Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī auguši par 6,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Savukārt autodegvielas tirdzniecības apjomi aprīlī pieauga par 10,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, degvielas cenām atgriežoties pirmskrīzes līmenī. Degvielas cenu kāpums šā gada aprīlī sasniedza 25% palielinājumu attiecībā pret pērnā gada aprīli, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē Brent markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 18,38 ASV dolāriem par barelu, tādējādi sasniedzot zemāko līmeni pēdējo divdesmit gadu laikā.

Šī gada četros mēnešos mazumtirdzniecības kopējie apjomi uzrādījuši nelielu pieaugumu 0,2% apmērā pret pērnā gada attiecīgo periodu. Jāņem vērā, ka pērnā gada pirmie četri mēneši iekļāva Covid-19 pandēmijas sākumu, savukārt šā gada pirmie četri mēneši atspoguļo ierobežojumu mīkstināšanu un pērnā gada zemās bāzes ietekmi, uzsver ministrijā. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi šajā periodā uzrādīja 2,2% pieaugumu, degvielas mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 8,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (atskaitot degvielu) samazinājās par 4,8%.

Finanšu ministrija arī atzīmē, ka Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences dati šā gada aprīļa mēnesī liecina par strauju noskaņojuma uzlabošanos nozarē. Mazumtirgotāju konfidences rādītājs gandrīz sasniedzis pērnā gada augusta – oktobra līmeni, kad tika pārvarēta Covid-19 pirmā viļņa radītā negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecību, taču pirmspandēmijas noskaņojuma līmenis vēl netika sasniegts. Tajā pašā laikā patērētāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansiālo stāvokli šā gada februārī – aprīlī uzrāda augstākos rezultātus novērojumu vēsturē. Arī iedzīvotāju prognozes par savu finansiālo situāciju jau sasniedza pirmskrīzes līmeni. Pieaugumu uzrāda arī patērētāju konfidences līmeņi par lielāku pirkumu veikšanu, kā arī mājokļu remontu īstenošanu turpmākajos mēnešos, ko savukārt nosaka tirdzniecības ierobežojumu atvieglojumi.

Salīdzinot Baltijas valstu mazumtirdzniecības apjomus, Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī situācija ir būtiski sliktāka kā Lietuvā un Igaunijā, kā liecina "Eurostat" dati. Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajā ceturksnī pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem uzrāda 4,7% kritumu pret pērnā gada pirmo ceturksni, turpretī Lietuvā un Igaunijā vērojami pieauguma tempi, attiecīgi par 4,9% un 5,0%. Latvijas mazumtirdzniecību ietekmēja stingrie ierobežojumi, kad tika atļauts iegādāties tikai noteiktu preču klāstu. Situācija Lietuvā būtiski uzlabojās marta mēnesī, kas būtiski ietekmēja arī ceturkšņa datus. Igaunijas mazumtirdzniecībā situācija bijusi stabilāka kā Lietuvā un Latvijā salīdzinoši nelielo tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Šā gada aprīlī Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apjomi pieauga attiecīgi par 35,7% un 23%.

"Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecībā saglabāsies pieaugums, ko labvēlīgi ietekmēs gan ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, gan arī ievērojamais pieaugums iedzīvotāju uzkrājumos," prognozē ministrijā.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš mazumtirdzniecību Latvijā raksturo kā lielo pirkumu laiku. Kā liecinot Latvijas mājsaimniecību aptaujas, pēdējos mēnešos ir ļoti strauji pieauguši iedzīvotāju nodomi veikt lielus pirkumus, tādēļ vismaz tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpinās augt. Arī "Citadeles" klientu kredītkaršu apgrozījuma dati rādot faktiski nepārtrauktu preču patēriņa pieaugumu kopš janvāra vidus, un patēriņu vēl vairāk varētu veicināt tirdzniecības centru darbības atjaunošana.

"Protams, ir jautājums, cik noturīgs būs pieprasījums tirdzniecībā brīdī, kad atkal būs pieejami dažādi pakalpojumi. Covid-19 pandēmijas ierobežojumi ir būtiski mainījuši patēriņa struktūru no pakalpojumiem uz precēm, taču tā, visticamāk, ir pārejoša parādība un, situācijai normalizējoties, pieprasījums mazumtirdzniecībā varētu mazināties. Papildus tam šogad būtisku iedzīvotāju ienākumu pieaugumu ir nodrošinājuši vienreizējie valsts pabalsta maksājumi, un nākamgad ienākumi tik strauji neaugs, lai arī bezdarbs mazināsies un algas kāps," norāda ekonomists.

