Algu kāpumu Latvijā pandēmija nespēj uzveikt  (63)

"To, ka algu kāpumu vīruss uzveicis nebūs, jau norādīja pērnais gads. Taču algu pieaugums gada 1. ceturksnī par 105 eiro jeb 9,5% nedaudz tomēr pārsteidz. Algu pieaugums bija līdzvērtīgs gan privātajā (9,5%), gan sabiedriskajā (+9,7%) sektorā. Savukārt vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas jau sasniedza 891 eiro," atzīst "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Straujais vidējās algas kāpums raksturo darvinisko "izdzīvo stiprākais" krīzes laika loģiku. Vārds "izdzīvošana" nav jāsaprot burtiski, runa ir par to, ka uzņēmumi patur konkurētspējīgākos darbiniekus jeb uzņēmuma kodolu, kas ir nepieciešams normālas darbības atsākšanai pēc jau gandrīz taustāmajām krīzes beigām. Situāciju var raksturot arī ar vārdiem – daži atpūšas, citi grūti strādā. Taču tas nav nosodījums. Laikā, kad ar cilvēku satikšanos saistītās nozarēs darba apjoms neizbēgami ir samazinājies, tas, ka daļa uzņēmumu uz brīdi aptur darbu, ir mazākais ļaunums. Piemēram, restorānu nozarē, kurā daļai uzņēmumu ir izdevīgāk pieņem valsts atbalstu, tādējādi uzlabojot pelnīšanas iespējas citiem," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka kopējais algu fonds gan uzrādīja ļoti pieticīgu 0,6% izaugsmi. Turklāt te pie plusiem vairs visas nozares netika. Atlaišanas, slodžu mazināšanas un dīkstāve pamatīgi ierobežoja kopējā maciņa pieaugumu. Visvairāk algu fonds samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, tirdzniecībā un transportā, kā arī citās nozarēs, kuru darbību būtiski ierobežoja ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie mēri.

"Darba samaksas kāpums arī šogad būs līdzīgs pēdējo 10 gadu vidējam rādītājam – virs 6%, un šī krīze (iepretim globālajā finanšu krīzē pieredzētajam) nebūs apgriezusi nodarbināto ienākumus kājām gaisā," atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa.

"Bezdarbs ir īstermiņa parādība, un tuvākajos gados Latvijā ir gaidāms darbaspēka trūkums. Uzņēmēju aptaujās jau atkal ir redzamas problēmas atrast darbiniekus, un tas liek domāt, ka algu kāpums Latvijā turpināsies. Protams, ekonomikas atkopšanās fāzē vidējā darba alga varētu augt lēnāk, jo augs nodarbinātība zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs un arī sabiedriskajā sektorā darba algu kāpums nevarēs turpināties pašreizējā tempā, jo būs nepieciešams mazināt budžeta deficītu. Tādēļ šī gada otrajā pusē un nākamgad algu pieaugums Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 5%," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Nodarbināto ienākumi aug, neskatoties uz Covid-19 krīzi un ekonomiskās aktivitātes sarukumu. Acīmredzot, atalgojumu kā darbinieku motivējošu faktoru uzņēmumi apzinās arī šajā laikā. Vīruss rimsies un ekonomiskā aktivitāte pieaugs, tāpēc uzņēmumiem ar tālejošāku skatījumu ir svarīgi paturēt vērtīgos darbiniekus. Lai arī krīze–optimizācija–izmaksu samazināšana varētu iet roku rokā, alga tautsaimniecībā vidēji 2020. gadā turpināja augt par 6,2%; šā gada 1. ceturksnī – 9,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kas to nosaka?

Pandēmijas ietekme uz sektoriem, uzņēmumiem un darbiniekiem ir ļoti atšķirīga

Smagāk skartajās nozarēs – ar tūrismu un izklaidi saistītajās un transporta sektorā, neskatoties uz valsts atbalstu, finanšu situācija ir būtiski pasliktinājusies – rentabilitāte ir negatīva. Citas nozares ir mazāk izjutušas krīzi un dažās rentabilitāte pat pieauga, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā, būvniecībā. Tas nodrošina labu pamatu šādiem uzņēmumiem celt darba algas arī krīzes apstākļos.

