pelna vidējo atalgojumu pilsētā, atliek 2188 eiro, bet Viļņas iedzīvotājiem 1577 eiro.
Aprēķinot izdevumus banka par pamatu ņēma jau minēto četru cilvēku ģimeni, kura ikdienā pārvietojas tikai ar sabiedrisko transportu un dzīvo nerenovētā, 70 kvadrātmetru lielā PSRS laika ēkas dzīvoklī.
Galvenie izdevumi, kas ņemti vērā un salīdzināti starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ir — pārtika, komunālie maksājumi un sabiedriskais transports. "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidroja, ka īres vai mājokļa kredīta izmaksas nav ņemtas vērā, jo dati liecina, ka vairums ģimeņu galvaspilsētā mitinās sev piederošā dzīvoklī.
Galveno atšķirību veido fakts, ka abās Baltijas valstīs galvaspilsētā dzīvojošo vidējais atalgojums ir augstāks kā Rīgā. Bankas aprēķini liecina, ka pēc nodokļu nomaksas divu pieaugušo ienākumi kopā Tallinā veido 2897 eiro, Viļņā 2207, bet Rīgā 2020 eiro. Tādējādi jau starta pozīcijā rīdziniekiem ir mazāk pieejamo līdzekļu. “Visstraujāk vidējā darba alga ir augusi Viļņā,” piebilst Kropa.
Lielu izdevumu daļu ģimenei veido pārtika. Eksperti, apsekojot pārtikas cenas galvaspilsētu lielveikalos, secinājuši, ka Rīgā, iegādājoties sabalansētu ēdienkarti mēnesim, ģimene tērē 483 eiro, Tallinā 536 eiro, bet Viļņā 442. Secināts, ka kopš 2018. gada dzīves dārdzības analīzes Tallinas pārtikas cenas ir kāpušas, bet Rīgā tās ir sarukušas par 33 eiro.
“Tā ir pozitīva ziņa,” saka Kropa, taču piebilst, ka Rīgas iedzīvotājiem ir mazākie ienākumi, kas nozīmē, ka tie no budžeta tērē 24% pārtikai, kamēr Igaunijā 19%, bet Viļnā 20%. Komunālajiem maksājumiem Rīgas ģimene tērē 9% no ienākumiem, bet sabiedriskajam transportam 5%.
Attiecīgi Latvijas galvaspilsētas iemītnieku pārim, kurš uztur divus bērnus, no ienākumiem atliek 62% - 1256 eiro. Kamēr Tallinā iedzīvotāju kabatā paliek teju tikpat daudz naudas, cik rīdziniekiem bija pirms obligāto maksājumu segšanas un pārtikas iegādes.
Savukārt, ja ģimene īrē dzīvokli, tad brīvi paliek tikai 43,5%.
Swedbank eksperte norāda uz pozitīvo — kopš 2018. gada Baltijas ģimenēm ir pieauguši ienākumi. Rīgā ģimenei vidēji ienākumi palielinājušies par vairāk nekā 400 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!