Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju tuvākajos gados paredzēts atjaunot divus kultūras pieminekļus – arhīva ēkas Slokas ielā 16 un Bezdelīgu ielā 1a – pēc VAS "Valsts nekustamiem īpašumi" (VNĪ) aplēsēm to atjaunošanai nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro. Kā "Delfi Bizness" uzzināja VNĪ, pašlaik tiek strādāts ar jaunu projektu idejām 75,7 miljonu eiro apmērā. To vidū ir arī projekta iestrādes vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa nama Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanai līdz 2025. gadam, kas tiks saglabāts ģenerālprokuratūras vajadzībām. Patlaban tiek gatavotas finanšu aplēses projekta virzīšanai valdībā.
No visiem reģistrētajiem 7378 kultūras pieminekļiem, VNĪ pārvaldībā ir 127 objekti jeb 1,7% no kopējā kultūras pieminekļu skaita. To attīstībā un uzturēšanā šobrīd tiek veiktas investīcijas 77,3 miljonu eiro apmērā 20 adresēs VNI. Tāpat VNĪ sagatavotas projektu iestrādes 75,7 miljonu eiro apmērā 13 adresēs, "Delfi Bizness" pastāstīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācija tika uzsākta 2006. gadā saskaņā ar valdības lēmumu, kas ilgtermiņā nes pievienoto vērtību gan nekustamo īpašumu apsaimniekošanas kvalitātei, gan ekonomikai, rodot būtiski resursu un izmaksu ietaupījumu. No šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajiem 127 kultūras pieminekļiem teju puse – 89 ir pārņemti no Kultūras ministrijas, 23 – Rīgas pilsētas pašvaldības un ar to saistītajām iestādēm (piem., "Rīgas nami") , 8 – no Daugavpils pašvaldības, pārējie septiņi nelielā skaitā no citām ministrijām un iestādēm.
No 127 VNĪ pārvaldībā esošajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem 98 ir valsts nozīmes un 29 vietējas nozīmes pieminekļi. Ilgtermiņā saglabāšanai valsts pārvaldes vajadzībām paredzēti un VNĪ īpašumu pamatportfelī iekļauti 88 no tiem. 26 kultūras pieminekļi patlaban atrodas VNĪ aktīvu portfelī – tie ir īpašumi, kurus šobrīd pilnībā vai daļēji izmanto valsts iestādes, bet ilgtermiņā tie nav nepieciešami publisko funkciju nodrošināšanai, vai tos iespējams attīstīt un pielāgojot valsts iestādes vajadzībām pārvietot uz pamata portfeli. 13 īpašumus plānots atsavināt - piemēram, Daugavpils cietokšņa teritorijas ēkas, kuras plānots nodot Daugavpils pašvaldībai, kā arī bijušās sanatorijas – Īles sanatorija Auces novadā un sanatorija 'Saulstari" Ogrē, kuru atsavināšanai šobrīd ir juridiskie šķēršļi.
"Turpināsim veikt kultūras mantojuma saglabāšanu valsts nozīmes ēkās. Esam nozīmīgs "spēlētājs", bet spēles laukums ir ārkārtīgi plašs - daudzām ēkām valsts vēl meklē gan pielietojumu, gan finansējuma iespējas. Lai kopīgi rastu risinājumu tādu ēku turpmākam liktenim, VNĪ rosinājis darba grupas izveidi. Tās mērķis – sadarbībā ar iesaistītajām pusēm – nozares atbildīgajām institūcijām rast labākos kultūras pieminekļu attīstības scenārijus un kritērijus, kuri noteiks, kuru valsts īpašumu pārdošana privātuzņēmējiem nākotnē nav izskatāma", norāda R. Griškevičs.