Uzņēmumi, kuri spējāk izjuta krīzi vai kuri uztvēra to kā signālu izdevumu pārskatīšanai, atlaida darbiniekus. Darbu biežāk zaudēja zemāk atalgotie darbinieki¹; kvalificētie tika paturēti – tiem arī ir lielākas iespējas pielāgoties attālinātajam darbam. Tas atspoguļojās arī vidējās algas kāpumā kā t.s. strukturālais efekts – vidējā alga pieaug, pat ja nevienam alga netiek palielināta. Tomēr darba algas tika palielinātas, to fonds tautsaimniecībā² ir audzis. Alga vairāk pieauga darbiniekiem atalgojuma skalas pašā augšgalā, nevis darba ienākumu pirmajās decilēs³. Tas vēlreiz apliecina kvalificēto darbinieku vērtību uzņēmumā.

Brīvo darbaroku vairāk, bet cīņa par kvalificētiem darbiniekiem nav zudusi

Krīzes laikā lielāka darbaroku pieejamība (nodarbinātība pandēmijas laikā saruka, tāpat šajā krīzē iepretim globālajai finanšu krīzei emigrācija turpināja sarukt) mazina spiedienu uz darba algu kāpumu. Tomēr uzņēmumu, kas izjūt darbaspēka trūkumu⁴, skaits jau atkal⁵ sāk pieaugt. Šādos apstākļos, apzinoties finansiālās un apmācību izmaksas, kā arī laika patēriņu atlaišanai/darbā pieņemšanai, darba devēji nosliecas par labu darbinieku paturēšanai un pat algas palielināšanai to motivēšanai.

Sabiedrisko sektoru stiprina lēmumi par algu paaugstināšanu

Algu straujo pieaugumu 1. ceturksnī ietekmēja lēmumi par darba samaksas palielināšanu mediķiem un skolotājiem – profesijām, kuru nozīmi mūsu ikdienā vēlreiz izgaismoja pandēmijas apstākļi. Arī ar darbu Covid-19 apstākļos saistītās piemaksas norāda, ka valsts sektorā nodarbināto kvalifikācijai adekvāta darba alga ir "karstais" izaicinājums, kas pamazām tiek risināts.

Minētais ļauj lēst, ka darba samaksas kāpums arī šogad būs līdzīgs pēdējo 10 gadu vidējam rādītājam – virs 6%, un šī krīze (iepretim globālajā finanšu krīzē pieredzētajam) nebūs apgriezusi nodarbināto ienākumus kājām gaisā.

Rūpes par darbinieku labklājību ir viena no uzņēmumu veiksmes atslēgām. Pelnošie uzņēmumi spēj pielāgoties augstāku algu izmaksām. Vienlaikus minimālās algas celšana šogad kopā ar palēnām pieaugošo darbinieku trūkumu var iedragāt uzņēmumu izmaksu konkurētspēju. Tāpēc svarīgākais jebkurā (arī krīzes) laikā ir celt darba ražīgumu. Veiksmīgam uzņēmumam darbinieku algu kāpums būs panesams, un tas paaugstinās darbinieku motivāciju.

1 Centrālās statistikas pārvaldes informatīvais apskats un dati

2 Centrālās statistikas pārvaldes dati

3 Centrālās statistikas pārvaldes dati

4 Eiropas Komisijas publicētās aptaujas rezultāti

5 uzņēmumi izjuta darbaspēka trūkumu jau pirms krīzes

Darba samaksas dati tika gaidīti ar zināmu nepacietību, jo ir viens no optimālākajiem raksturlielumiem ekonomikā notiekošajam. To, ka algu kāpumu vīruss uzveicis nebūs, jau norādīja pērnais gads. Taču algu pieaugums gada 1. ceturksnī par 105 eiro jeb 9,5% nedaudz tomēr pārsteidz. Algu pieaugums bija līdzvērtīgs gan privātajā (9,5%), gan sabiedriskajā (+9,7%) sektorā. Savukārt vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas jau sasniedza 891 eiro.

Aplūkojot datus pa sektoriem, redzams, ka vidējās algas pieaugums ir vērojams visās nozarēs, arī vissmagāk cietušajās. Tomēr pamanāms, ka vidējās algas kāpums lielākā vai mazākā mērā ir noticis optimizācijas ietekmē. Tas ir, darba devēji ir mazinājuši darbinieku skaitu straujāk, nekā darba samaksas fondu. Rezultātā var būt arī situācija, kad uzņēmumā algu pieaugums ir izpalicis, bet, atbrīvojot darbiniekus ar zemāku algu, uzņēmuma vidējā alga palielinājusies.

