2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2%, bet ostās samazinājās par 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 miljonus tonnu kravu, par 2,5 miljoniem tonnu jeb 12,2% vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.
Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 miljonus tonnu kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 miljonus tonnu kravu – par 10,4% vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 miljonus tonnu kravu, apjoms samazinājās par 0,6%. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 miljonus tonnu, par 1% vairāk, importa pārvadājumos – 4 miljonus tonnu, samazinājums par 11,4%, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 miljonus tonnu, par 71,7% vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 miljonus tonnu kravu, par 12,5% mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.
Ar autotransportu pārvadāja 16,9 miljonus tonnu kravu, par 17,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Iekšzemē pārvadāja 12,5 miljonus tonnu kravu, par 25% vairāk. Starptautiskajos kravu pārvadājumos pārvadāja 4,4 miljonus tonnu kravu – par 1,3% vairāk. No tiem eksporta kravu pārvadājumos pārvadāja 1,2 miljonus tonnu u kravu – par 22,5% vairāk. Importa kravu pārvadājumi saruka par 4,3%, pārvadājot 0,8 miljonus tonnu kravu. Ārvalstīs pārvadāja 2,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,9% mazāk nekā iepriekšējā gadā. No kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma 78,9% kravu pārvadāja komercpārvadājumos. Tie pieauga par 16%.
Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēja 0,5 miljonus tonnu naftas produktu, kas ir par 4,3% mazāk.
Kravu apgrozījuma kritums ostās kļūst mazāks
Kopš 2019. gada 2. ceturkšņa kravu apgrozījums ostās samazinās, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. 2021. gada 1. ceturksnī no ostām nosūtīja un ostās saņēma 11,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 5,4 miljoni tonnu, par 15,3% mazāk, Ventspils ostā – 3,6 miljoni tonnu jeb par 3,7% mazāk, Liepājas ostā – 1,6 miljoni tonnu jeb par 1,3% mazāk, bet mazajās ostās – 0,6 miljoni tonnu, par 27,7% vairāk.
No ostām nosūtīja 9 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī. Visvairāk kritās ogļu iekraušana kuģos – par 1,2 miljoniem tonnu jeb 86,8%. Naftas produktu nosūtīšana pieauga par 7,3%, nosūtīto kokmateriālu apjoms – par 10,9%, konteineru kravu – par 1,2%, labības un labības produktu apjoms – par 22,2%. Savukārt mobilo kravu apjoms samazinājās par 3,6%, minerālmēslu – par 1,9%, šķeldas – par 9,7%.
Ostās saņēma 2,2 miljonus tonnu kravu, to apjoms kritās par 15,2%. Naftas produktu izkraušanas apjoms samazinājās par 37,8%, izkrauto celtniecības materiālu apjoms – par 2,7%, dažādu metālu un to izstrādājumu apjoms – par 29,6%, bet izkrauto konteineru kravu apjoms – par 23,6%. Savukārt no kuģiem izkrauto mobilo kravu apjoms pieauga par 0,4%, dzelzsrūdas – par 45,3% un šķeldas – par 6,7%
Lidostā "Rīga" saņēma un no lidostas nosūtīja 5,7 tūkstošu tonnu kravu jeb par 1% vairāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
