Patlaban kokmateriālu cenās izveidojies 'burbulis', vērtē Klauss  (1)

Viņš norādīja, ka pašreizējās cenu svārstības ir saistītas ar notikumiem pasaules tirgos, tostarp dēļu jeb zāģmateriālu tirgū Eiropā cenas svārstījušās pat par 100%, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) cenas kāpušas pat līdz trim reizēm gada laikā. Vienlaikus koka mēbeļu cenās svārstības nav tik izteiktas. "Tur kāpums šogad pat ir neparasti liels un tas neparasti lielais kāpums ir pluss 5-8%," skaidroja Klauss.

Tāpat viņš piebilda, ka tas, ka dēļu cenas ir kāpušas gandrīz dubultā, savukārt mēbeles tiek pārdotas par to pašu cenu, novedis mežizstrādes nozari situācijā, kurā labākajā gadījumā tā spēj nosegt izejmateriālu cenas un darbaspēku, bet vairs nevar ierēķināt ne amortizāciju, ne peļņu.

"Lai saprastu - tas nav jaunais normālais. Tas ir "burbulis" un pašlaik mēs īsti neizprotam, kad viņš plīsīs. "Burbulis" dēļu tirgos un arī plātņu tirgos," uzsvēra Klauss, piebilstot, ka līdzīga situācija veidojas arī citās pirmapstrādes produktu nozarēs, tostarp metāla un plastmasas ražošanā.

Komentējot pašreizējās cenu svārstības kokmateriāla tirgū, Klauss skaidroja, ka Latvija apstrādes rūpniecības produktu ziņā ir cenu ņēmēja, proti, cenu svārstības nosaka globālie tirgi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, ja neskaita malku vai kurināmo koksni, tad 99% no visiem Latvijā ražotajiem gala produktiem tiek eksportēti. "Mēs faktiski esam ļoti eksportorientēta nozare," sacīja LKF izpilddirektors.

Klauss, plašāk komentējot baļķu tirgu, sacīja, ka, ja tiek vērtēts koka stumbrs, tad skujkoku zāģbaļķim cena ir ļoti augsta - patlaban iespējams runāt pat par trīsciparu skaitļiem, savukārt, ja tiek vērtēta galotne, skujkokam it īpaši, tad šis papīrmalkas un malkas sortiments pašreiz ir grūti realizējams un tā cenas ir zemākas par vidējo līdz šim. Turpretī, pēc LKF izpilddirektora paustā, lapu koku cenās tirgus svārstības ir mazākas - pret pagājušā gada nogali ir pat kritums.

Klauss sacīja, ka ieguvēji patlaban ir tie, kuriem ir labas skujkoku cirsmas. "Ja iepriekš īpašnieki varēja saņemt 15 000 eiro par hektāru, tad patlaban viņi var dabūt vairāk nekā 20 000 eiro par hektāru," komentēja LKF izpilddirektors.

Viņš arī pauda, ka strauji pieaudzis izejmateriālu pieprasījums, ko ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija, proti, cilvēki arvien vairāk nodarbojas ar savu saimniecību labiekārtošanu, kā arī iepriekšējās prognozes par būvniecības nozares darba atsākšanu piepildījās daudz ātrāk. Tādējādi pašlaik kokmateriālu pasūtījumi nereti jāgaida trīs nedēļas līdz pat mēnesim. Vienlaikus arī mēbeļu rūpniecībā pasūtījumi veikti jau līdz septembrim un oktobrim, kas, kā norādīja Klauss, ir sen nebijis notikums.

"Pilnīgi visi ražotāji patlaban ir pārslodzē. Jautājums vienīgi ir - vai tu pelni, vai nepelni," komentēja LKF priekšsēdētājs.

Klauss arī ieteica būvniecības un labiekārtošanas darbus atlikt uz nākamo gadu, norādot, ka situācija varētu normalizēties, taču precīzāku prognozi nesniedza.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000. gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgiem spēkiem strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā