Padomju laika sanatorija Plieņciemā pārtop dzīvojamā mājā  (18)

Uzņēmējs, projekta īpašnieks Leonīds Speranskis stāsta, ka bērnībā kopā ar vecākiem Plieņciemā pavadījis vasaras, īrējot nelielu istabu, redzējis, kā šī ēka tapa, bet pēc daudziem gadiem – arī postažu – vērtīgākais tajā bija izzagts, pats objekts – piemēslots – tur mēdza nelegāli izgāzt atkritumus. Būtībā bija palicis estētiski nepievilcīgs "skelets".

"Kad šis īpašums tika izlikts pārdošanai par nelielu summu, to nopirku; vismaz izgāztuve tur vairs nebūs, tā sākotnēji domāju. Man nebija konkrētu ideju, ko ar to visu pasākt," viņš atzīst.

Kopā ar draugu ēku iztīrījuši, vēlāk uzlikuši jumtu, soli pa solītim virzījušies uz priekšu. Bija dažādas idejas, kā īpašumu izmantot – izveidot viesnīcu, pansionātu, taču galu galā secināts, ka jātaisa dzīvojamā māja. "Ideja bija spontāna, neesmu nekustamā īpašuma attīstītājs, mans bizness ir saistīts ar citām lietām. Projektu sākām 2013. gadā un septembrī būs astoņi gadi, kopš uzlikām sētu," stāsta Speranskis. Protams, viņš cer, ka dzīvokļus izdosies pārdot, neliela interese par tiem jau ir.

"Tirgus ir tirgus, visam ir sava cena," viņš nosaka. Variants ir arī mājokļus izīrēt, taču tas nav sākotnējais fokuss. "Nav daudz vietu, kas tiek piedāvātas īrei, nav arī daudz objektu pārdošanā," piebilst uzņēmējs. "Ķesterciemā ir māja, kur gan ir nedaudz cita pieeja, piedāvājumā ir tikai vienistabas dzīvokļi, tā ir tuvāk jūra. Cik zinu, veiksmīgi tiek izpārdota."

Projektu "Katrīnas muiža" pamatā ir 1985.-88. gadā būvēta ēka, kas piederēja PSRS Civilās aviācijas ministrijai un pildīja sanatorijas funkcijas. 7 stāvu korpusā bija izvietotas istabiņas, bet zemajā korpusā procedūru telpas, baseini un ēdināšana.

Savukārt projekta nosaukums sasaucas ar faktu, ka savulaik tās vietā patiešām ir atradusies muiža. Ir nostāsti, ka 1810. gadā Plieņciemā vasaru esot pavadījusi Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete. Viņas vīrs bija Katrīnas Lielās mazdēls un Romanovu dinastijas pārstāvis. Tajā laikā Napoleons izvērsa kara darbību visā Eiropā un nokļūšana slavenajos kūrortos nebija iespējama, tādēļ ķeizarienes izvēle krita uz Kurzemes kūrvietu. Elizabetes peldu māja Plieņciemā saglabājusies līdz pat mūsu dienām, šādu informāciju sniedz "Starlex" Nekustamo īpašumu konsultante Ilona Voite.

Projektā paredzēti 50 energoefektīvi dzīvokļi ar siltajām grīdām, trīs pakešu logiem, koplietošanas telpām un liftu. Pieejami ir 1-4 istabu mājokļi platībās no 35 līdz 140 m². Atsevišķiem lielajiem dzīvokļiem plānojumu iespējams piemērot savām vēlmēm.

Dzīvokļi tiek pārdoti ar tā saucamo balto apdari, kā arī ir iespējams iegādāties mantu glabātuves. Paredzēts, ka mājā tiks izveidotas koplietošanas telpas svinībām, attālinātam darbam, kā arī novietne velosipēdu, ratiņu un sporta inventāra (laivu) uzglabāšanai u.c. "Šobrīd tiek pabeigti iekšējās apdares darbi, teritorijas labiekārtošana un dokumentācijas sagatavošana, lai līdz rudenim kompleksu varētu nodot ekspluatācijā," stāsta Voite.

