Lauku saimniecību Latvijā kļūst mazāk, bet tās veidojas arvien lielākas  (103)

Kā liecina CSP veiktā lauksaimniecības skaitīšana, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies vairāk par divām reizēm. Straujākās izmaiņas notikušas laikā no 2001. līdz 2010. gadam, kad saimniecību skaits samazinājās par 40,8 %. Šajā periodā par astoņiem procentiem palielinājās apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība. Pēdējos četros gados šī platība palielinājusies tikai par 29,2 tūkstošiem hektāru jeb 1,5 %, bet saimniecību skaits samazinājies par 0,9 tūkstošiem jeb 1,3 procentiem.

Lauku saimniecību skaits un apsaimniekotā lauksaimniecības zeme

Pēdējo 20 gadu laikā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība vidēji vienā saimniecībā palielinājusies 2,4 reizes. 2020. gadā tā vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās līdz 28,4 hektāriem, kas ir par 6,8 hektāriem jeb 31,8 % vairāk nekā 2010. gadā.

Savukārt, lai arī kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits sarūk, vienā saimniecībā strādājošo skaits pieaudzis. Pērn lauksaimniecībā bija 156,5 tūkstoši pastāvīgi nodarbināto jeb par 13,5 % mazāk nekā 2010. gadā. Vidēji vienā lauku saimniecībā nodarbināto skaits palielinājies no 1,9 nodarbinātajiem 2001. gadā līdz 2,3 nodarbinātajiem 2020. gadā.

Liels pieaugums vērojams arī sējumu platībām. Pēdējo 10 gadu laikā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 15,1 hektāriem jeb par 79,9 %. Kopš 2001. gada kopējā lauksaimniecības kultūraugu (graudaugi, pākšaugi, tehniskie kultūraugi, kartupeļi, dārzeņi, lopbarība u.c.) sējumu platība vidēji vienā lauku saimniecībā pieaugusi piecas reizes – no 6,7 hektāru 2001. gadā līdz 34 hektāriem 2020. gadā.

Salīdzinot 2020., 2010. un 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātus, vērojama tendence, ka graudaugu audzētāju saimniecībās palielinās graudaugu sējumu platības. 2020. gadā vidēji vienā graudaugu audzētāju saimniecībā audzēja 37,6 ha graudaugu jeb 5,5 reizes vairāk nekā 2001. gadā.

Tehnisko kultūraugu (ziemas un vasaras rapsis, lini, ārstniecības augi u.c. ) audzētāju saimniecībās šo kultūraugu sējumu platība vidēji vienā saimniecībā samazinājās no 57,0 hektāriem 2010. gadā līdz 52,5 hektāriem 2020. gadā. Salīdzinot ar 2016. gadu, 2020. gadā tehnisko kultūraugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā pieauga par 12,6%. Īpaši palielinājušās ir rapša platības – no 50,2 hektāriem 2016. gadā līdz 58,3 hektāriem 2020. gadā vidēji vienā rapšu audzētāju saimniecībā.

Lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti liecina, ka veidojas lielas lauku saimniecības, kas specializējas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā. 2020. gadā 1. jūlijā lauksaimniecības dzīvniekus audzēja 25 tūkstoši lauku saimniecību. Liellopu audzētāju saimniecību skaits ir samazinājies divkārt no 35,1 tūkstoša 2010. gadā līdz 16,3 tūkstošiem 2020. gadā, bet ganāmpulka lielums ir pieaudzis 2,3 reizes – no 11,2 līdz 25,5 liellopiem vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības kultūraugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā (hektāros)

Līdzīga tendence vērojama arī slaucamo govju un cūku skaita izmaiņās vidēji vienā audzētāju saimniecībā – 2020. gadā bija 11,7 slaucamās govis un 41,6 cūkas, kas ir divreiz vairāk, salīdzinot ar 2010. gadu. Dējējvistu audzētāju saimniecībās ir izteikta specializācija, jo 90 % no dējējvistu kopskaita audzē lielajās putnkopības saimniecībās (0,1 % no visām mājputnu saimniecībām), kurās putnu skaits pārsniedz 10 tūkstošus mājputnu. Pārējās dējējvistu audzētāju saimniecībās bija vidēji 28,3 vistas.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados un sniedz detalizētu informāciju par lauku saimniecību struktūru ne tikai reģionu, bet arī novadu un pagastu līmenī. Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā veiktas trīs lauksaimniecības skaitīšanas – 2001., 2010. un 2020. gadā. Reizi trijos gados starp skaitīšanām notiek lauku saimniecību struktūras apsekojumi reģionu līmenī.

Detalizēti 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti būs pieejami oficiālās statistikas portāla 2021. gada 17. decembrī.