Izņēmums ir veselības nozare, kas ir piedzīvojusi visizteiktāko darba samaksas fonda pieaugumu starp nozarēm (+27,2%), saglabājot nemainīgu darbinieku skaitu. Nedaudz mērenāk algu fonds ir audzis valsts pārvaldē (+5,2%) un izglītībā (+6,7%). IKT un ieguves rūpniecība ir spējušas audzēt ne tikai algu fondu, bet arī darbinieku skaitu, kas apliecina šo nozaru labvēlīgās izaugsmes perspektīvas. Vissmagāk cietušās nozares (izmitināšana un ēdināšana, atpūta un kultūra) arī visnopietnāk strādājušas pie optimizācijas – darbinieku skaitu samazinot straujāk par algu fondu. Tas noticis ar mērķi noturēt nepieciešamākos kadrus vai pat pacelt algu palikušajiem.

Griezumā pēc algu līmeņa izmaiņām redzams, ka izteikti ir sarucis zemu ienākumu saņemoši skaits, bet to, kas saņem virs vidējās algas, ir kļuvis vairāk. Algu spiediens darba devējiem ātri atjaunojies un saglabāsies kā nozīmīgs risks to konkurētspējai. No otras puses, iespējams, ka notikušās izmaiņas un darbaspēka izmaksu kāpums būs licis pārvērtēt uzņēmējdarbības procesus un aktivizējis produktivitātes pieaugumu, kas varētu nodrošināt tālāku darba algas pieaugumu neapdraudot pelnītspēju. Tomēr jautājums ir, vai, situācijai normalizējoties, nesāksies iepriekšējo zemāk atalgoto darbinieku atkalpieņemšana un kā tas ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju. Vairāk cietušās nozares būs spiestas domāt par konkurētspējīgas algas piedāvājumu, kas spiedīs palielināt cenas un veicinās inflāciju. Pieprasījums pēc augstākām algām saglabāsies spēcīgs arī no sabiedriskā sektora. Ekonomikai atgūstoties, konkurence par darbiniekiem kļūs tikai sīvāka. Iespējas nopelnīt lielāku algu uzlabosies, taču tas būs atkarīgs no tā, vai darbinieks ir spējīgs pielāgoties un atbilst tirgus prasībām. Prasmju un pielāgošanās trūkums draud ar lielākām atšķirībām ienākumos un nevienlīdzības pastiprināšanos.

Dažādi ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītie ierobežojumi ekonomikā un arī valsts īstenotie atbalsta pasākumi šobrīd neļauj pilnībā novērtēt faktisko stāvokli darba tirgū, un tas attiecas arī uz vidējās darba algas rādītājiem valstī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā pieauga par 9,5 % un sasniedza 1207 eiro pirms nodokļu nomaksas. Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši, taču tas ir noticis valsts vienreizējo atbalsta pasākumu ietekmē. Savukārt vidējās algas pieaugums ir drīzāk statistisko aprēķinu īpatnību rezultāts, ko ietekmēja bezdarba kāpums, mazāks nostrādāto stundu skaits un lielais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits.

Tādējādi šī gada pirmajā ceturksnī darba samaksas fonds pieauga tikai par 0,6%, kas, manuprāt, labāk atspoguļo norises darba tirgū. Arī Citadeles klientu dati uzrādīja ļoti līdzīgu iedzīvotāju ienākumu kāpumu janvārī un februāri, taču martā iedzīvotāju ienākumus būtiski papildināja vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem. Tādēļ faktiskie iedzīvotāju ienākumi ir auguši vairāk nekā to rāda darba samaksas fonds (+0,6%), bet mazāk kā to rāda vidējās algas rādītāji (+9,5%).