Finansējums kultūras pieminekļu atjaunošanai līdz šim piesaistīts vairākos veidos: no valsts budžeta, mērķtiecīgi piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus vai novirzot līdzekļus no valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas. Šobrīd VNĪ vadībā ar ES struktūrfondu atbalstu tiek īstenoti 11 energoefektivitātes projekti, tostarp, tiek veikta kultūras pieminekļa Dailes teātra atjaunošana. Tuvākajās nedēļās tiks pabeigta vēsturiskās muitas ēkas Kr. Valdemāra 1a, Rīgā atjaunošana, kur atrodas Iekšējās drošības birojs. Finansējums atjaunošanai rasts no VNĪ kapitālieguldījumiem. 2022. gada nogalē vēsturiskajā mājvietā Lāčplēša ielā 25, Rīgā atgriezīsies Jaunais Rīgas teātris, notiek projektēšanas darbi apmeklētāju iecienītās koncertzāles – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietas "Lielā ģilde", atjaunošanai un Ventspils vēsturiskā Gūtšmitu nama pārbūvei Kuldīgas ielā 2, kur taps vienotais klientu centrs 5 valsts un pašvaldības iestādēm. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs gaida atgriešanos savās mājās – Rīgas pilī – pēc VNĪ vadībā veiktās pils kastelas restaurācijas 2024. gadā. Šo kultūras pieminekļu atjaunošanai līdzekļi galvenokārt tiek rasti no valsts budžeta. Pēdējo gadu laikā atjaunoti apmeklētāju nozīmīgi kultūras pieminekļi – iecienīti muzeji, piemēram, Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, izstāžu zāles "Arsenāls" fasāde, Kultūras ministrijas mājvieta Kr. Valdemāra 11a, kā arī citas sabiedriski nozīmīgas kultūras ēkas.
"Kultūras mantojuma saglabāšana prasa augstas raudzes speciālistu piesaisti restaurācijas darbu plānošanā un īstenošanā, kādu nav daudz, un, likumsakarīgi, ka tas ir laikietilpīgs process un prasa lielākus finanšu ieguldījumus. Viens no spilgtākajiem piemēriem – Rīgas pils senākās daļas atjaunošana, pielāgojot to Latvijas nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā," atklāj Griškevičs.
"Atjaunot Latvijas kultūras pieminekļus un citas ēkas, esam pārliecinājušies par digitālo tehnoloģiju nozīmi un investējam šajās kompetencēs. Ēkās, pirms to pārbūves tiek veikti lāzerskenēšanas darbi, kas ļauj fiksēt faktisko ēkas stāvokli ar augstu precizitāti. Būves informācijas modelis (BIM) jeb ēkas digitālais dvīnis palīdz efektīvāk pārvarēt būvniecības izaicinājumus, ļaujot visām būvniecībā iesaistītajām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un elastīgāk, savlaicīgi identificējot problēmvietas un novēršot tās paralēli būvdarbu gaitai", skaidro Griškevičs.
Racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un pielietojumu lemj nozares attiecīgās nozares lietotāji. tādēļ kapitālsabiedrības pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas savu pielietojumu vēl gaida, no kurām redzamākie piemēri ir Tetera nams Brīvības ielā 61, Rīgā un ēka Pils laukumā 2, Rīgā kas rezervēta kultūras funkcijai, un Mežotnes pils. Gaidot nozares lēmumu par to turpmāko pielietojumu, VNĪ tās turpina uzturēt, lai novērstu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.
Kultūras pieminekļu apsaimniekošanas modeļi mēdz būt dažādi. Daļa pieminekļu vēsturiski 2006. gadā nepietiekamā budžeta dēļ kā pagaidu risinājums nodoti iestādēm un muzejiem lietošanā bezatlīdzības ar lietotāja pienākumu uzņemties rūpes un apsaimniekot tos par saviem līdzekļiem. Pēdējos gados notiek pakāpeniska pāreja no šiem vēsturiski noslēgtajiem apsaimniekošanas – lietošanas līgumiem uz nomas līgumiem, kuri iekļauj profesionālu īpašuma attīstības plānošanu ar uzkrājumu veidošanu ilgtspējīgai ēkas pārvaldīšanai, paredzot tam līdzekļus no valsts budžeta, skaidro Griškevičs. Patlaban VNĪ ir spēkā šādi līgumi par ēkām ar kopējo platību 65 531 kvadrātmetri, bet standarta nomas līgumi ir par telpām 87 227 kvadrātmetru platībā.
Kopumā VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
