Tā, apkopojot datus par 2020. gadu, secina Valsts zemes dienests (VZD). Novērots, ka lielākās pilsētās darījumu skaitam ir tendence sarukt, kamēr attālākās apdzīvotās vietās tas pat ir palielinājies. Darījumu skaits, kuros iesaistīti ārvalstnieki, 2020. gadā ir samazinājies par 20%, šādus datus nosauc VZD Nekustamā īpašuma departamenta Vērtību bāzes daļas vecākais eksperts Jānis Artmanis.
Par cenām VZD secina, ka tām ir tendence palielināties, pieaugums ir vērojams arī šobrīd, piebilst Artmanis. Un tas ir attiecināms gan uz savrupmājām, tostarp reģionos, gan uz dzīvokļiem.
Visvairāk darījumu kā allaž ir ar dzīvokļiem, šis segments reaģē un labi parāda vispārējās norises valstī, tā, piemēram, ir ciešā kopsakarības un reakcija uz ierobežojumiem tā saucamajā Covid-19 otrajā vilni. Pavisam nelielas izmaiņas ir bijušas sērijveida dzīvokļu segmentā, kamēr jaunajos projektos dzīvokļi diezgan strauji ir sadārdzinājušies, un šobrīd vidējā cena jaunu dzīvokļu segmentā jau pārsniedz 1900 eiro par kvadrātmetru.
Dzīvokļu cena ir diezgan strauji pieaugusi arī ārpus Rīgas, piemēram, Liepājā un Valmierā – tur, kur novērots ierobežots dzīvojamo platību piedāvājums.
Stāstot par lauksaimniecības zemi, Artmanis norāda, ka aktīvākais reģions 2020. gadā ir bijis Latgale, kamēr Zemgalē ir bijis patiešām maz darījumu, tur ir stipri ierobežots piedāvājums, bet pieprasījums vienmēr ir bijis augsts. Tas tiešā veidā atspoguļojas cenā – Zemgalē ir auglīga augsne, lieluzņēmumu koncentrācija un brīvās zemes – arvien mazāk. Lauksaimniecības cena tur ir ļoti būtiski kāpusi, tuvojoties 8000 eiro par hektāru. Taču pandēmijas ietekmē darījumu skaits un cena stabilizējas.
Darījumu skaits ar komercēkām gan ir krities, jo īpaši krass samazinājums bija vērojams ražošanas objektu jomā (par 20%). Šos tirgus segmentus ietekmē neskaidrība par turpmāko attīstību, biznesa pārnešana uz e-vidi.
Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, papildinot par tendencēm tirgū, informē, ka būtībā to varētu sadalīt divās grupās – veicies ir noliktavu, loģistikas sektoram, mājokļu attīstīšanās jomā, kamēr tirdzniecības centri ir stipri cietuši un arī par biroju platību segmenta nākotni vēl nav skaidrības. Pēc organizācijas datiem, tirdzniecības centri kopš pagājušā gada pavasara ir cietuši 63 milj. eiro lielus zaudējumus, kas radušies nomas ieņēmumu samazināšanās dēļ, piešķirot atlaides, atbalstot nomniekus. Alianse jau iepriekš pozitīvi ir novērtējusi valdības atbalstu industrijai (20 milj. eiro), taču norādījusi arī uz nevienlīdzīgu konkurenci ar veikaliem ārpus tirdzniecības centriem. Tāpat Vanags vērš uzmanību uz to, ka kaimiņvalstīs iepirkšanās centri drīkst strādāt.
Tajā pašā laikā, strauji attīstoties e-komercijai, pozitīvu attīstību piedzīvo loģistikas un noliktavu telpu segments. Ir paredzama jaunu projektu īstenošana šajā nišā. Industriālo platību jomā, pēc Vanaga domām, varētu sagaidīt arī jaunu ražotņu tapšanu reģionos – tam ir paredzēti finanšu līdzekļi.
Tāpat, neraugoties uz neskaidrībām, kad un kādā formātā cilvēki atsāks strādāt birojos, turpinās biroju centru būvniecība. Starp lielākajiem projektiem, kas šobrīd virzās uz priekšu, ir Verde Skanstes apkaimē un bijušā Preses nama pārbūve Ķīpsalā. Šobrīd tiek īstenoti projekti, kuru kopējā biroju platība ir ap 72 tūkst. m2 jeb varētu tapt darba vietas aptuveni 7 tūkst. cilvēku.
Tāpat aktīvi tiek būvētas jaunās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, taču joprojām apjomi Latvijā stipri atpaliek no kaimiņvalstīm. Piemēram, pēdējos desmit gados Rīgā uzbūvēti 8000 jauni dzīvokļi, kamēr Viļņā šajā laika posmā uzbūvēti 24 tūkstoši dzīvokļi.
Pozitīvs rādītājs ir izsniegto būvatļauju skaits – tas gada laikā ir audzis par 30%. Jaunu ekspluatācijā nodoto dzīvokļu skaits varētu palielināties par 20%, lēš alianse.
Investori gaidījuši sliktākā scenārija piepildīšanos, atzīst Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācijas valdes loceklis Artūrs Žuromskis. Pērn īpašniekus ir mainījuši gan industriālā segmenta objekti, gan tirdzniecības centri, jo pabeigti tie investīciju darījumi, kas iesākušies vēl pirms pandēmijas, tie prasa diezgan ilgu laiku. Tā kā biroju un tirdzniecības platību nomas cenai ir tendence slīdēt uz leju, šādi investīciju objekti tiek uzskatīti šobrīd kā riskantāki, to cenai ir tendence samazināties, attiecīgi tiek sagaidīts augstāks ienesīgums. To savukārt nevar teikt par industriālajiem objektiem, kur ir pretējas tendences – nomas maksa pieaug, objektu cena arī, bet ienesīgums – samazinās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
