Šī krīze (iepretim globālajā finanšu krīzē pieredzētajam) nav apgriezusi nodarbināto ienākumus kājām gaisā. Lai arī algu kāpuma procents šā gada 1. ceturksnī pārsteidz, ir skaidrs, ka pandēmija darba samaksas pieaugumu nav spējusi uzveikt, lēš ekonomisti. 2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5%.
"To, ka algu kāpumu vīruss uzveicis nebūs, jau norādīja pērnais gads. Taču algu pieaugums gada 1. ceturksnī par 105 eiro jeb 9,5% nedaudz tomēr pārsteidz. Algu pieaugums bija līdzvērtīgs gan privātajā (9,5%), gan sabiedriskajā (+9,7%) sektorā. Savukārt vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas jau sasniedza 891 eiro," atzīst "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
"Straujais vidējās algas kāpums raksturo darvinisko "izdzīvo stiprākais" krīzes laika loģiku. Vārds "izdzīvošana" nav jāsaprot burtiski, runa ir par to, ka uzņēmumi patur konkurētspējīgākos darbiniekus jeb uzņēmuma kodolu, kas ir nepieciešams normālas darbības atsākšanai pēc jau gandrīz taustāmajām krīzes beigām. Situāciju var raksturot arī ar vārdiem – daži atpūšas, citi grūti strādā. Taču tas nav nosodījums. Laikā, kad ar cilvēku satikšanos saistītās nozarēs darba apjoms neizbēgami ir samazinājies, tas, ka daļa uzņēmumu uz brīdi aptur darbu, ir mazākais ļaunums. Piemēram, restorānu nozarē, kurā daļai uzņēmumu ir izdevīgāk pieņem valsts atbalstu, tādējādi uzlabojot pelnīšanas iespējas citiem," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