Protams, ir nozares, kur darba samaksa nenoliedzami aug. Piemēram, veselības aprūpē vidējā darba samaksa ir augusi par 26%, izglītībā – 10% un valsts pārvaldē – 4,3% salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni. Vispārējās valdības sektorā kopumā vidējā darba alga ir augusi par 11,2%. Tāpat IT pakalpojumos vidējā darba samaksa ir augusi par 7,1%. Tikmēr vidējās algas kāpums dažādos pakalpojumos audzis par 14,6%, viesnīcu un restorānu nozarē – 1,8%, kas šķiet mazāk ticami. Piemēram, 2021. gada februārī viesnīcu un restorānu nozarē no nozarē strādājošajiem 2019. gada nogalē 75% saņēma dīkstāves pabalstus vai bija kļuvuši par bezdarbniekiem. Tas, protams, ir īslaicīgs fenomens, taču tas būtiski ietekmē darba tirgus rādītājus un faktisko bezdarba līmeni, vai algu kāpumu varēs novērtēt tikai pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas.

Manuprāt, bezdarbs ir īstermiņa parādība, un tuvākajos gados Latvijā ir gaidāms darbaspēka trūkums. Uzņēmēju aptaujās jau atkal ir redzamas problēmas atrast darbiniekus, un tas liek domāt, ka algu kāpums Latvijā turpināsies. Protams, ekonomikas atkopšanās fāzē vidējā darba alga varētu augt lēnāk, jo augs nodarbinātība zemāk atalgotajās pakalpojumu nozarēs un arī sabiedriskajā sektorā darba algu kāpums nevarēs turpināties pašreizējā tempā, jo būs nepieciešams mazināt budžeta deficītu. Tādēļ šī gada otrajā pusē un nākamgad algu pieaugums Latvijā, visticamāk, noslīdēs zem 5%.

Lai gan ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī saruka un situācija darba tirgū pasliktinājās, algu izaugsmei par to bija ne silts, ne auksts. Vidējā alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas pieauga par 9,5%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Tik strauju algu kāpumu nebijām redzējuši kopš 2008. gada.

Algu kāpums tika reģistrēts visās nozarēs, tomēr kāpuma apmērs bija ļoti atšķirīgs. Vislēnākais pieaugums 1% apmērā bija vērojams ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarē, bet visstraujāk – par 27% – algas auga veselības un sociālās apdrošināšanas nozarē.

Kopējais algu fonds gan uzrādīja ļoti pieticīgu 0,6% izaugsmi. Turklāt te pie plusiem vairs visas nozares netika. Atlaišanas, slodžu mazināšanas un dīkstāve pamatīgi ierobežoja kopējā maciņa pieaugumu. Visvairāk algu fonds samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, tirdzniecībā un transportā, kā arī citās nozarēs, kuru darbību būtiski ierobežoja ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie mēri.

Daudziem pandēmija darbu vismaz uz laiku atņēma, bet citiem palielināja darba un atbildības apjomu. Iespējams, viens no iemesliem tik straujam vidējā atalgojuma kāpumam ir šo darbinieku motivēšana pandēmijas laikā. Pastāv arī iespēja, ka darba devēji jau laikus gatavojas ekonomikas atspērienam un iegulda svarīgāko darbinieku noturēšanā. Pagaidām gan vēl darbaspēka trūkums, spriežot pēc uzņēmumu aptaujām, vēl ir būtiski zem pirms krīzes līmeņa. Īslaicīga darba tirgus struktūras maiņa pandēmijas ietekmē par labu nozarēm ar augstāku atalgojumu, kā arī minimālās algas celšana no 430 līdz 500 eiro kopējos skaitļus arī ceļ uz augšu.

Lai gan darba tirgus struktūra vērsīsies pretējā virzienā un vidējās algas izaugsmi tādējādi piebremzēs, tā diez vai spēs stāties pretī darbaspēka trūkumam. Tas vērsīsies plašumā līdz ar ekonomikas aktivitātes būtiskāku atkopšanos un bezdarba līmeņa samazināšanos gada otrajā pusē. Strauji augošas algas ir laba ziņa darba ņēmējiem, tomēr rada riskus uzņēmumu pelnītspējai un konkurētspējai.

Galvenais skaitlis šodienas ziņojumā par darba samaksu ir žilbinošs – vidējā mēnešalga 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieauga par 9,5%. Taču tas rāda vienpusīgu ainu par darba tirgū notiekošo. Kopējais darba algu fonds pieauga tikai par 0,6%, kas varbūt nav slikti brīdī, kad IKP naudas izteiksmē samazinājās par 1,3%. Šie it kā kontrastējošie algu dinamikas rādītāji atspoguļo faktu, ka darbinieku skaits pilnas slodzes ekvivalentā samazinājās par 8,2%, jo pastāvēja ierobežojumi un valsts atbalsts mudināja uz brīdi atstāt darba tirgu. Savukārt darba samaksas mediāna pieaugusi pat par 10,1%. Tātad straujāk par vidējo, tieši tas, ko var gaidīt brīdī, kad algu skalai "nogriezta" daļa no apakšas.