Labā ziņa esot tā, ka Covid-19 saslimstība Latvijā šobrīd mazinās, pat neskatoties uz to, ka vakcinācijas aptverē joprojām atpaliekam no kaimiņiem. "Tas veicinās kopējo ekonomisko aktivitāti, lai arī tūrisma sezona šogad varētu būt vēl vājāka nekā pērn, par ko liecina zemā interese par Rīgu "Google" meklējumos. Tas ietekmēs ne tikai viesnīcas un restorānus, bet arī tirgotājus tūristu iecienītās vietās. Tomēr iekšējais pieprasījums ir spēcīgs, un mazumtirdzniecība kopumā šogad varētu augt par 4-5 %," lēš Āboliņš.

"Lielākā daļa preču kategoriju aizvadītajā mēnesī pārsniedza pirms-krīzes līmeni. Iepalicēju sastāvu veido IKT, apģērbu un apavu, kā arī kultūras preču mazumtirdzniecība. Arī citu preču kategorija nav sasniegusi pirms krīzes līmeņus – to ierobežo ziedu, juvelierizstrādājumu un kosmētikas tirdzniecības apjomi. Par spīti ievērojamiem aprīļa plusiem, arī lietotu preču mazumtirdzniecībai vēl ir, kur augt līdz pirms-Covid laikiem," pauž "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.

Viņa prognozē, ka mazumtirdzniecības tuvākā nākotne zīmējas gaišās krāsās: "Rindas pie aprīļa sākumā atvērtajām tirdzniecības vietām pagaidām vēl nenoplok un maciņos uzkrātais turpina tikt iemainīts pret precēm." Arī "Swedbank" karšu dati maijā uzrādot kāpumu lielākajā daļā preču kategoriju. Uz labiem laikiem mazumtirdzniecībai norādot arī "Google" mobilitātes pētījumā uzrādītais mērenais cilvēku plūsmas pieaugums mazumtirdzniecības vietās.

"Epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās mainīs pandēmijas laikā novērotās tendences mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos. Gaidītāju rindas maijā veidojas ne tikai pie veikaliem, bet arī pie mēneša sākumā atvērtajām kafejnīcu terasēm. Nogurums no sēdēšanas mājās mudina cilvēkus izmantot šo iespēju, kas var izraisīt kritumu pārtikas pārdošanas apjomos tuvākajā laikā. Vasaras mēnešos, visticamāk, cilvēki vairs neatvēlēs tik daudz līdzekļu pandēmijā populārajai elektropreču iegādei, bet, ierobežojumiem mazinoties, pirks iepriekš nepieejamās preču kategorijas, un arvien vairāk pārvirzīs patēriņu uz pakalpojumiem," paredz ekonomiste.

Šobrīd visi rādītāji norādot uz situācijas augšupeju mazumtirdzniecībā. Tālākā nākotnē vīrusa mutācijas, kā arī nepietiekama vakcinācijas aptvere varot radīt mazumtirdzniecībai nelabvēlīgus pavērsienus, taču tuvākajos mēnešos plusi mazumtirdzniecībā turpināsies.

"Nav šaubu, ka turpmākajos mēnešos dzīve kļūs labāka un skaistāka. Taču tas nenozīmē, ka viss laiks līdz šī gada beigām būs nebeidzams tirdzniecības uzplaukums," pauž "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ierobežojumu aizturētā patēriņa vilnis gada 2. pusē noplaks. Ir nozares, kurās apgrozījums varētu kristies. Šāds risks pandēmijas pārvarēšanas periodā ir degvielas tirdzniecībā, cilvēkiem vairāk dodoties ar lidmašīnām uz ārzemēm un mazāk braukājot pa Latviju ar auto, kā arī vairs nebaidoties no sabiedriskā transporta izmantošanas. Pērn degvielas pārdošana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 15,3%, tas nozarei bija veiksmīgākais periods kopš 2008. gada. Citās nozarēs var izpausties pārsātinājuma efekts. Laikā, kad tirdzniecība kopumā strauji auga pret martu, par 1,3% samazinājās pandēmijas laiku lieliski izbaudījušo elektropreču tirgotāju apgrozījums. Vēl straujāk, par 12,6% mēneša laikā samazinājās pārdošana internetā un pa pastu. Tātad vēl daļa no šī sektora apgrozījuma var tikt zaudēta, patērētājiem atgūstot izvēles iespēju – pirkt klātienē vai attālināti," skaidro ekonomists.

Īpaši straujais apģērbu pārdošanas kāpums – par 33,5% pret martu un par 45,9% pret pērno aprīli parādot, ka ir nozares, kas labi nepakļaujas digitalizācijas tendencei. Šī ir pandēmijas laikā visvairāk cietusī joma no mazumtirdzniecības lielajām apakšnozarēm.