Paredzētā dzīvokļu cena ir no aptuveni 30 tūkst. eiro līdz 137 tūkst. eiro jeb atkarībā no stāva 700-1000 eiro par kvadrātmetru. Iespējams, tās varētu mainīties pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, viņa saka.

Īpašnieka sākotnējā iecere ir izveidot kluba tipa māju, kur kaimiņi viens otru pazīst, rīko kopējus pasākumus, atpūšas. Šie dzīvokļi varētu būt kā otrā mājvieta brīvdienām vai kā vieta attālinātam darbam mierā un klusumā, jo apkārtējā daba uz to rosina, skaidro konsultante.

Pārdošanas kampaņa tikko ir sākta, tāpēc ir pāragri runāt par projekta veiksmi. Turklāt objekts vēl nav nodots ekspluatācijā un tajā dzīvot uzreiz nevarēs, tāpēc uz lielu atsaucību cerēt vēl nevar. Tiesa, četri dzīvokļi, pēc viņas teiktā, ir pārdoti un trīs darījumi ir procesā.

"Covid ir viesis izmaiņas tirgū visā Latvijā, varētu pat teikt, nācis par labu īpašumu tirgum reģionos. Ir gan interese par īpašumiem lauku apvidos, mazpilsētās, klusākās vietās, dabas tuvumā. "Katrīnas muiža" atrodas Plieņciema teritorijā, un pēdējā laikā arī šajā apvidū ir pieaudzis veikto darījumu skaits, jo klientus piesaista neskartā daba un jūras tuvums," situāciju tirgū apraksta "Ober Haus Real Estate" Dzīvojamo platību nodaļas vadītājs Andis Bīriņš.

Viņš šo objektu, būtībā – ēkas karkasu, biju jau pamanījis jau pirms vairākiem gadiem. Braucot garām, bija pārdomas, – ko gan ar to varētu iesākt – viesnīcai īsti šī vieta viņam nešķita piemērota. "Savukārt Covid kontekstā pārveidot to par dzīvojamo māju vairs nešķiet riskanta ideja, jo īpaši, ja īpašumi tiek piedāvāti par konkurētspējīgu cenu – pēc informācijas mājaslapā, cena ir zem 1000 eiro/m². Par šādu summu šobrīd uzbūvēt māju no nulles būtu ļoti sarežģīti vai pat neiespējami.

Runājot par atrašanās vietu, tā varbūt nav izcila, to nevar teikt arī par infrastruktūra. Varbūt īpašums neatrodas arī tik ļoti tuvu jūrai, kā varētu vēlēties, jā, jāpāriet šoseja, tajā pašā laikā jūra ir sasniedzama, kājām ejot. Veikali arī nav tiešā tuvumā, bet nav arī tā, ka līdz tiem nevarētu dažās minūtēs aizbraukt," raksturo Bīriņš.

Savā ziņā līdzīgs projekts ir "Albatross Home", kas sevi jau pierādījis, par ko liecina cilvēku interese to iegādāties. Tas gan ir tuvāk jūrai, tajā pašā laikā ir arī dārgāks. "Īpašumi piejūras pašvaldībās pašlaik ir pieprasīti, Rīga no "Katrīnas muižas" nav pārāk tālu un var būt kā jauks budžeta klases īpašums, kurā apmesties vasaras sezonā, protams, neizslēdzot, ka daļa pircēju varētu tur apmesties arī uz pastāvīgu dzīvi visa gada ietvaros.

Novērots, ka klienti meklē īpašumus kūrortpilsētās un šis un līdzīgi projekti varētu radīt konkurenci īpašumiem vēsturiskajām Kurzemes kūrortpilsētām, īpaši, ja iegādes cena tiešām nepārsniedz 1000 eiro/m². Dzīvokļi par šādu cenu varētu tikt izpārdoti, cits jautājums – cik ilgu laiku tas prasīs," vērtē tirgus speciālists.

Ja ēka tiks apdzīvota, tas dos pozitīvu impulsu reģionam kopumā. Ir apsveicama uzņēmēju apņēmība, rīcība, riskējot, ieguldot un sakārtojot vidi un attīstot projektus reģionos, viņš piebilst.