Straujais vidējās algas kāpums raksturo darvinisko "izdzīvo stiprākais" krīzes laika loģiku. Vārds "izdzīvošana" nav jāsaprot burtiski, runa ir par to, ka uzņēmumi patur konkurētspējīgākos darbiniekus jeb uzņēmuma kodolu, kas ir nepieciešams normālas darbības atsākšanai pēc jau gandrīz taustāmajām krīzes beigām.

Situāciju var raksturot arī ar vārdiem – daži atpūšas, citi grūti strādā. Taču tas nav nosodījums. Laikā, kad ar cilvēku satikšanos saistītās nozarēs darba apjoms neizbēgami ir samazinājies, tas, ka daļa uzņēmumu uz brīdi aptur darbu, ir mazākais ļaunums. Piemēram, restorānu nozarē, kurā daļai uzņēmumu ir izdevīgāk pieņem valsts atbalstu, tādējādi uzlabojot pelnīšanas iespējas citiem.

Šobrīd šie garie atvaļinājumi daudziem jau beidzas, datos to redzēsim pēc trīs mēnešiem. Tas var radīt interesantus efektus, piemēram, lēnāku algu kāpumu brīdī, kad ekonomika pārvar krīzi. Sagaidāms, ka gadā kopumā vidējās algas kāpums būs līdzīgs pērn reģistrētajam jeb ap 6%. IKP dinamika krasi atšķirīga, bet algu dinamiku gludina darba tirgus struktūras maiņas efekti.

Vidējo algu 1. ceturksnī palielināja arī politiskie lēmumi – minimālās algas celšana un dāsnie algu pielikumi veselībā un sociālajā aprūpē, kurā vidējā alga augusi par 26,5%. Turklāt tas noticis pēc tam, kad kopējais algu fonds valsts un pašvaldību slimnīcās laikā no 2014. līdz 2020. gadam jau bija gandrīz dubultojies. Veselība un sociālā aprūpe kļuvusi par trešo labāk apmaksāto nozari, apsteidzot enerģētiku. Tas ir taisnīgi un likumsakarīgi, ņemot vērā tajā strādājošajiem izvirzītās kvalifikācijas prasības

Otrais straujākais algu kāpums ir krīzes smagi skartajā citu pakalpojumu nozarē: +14,6%. Turpretim apstrādes rūpniecībā, kas attīstījusies diezgan sekmīgi, darba samaksa augusi lēnāk par vidējo – par 6,5%. Šajā nozarē nav daudz dīkstāvju, darbinieku skaits pilnas slodzes ekvivalentā samazinājies par 2,7%. Vidējā darba samaksa ir pieaugusi pat izmitināšanā un ēdināšanā, kur kopējais algu fonds samazinājies vairāk nekā uz pusi. Turpretim nav daudz nozaru, kurās būtu pieaudzis kopējais algu fonds. Tas noticis ieguves rūpniecībā, kā arī informācijas un sakaru pakalpojumos.

Vājāk atalgoto profesiju atgriešanās darbā var īslaicīgi bremzēt statistiķu mērīto vidējās algas kāpumu. Taču darba tirgus radītais spiediens paaugstināt algas strauji pastiprināsies, tāpēc ienākumi par vienu un to pašu darbu augs straujāk. Lasot uzņēmumu aptauju datus, var rasties jautājums – kā gan nozares spēs īstenot savus plānus mūsu sarūkošajā sabiedrībā? Maijā aptaujāto uzņēmumu vairākums gan pakalpojumos, gan tirdzniecībā, gan rūpniecībā vēstīja, ka plāno tuvākajā nākotnē palielināt darbinieku skaitu. Taču šī cīņa noteikti palīdzēs risināt citu ļoti svarīgu problēmu. Tikko uzzinājām, ka arī 2020. gadā Latvijas ārējās migrācijas bilance diemžēl bijusi negatīva. Lai tā mainītos pretējā virzienā, straujš algu kāpums ir nepieciešams.