Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, gada otrajā pusē ir sagaidāma straujāka ekonomikas izaugsme un prognozēts, ka Latvijas ekonomika 2021.gadā pieaugs par 3,5%, komentējot Eiropas Komisijas (EK) 2020.gada pavasara ekonomikas prognozi, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Viņš uzsvēra, ka pandēmijas ietekmē Latvijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 3,6%. Visvairāk tika skartas pakalpojumu nozares, kas saistītas ar cilvēku apkalpošanu klātienē. 2021.gada sākumā joprojām augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un ierobežojošie pasākumi bremzēja ekonomikas atgūšanos gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.
Pēc Dombrovska paustā, Latvijas ekonomikai šogad pieaugot par 3,5% un patēriņam atgriežoties iepriekšējā līmenī, papildus stimulu ekonomikai dos investīciju kāpums, tai skaitā pateicoties ievērojamam Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieplūdumam. Viņa ieskatā, šajā kontekstā ir svarīgi, lai Latvija efektīvi izmantotu pieejamos Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāna līdzekļus.
Viņš arīdzan norādīja, ka šogad Latvijas valsts atbalsts uzņēmējiem un mājsaimniecībām ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2020.gadu. Attiecīgi pieaug arī budžeta deficīts. 2020.gadā budžeta deficīts sasniedza 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šogad prognozēts jau 7,3% apmērā.
Savukārt nākamajam gadam EK prognozē, ka Latvijas ekonomika pieaugs par 6%.
EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad tas pieaugs par 5%.
Lietuvā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 2,9%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 3,9%.
EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 4,2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,4%, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme šogad veidos 4,3%, bet 2021.gadā kāpuma temps paātrināsies līdz 4,4%.
EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK paredz Spānijā (+5,9%), Francijā (+5,7%), Rumānijā (+5,1%), Horvātijā un Ungārijā (abās valstīs +5%), kā arī Slovēnijā (+4,9%).
EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.