Biškopji neparaksta memorandu ar pesticīdu lietotājiem  (3)

LBB norāda, ka diemžēl biškopības ekspertu ieteikums iekļaut memorandā aicinājumu nelietot glifosātus saturošus preparātus ziedošos augos papuvēs un graudaugos nav uzklausīts. LBB vērš uzmanību, ka biškopība ir ražojoša lauksaimniecības nozare, kuras mērķis ir saražot kvalitatīvus, dabīgus un veselīgus biškopības produktus tīrā Latvijas vidē, tādēļ biedrībai ir svarīga gan apputeksnētāju drošība, gan tīra vide kvalitatīvu produktu ražošanai. Pēdējo gadu pieredze un pētījumu rezultāti uzrāda nozīmīgu glifosātu problēmu Latvijas dabā.

Ņemot vērā, ka glifosātu jautājums nav ietverts sadarbības memorandā, LBB šādu dokumentu uzskata par nepilnīgu, jo īpaši tādēļ, ka glifosātu ierobežošanas jautājums ir aktualizēts gan Eiropas līmenī, gan arī Latvijā ir bijušas publiskas diskusijas par glifosātu kaitīgumu. Smidzināt glifosātu ziedošos augos un graudaugos, no kuriem tiek cepta maize ir neētiski, tādēļ organizācijas var aicināt ierobežot to lietošanu.

Neskatoties uz to, ka sadarbības memorandu LBB neparakstīs, biedrība aicinās biškopjus ievērot gan memorandā ietvertos, gan neierakstītos pasākumus medus bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai.

LBB aicina biškopjus uzturēt konstruktīvu sadarbību ar citu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem un sarunāties ar augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) lietotājiem, lai mazinātu medus bišu un citu apputeksnētāju bojā eju, saudzētu Latvijas dabu un mazinātu pesticīdu lietošanu kultūraugos, tādējādi attīstot tādu lauksaimniecību, kura ir balstīta uz dabīgajiem ekosistēmas procesiem un metodēm, kuras ir videi, klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgas.

Biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs atzīst, ka lauksaimnieku organizācijas un uzņēmumi jau ilgu laiku jūt sadarbības un dialoga neesamību starp biškopības un augkopības nozarēm, tādēļ apvienība nāca klajā ar piedāvājumu – noslēgt sadarbības memorandu, lai uzsāktu virzību konstruktīvā gultnē. Iepriekš publiski šādu nepieciešamību bija izteicis arī Latvijas Biškopības biedrības vadītājs Armands Krauze.

"Piedāvājām sarakstu ar darbībām, ko aicināsim lauksaimniekus ievērot. Memorandu piedāvājām parakstīt vairākām organizācijām. Kaut arī neviena no šīm pusēm šogad nepiekrita memorandu parakstīt, varam uzteikt Latvijas Dabas fondu un Pasaules dabas fondu par konstruktīvu un operatīvu komunikāciju, kā arī ļoti loģiskiem papildinājumiem memorandam. Sarūgtinājums tomēr ir par sadarbību ar Latvijas Biškopības biedrību. Saņēmām vairākus ieteikumus memoranda tekstam. Liela daļa punktu bija loģiski, un tos integrējām, taču atsevišķus punktus, kurus uzskatījām par politiskiem, nevis saimnieciskiem, integrēt nevēlējāmies, jo apvienība nav politiska organizācija," norāda Zelčs.

Viņš teic, ka saistībā ar glifosāta lietojumu piekrita memorandā ievietot punktu par papuvju nesmidzināšanu ar glifosāta šķīdumiem, ja tajās ir ziedoši augi vai apputeksnētāji. Bija arī otrs piedāvājums – nesmidzināt glifosātu saturošus šķīdumus pirms ražas novākšanas. Latvijā šāda prakse ir teju izskausta, un tā nav ilgtspējīga, taču, ņemot vērā to, ka tā nav tieši saistīta ar apputeksnētājiem, piedāvāja šo punktu memorandā neietvert, bet kopā uzsākt jaunu iniciatīvu jau konkrēti par šīs prakses izbeigšanu.

"Pēc būtības mēs bijām un esam gatavi realizēt abus šos punktus. Diemžēl pēc šī piedāvājuma komunikācija no LBB vairs neturpinājās, tā vietā pēc pāris dienām saņēmām atteikumu jau reizē ar preses relīzi. Sadarbību ir grūti veicināt, ja tā nenotiek pēc būtības, bet ar mērķi sev vairot publicitāti. Tomēr tas nemaina mūsu apņemšanos ieviest apputeksnētājiem draudzīgas prakses no augkopju puses," teic Zelčs.

Latvijas Biškopības biedrība pārstāv 3335 lauksaimniecības produkcijas ražotājus, kuru specializācija ir biškopība.