laboratorija, pētījumi, zinātne
Foto: Shutterstock

Veicot pārbaudi par valsts pētījumu programma (VPP) programmas līdzšinējo norisi, Valsts kontrole secinājusi, ka tai noteiktajā termiņā – līdz 2020. gada beigām – ir pabeigts tikai viens no 10 projektiem "Covid-19 seku mazināšanai", bet pārējiem termiņi pagarināti. Ne visām atbildīgajām nozaru ministrijām ir skaidrs redzējums par iegūto pētījumu rezultātu izmantošanu Covid-19 seku mazināšanā.

Veicot pārbaudi par valsts pētījumu programma (VPP) programmas līdzšinējo norisi, Valsts kontrole secinājusi, ka tai noteiktajā termiņā – līdz 2020. gada beigām – ir pabeigts tikai viens no 10 projektiem “Covid-19 seku mazināšanai”, bet pārējiem termiņi pagarināti. Seši mēneši, kas bija sākotnējais programmas termiņš, ir bijis pārāk īss laika periods, lai zinātnieku grupas pagūtu sagatavot augstvērtīgus un dzīvē izmantojamus pētījumus, vērtē Valsts kontrole.

Jāatgādina, ka ar mērķi rast tūlītējus risinājumus cīņai ar Covid-19 sekām, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar valdības lēmumu 2020. gada maijā tika uzticēta VPP vadība, kam piešķīra piecus miljonus eiro.

Plānošana atbildīgo nozaru ministriju līmenī nav bijusi pietiekami koordinēta, jo ministrijas iesaistītas tikai programmas noslēguma posmā – projekta rezultātu izvērtēšanā. Iespējams, skaidrāks redzējums par pētījumu rezultātu izmantošanu nozaru ministrijām būs pēc projektu pilnīgas pabeigšanas.

Ir paredzēts, ka, īstenojot atbalstītos projektus Covid-19 izplatības ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai, veselības aprūpē un sabiedrības veselībā tiks izstrādātas jaunas metodes Covid-19 ārstēšanai un diagnostikai, inženiertehniskajos risinājumos tiks palielināta cilvēka drošība, kā arī rasta iespēja ātrai infekcijas slimības noteikšanai, individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, attālināto pakalpojumu nodrošināšanai nozarēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā. Savukārt tautsaimniecībā un sabiedrības labklājības jomā tiks pētīta ekonomikas noturība pret epidēmijām un pandēmijām, pēckrīzes attīstības iespējas, sabiedrības uzvedības modeļi un psiholoģiskā noturība krīzes apstākļos, kā arī izglītības nozares un vērtību transformācija.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņā, līdz 16. jūnijam, tika saņemti 15 pieteikumi – pieci veselības aprūpē un sabiedrības veselībā, septiņi inženiertehniskajos risinājumos un trīs tautsaimniecības un sabiedrības labklājības noturībā pret epidēmijām un pandēmijām un pēckrīzes attīstības iespējām. No iesniegtajiem 15 tika atbalstīti 10 projektu pieteikumi, ar pieteicējiem noslēdzot līgumus par kopējo summu 4,96 milj. eiro. Iespēju pagarināt pētījumu īstenošanas laiku līdz trim mēnešiem bez papildu finansējuma izmantoja deviņas zinātniskās institūcijas, septiņām projektu īstenošanas laiks pagarināts līdz 2021. gada 30. martam, bet divām – līdz 30. jūnijam.

Ņemot vērā, ka nozares ministrijas netika iesaistītas pētījuma mērķu, uzdevumu un sasniedzamo rezultātu definēšanā, pastāv risks, ka iegūtais projekta rezultāts netikts izmantots rīcībpolitikas veidošanai un Covid-19 seku mazināšanai attiecīgajā nozarē.

Noteikto sešu mēnešu laikā ir īstenots tikai viens no 10 VPP “Covid-19 seku mazināšanai” projektiem. Valsts kontroles vērtējumā, tas pierāda, ka tik īsā laikā nevar iegūt pilnvērtīgi izvērtētus un pamatotus rezultātus, lai veicinātu ekonomikas, izglītības, kultūras vai kādas citas valstij prioritāras nozares attīstību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!