Uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 7,6. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs pieaudzis par 6,2 procentpunktiem. Konfidences rādītājs maijā ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums būtiski uzlabojies un ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā, kur vēl pirms mēneša tas bija negatīvs. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija aprīlī, ir degvielas mazumtirgotāji (29,0). Ievērojami mazākas, tomēr pozitīvas konfidences vērtības bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (6,2) un automobiļu daļu tirdzniecībā, apkopē un remontā (5,1).

Kopš februāra ik mēnesi pieaug aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Maijā tādu bija 17 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, pieaug tādu ierobežojošo faktoru nozīmīgums kā darbaspēka trūkums (8 %) un konkurence savā tirdzniecības sektorā (37%), bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme, kas gan joprojām ir ļoti augsta (21%). Maijā 44 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, taču pirms mēneša tādu bija 52 %.

Pakalpojumu sektorā maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 4,7. Pēdējo reizi pakalpojumu nozarē uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs (2,2) pirms Covid-19 pandēmijas sākuma pērn februārī. Salīdzinot ar aprīli, šis rādītājs pieaudzis par 8,5 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī apmēram pusē apakšnozaru tas joprojām ir negatīvs. Izmitināšanas nozarē pirmo reizi kopš 2019. gada septembra konfidence sasniegusi pozitīvu vērtību (5,6). Arī ēdināšanas pakalpojumos maijā noskaņojums, salīdzinot ar aprīli, būtiski uzlabojies (par 29,6 procentpunktiem), bet pagaidām vēl ir negatīvs (-1,1). Kopumā visoptimistiskākie maijā ir bijuši pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (28,5), bet vispesimistiskākais noskaņojums bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras nozarē (- 28,4).

30 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 31 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un13 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Šie rādītāji, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījušies.

Konfidences rādītājs būvniecībā maijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -10,5 %, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 3,2 procentpunktiem. Konfidences rādītāja pieaugumu maijā ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Maijā būvniecības nozari visvairāk ietekmēja nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 36 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 20 % respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 10 % uzņēmumu. Salīdzinot ar šī gada aprīli, pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (attiecīgi 16 % un 12 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši laika apstākļu ietekmi un darbaspēka trūkumu (attiecīgi pieaugums 1,8 un 2,3 reizes). 23 % apsekoto uzņēmumu šī gada maijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs maijā sasniedza 3,4 (pieaugums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar aprīli). To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma gaidāmās ražošanas aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā poligrāfija un ierakstu reproducēšana, mēbeļu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošana, apģērbu ražošana un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Savukārt samazinājums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, dzērienu ražošanā un metālu ražošanā. Salīdzinot ar aprīli, nedaudz uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums par nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada aprīli, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (28 % respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (abus faktorus norādījuši 21 % apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi maijā norādījuši 13% respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (abu faktoru īpatsvara pieaugums 2,6 reizes). 30 % apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada maijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada maijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 104,2, kas ir par 2,5 punktiem vairāk nekā aprīlī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.