Koncerns "Latvijas Finieris" tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību. Tā būšot aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē, informē uzņēmuma pārstāvis Pauls Beķeris.
Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas "Latvijas Finiera" vadībā apvieno deviņus partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju "zaļākiem", videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.
"VIOBOND komandu vieno kopīga izpratne par zinātnes virzītiem sasniegumiem un ilgtspējīgu darbību pārstāvētajās nozarēs. Tie ir svarīgi priekšnoteikumi, lai projekts nodrošinātu būtisku ieguldījumu pakāpeniskā pārejā uz atjaunojamu, ilgtspējīgi iegūtu resursu izmantošanu, kas ir viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem. VIOBOND projekts ir kārtējais solis, kas piepilda arī "Latvijas Finiera" apņemšanos – meklēt iespējas, lai līdz 2050. gadam pilnībā atteiktos no fosilo resursu izmantošanas uzņēmuma saimnieciskajā darbībā," skaidro uzņēmuma "Latvijas Finieris" valdes loceklis Māris Būmanis.
Starpnozaru projektā ir apvienotas zināšanas un pieredze kokapstrādē, enerģētikā, inženiertehnoloģijās un citās zinātniskās pētniecības un rūpnieciskās ražošanas jomās: "Latvijas Finieris" (Latvija) – bērza saplākšņa ražošana, ķīmiskā rūpniecība, "Graanul Biotech" (Igaunija) – biorafinēšana, lignīna ražošana, "ST1" (Somija) – biorafinēšana, lignīna ražošana, "Chempolis" (Somija) – biorafinēšana, lignīna ražošana, "Saint-Gobain Finland" (Somija) – inženiertehnoloģijas, sveķu izmantošana, "Mirka" (Somija) – inženiertehnoloģijas, sveķu izmantošana, "Pörner Ingenieurgesellshaft" (Vācija) – inženiertehnoloģijas, "Fundacio Universitaria Balmes" (Spānija) – ilgtspējas novērtējums, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (Latvija) – zinātniskā pētniecība, analītika.
VIOBOND projekta kopējais apjoms ir 35 miljoni eiro, no kuriem 16 miljonus veido Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas "Apvārsnis Eiropa" (Horizon Europe) grants, bet pārējo – projektā iesaistīto uzņēmumu ieguldījums. "Latvijas Finieris" kā projekta vadošais partneris tā īstenošanā plāno ieguldīt līdz 20 miljoniem eiro, no kuriem 8 miljoni būs "Apvārsnis Eiropa" līdzfinansējums. Granta līguma parakstīšanas process pilnībā noslēdzās 2021. gada 18. maijā, oficiāli iezīmējot sadarbības sākumu. Projekta īstenošana paredzēta no šā gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam.
"VIOBOND galvenais mērķis ir attīstīt dabīgā polimēra lignīna izmantošanu augstas pievienotas vērtības produktos, ar šo atjaunojamo izejvielu daļēji vai pilnībā aizstājot fosilo fenolu, kas ir naftas pārstrādes produkts," skaidro Māris Būmanis. "Latvijas Finieris" kā projekta vadošais partneris esot jau spēris platu soli šajā virzienā. Sadarbībā ar koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu "Stora Enso" ir izstrādāta bērza saplākšņu ražošanas līmviela, kurā lignīns daļēji aizvieto fenolu, un tirgū vairākus gadus ir pieejami bērza saplākšņa produkti "RIGA ECOlogical".
"VIOBOND projekta ietvaros, uzbūvējot jaunu sintētisko sveķu ražotni, šī pieredze tiks mērogota jau industriālā līmenī. Tā rezultātā ar videi draudzīgākiem lignīna-fenola-formaldehīda sveķiem varēs nodrošināt pilnīgi visu "Latvijas Finiera" saplākšņa produkciju," uzsver Māris Būmanis. Savukārt VIOBOND industriālie partneri "Saint-Gobain Finland" un "Mirka" adaptēs lignīna sveķu izmantošanu savu produktu ražošanā. Turklāt projekta realizācija pavērs iespējas diversificēt lignīna piegādātāju portfeli.
Pēdējos gados tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā, tāpēc VIOBOND projektā iesaistījušies trīs koksnes biorafinēšanas uzņēmumi – "Graanul Biotech", "ST1" un "Chempolis". Ir pamats ticēt, ka kopā ar projekta zinātniskajiem partneriem izdosies attīstīt sveķu formulu, kurā dabīgais polimērs lignīns aizstās fenolu vēl lielākā apjomā, nekā tas sasniegts šobrīd, norāda "Latvijas Finieris".
Lielākā daļa augu, tai skaitā visu sugu koki, satur 20-30% lignīna – dabisku biopolimēru, kas kopā ar celulozi veido koksnes šūnu apvalkus un nodrošina ciešās saites starp tām.
Vēsturiski lignīns tika iegūts kā blakus produkts celulozes rūpniecībā, kur to kopā ar citiem blakus produktiem galvenokārt izmantoja kā kurināmo enerģijas ražošanā. Pēdējos gados koksnes biorafinēšanas tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu augsta lietderīgā iznākuma koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā. Šobrīd pasaulē dažādās nozarēs notiekošie pētījumi lignīnam paredz daudzsološu nākotni.
Koncerna "Latvijas Finieris" pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana, pārdošana, produktu attīstība un saistīto pakalpojumu sniegšana klientiem. Citi nozīmīgākie koncerna darbības veidi ir sintētisko sveķu un impregnētā papīra ražošana, plātņu materiālu tirdzniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde, kā arī metālapstrāde.
"Latvijas Finieris" eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).
Bērza saplāksni izmanto dažādās jomās: būvniecībā – grīdām, sastatnēm, platformām, betonēšanas veidņiem, kā arī kā iekšējās apdares materiālu; transporta industrijā – treileru, autobusu un mikroautobusu grīdām, komerctransporta sienu un griestu apšuvumam; kuģu būvē; iepakojuma izgatavošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
