VNĪ aicina būvuzņēmējus uz sadarbību Valmieras drāmas teātra atjaunošanai

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

“Veiktie energoefektivitātes pasākumi būtiski palielinās komforta līmeni telpās. Teātra darbinieki iegūs mūsdienīgāku darba vidi, bet skatītājiem būs patīkamāk apmeklēt izrādes, kā arī tiks papildu izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai. Tiks nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžībum” norāda Griškevičs.

VNĪ skaidro, ka būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA “SESTAIS STILS”.

Būvdarbus plānots īstenot paralēli daļējai teātra darbībai, paredzot skatītājiem iespēju apmeklēt izrādes vienā no zālēm – Apaļajā zālē. Pārējo izrāžu darbību teātris pārcēlis uz viesizrādēm gan Rīgā, Dailes teātrī, gan visā Latvijā.

“Valmieras teātrim tas ir liels izaicinājums un pārbaudījums – atkal atgriezties rekonstrukcijas fāzē, cerot, ka tā ilgs solītos četrpadsmit mēnešus, jo iepriekšējā teātra rekonstrukcija sadarbībā ar citiem pasūtītājiem solīto 3 gadu vietā ilga septiņpadsmit gadus. Paļaujamies uz VNĪ pieredzi un kompetenci un ceram, ka šī prestižā projekta īstenošanai pieteiksies labākās būvkompānijas un ka pēc šīs rekonstrukcijas teātris varēs lepoties ar to, ka kļuvis videi draudzīgāks, zaļāks un to, ka būs samazinājušās uzturēšanas izmaksas, ka skatītājiem iekštelpās kļuvis ērtāk un ka mums būs labākā un modernākā "black box" zāle, kas ļaus piesaistīt jaunas profesionālu komandas un, protams, skatītājus no visas Latvijas. Aiz katra jaunuma, kas tiek nosaukts, ko iegūsim, ir mūsu cerības par Valmieras teātra spēju palielināt jaudu un efektīvāk strādāt, ekonomējot cilvēku darbu un domājot tikai par saviem darbiniekiem, skatītājiem un mākslu, netērējot tik daudz laika ikdienas sadzīvei, kā tas notiek tagad,” norāda Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.

Būvuzņēmēji, kuriem ir interese par teātra atjaunošanu, aicināti pieteikties iepirkumam līdz 28. jūnijam.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem – četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Skandu ielā Rīgā un jau 2020.g. pabeigtie projekts LNA Daugavpils filiālē, Komandanta ielā 9. Ēkas energosniegums 2020, gadā uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā.

Valmieras drāmas teātra ēka nosaukta par vērtīgu sava laika modernās arhitektūras piemēru un ir kultūrvēsturisks objekts. Ēkas galvenā – Lielā zāle skatītājiem tika vērta 1996. gadā nogalē bijušā Latviešu biedrības nama vietā pēc arhitektu M. Ģelža, O. Upacieres un J. Guseva projekta kā liela apjoma moderna mūra ēka ar divām zālēm, teātra muzeju, mākslas salonu un kafejnīcu. Taču kopumā teātra ēka tika nodota drošā ekspluatācijā tikai 2004. gada decembrī.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Pandēmijas apstākļos, ievērojot piesardzības un drošības prasības, VNĪ vadībā turpinās darbs pie 43 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 156 miljoni eiro. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.