Ekonomisti: rūpniecības produkcijas pieaugums likumsakarīgs

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 20,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 20,3 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 15 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 23,1 % (palielinājies hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas daudzums).

Šī gada aprīlī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm, 18 nozares uzrādīja produkcijas apjoma pieaugumu. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kad tika novērots lielākais ražošanas apjoma kritums Covid-19 pandēmijas laikā, nozīmīgs kāpums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (1,2 reizes), tekstilizstrādājumu ražošanā – par 50,1 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 31,5 % un apģērbu ražošanā – par 28 %. Produkcijas apjoma kāpumu aprīlī turpināja uzrādīt mēbeļu ražošana – par 40,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana – par 34 %, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana (attiecīgi par 20,4 % un 24,3 %).

Savukārt ražošanas apjoma kritums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 12,5 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 4,5 % un citu transportlīdzekļu ražošanā.

2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,6 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,6 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4,4 %, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3 %.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka pirmajos četros šā gada mēnešos rūpniecības pieaugums sasniedzis 7,9% pret 2020. gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecība četros mēnešos uzrādījusi 7,5% pieaugumu, ieguves rūpniecība uzrādīja 5,4% pieaugumu un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares izlaide palielinājās par 10,2%. Jāatzīmē, ka pērnā gada pirmie četri mēneši iekļāva krasu situācijas pasliktināšanos pandēmijas ietekmē, taču šā gada četru mēnešu datos atspoguļojas 2020. gada zemā bāze, kā arī situācijas uzlabošanās rūpniecībā, atkopjoties no pandēmijas radītajām sekām. Līdzīga situācija saglabāsies arī turpmāko mēnešu datos.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss šā gada aprīlī un maijā ir sasniedzis pirms-pandēmijas rādītāju līmeni, ko ietekmējusi rūpnieku sagaidāmā ražošanas aktivitāte, sagaidāmās pārdošanas cenas, kā arī nodarbinātības tendences. Arī ES kopējais ekonomiskā sentimenta indekss maijā uzrādīja ļoti augstus rādītāju līmeņus, kas paaugstinās ES pieprasījumu pēc rūpniecības izejvielām arī no Latvijas, norāda FM.

Pērnā gada zemā bāze ietekmēs datus arī turpmākajos mēnešos līdz pat novembra mēnesim, kad pērnajā gadā tika uzrādīts pirmais rūpniecības izlaides pieaugums pēc deviņu mēnešu ilgas stagnācijas pandēmijas iespaidā. Tajā pašā laikā Latvijas un pasaules ekonomisko procesu attīstība liecina par turpmāku apstrādes rūpniecības izaugsmi, paredz FM eksperti.

Lai arī cīņa ar COVID-19 pandēmiju pēdējos mēnešos ir likusi ierobežot daudzu nozaru darbību Latvijā, rūpniecības darbība nav bijusi būtiski traucēta, un apstrādes rūpniecība šobrīd ir viena no spēcīgākajām nozarēm Latvijas ekonomikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada aprīlī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā pieauga par 20,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli. Protams, ekonomikas rādītāji salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu šobrīd ir jāuztver ļoti piesardzīgi, jo pandēmijas sākumā aktivitāte kritās gandrīz visās nozarēs, taču arī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīlī ražošanas apjomi ir auguši par vairāk nekā 8 %, un tas ir labs rezultāts.

Rūpniecība ir viena no nozarēm, kurā pēdējos mēnešos neesam atpalikuši no kaimiņiem, jo attīstību tajā nosaka globālais pieprasījums. Pieprasījums pēc precēm pasaulē ir ļoti stiprs, daudzviet krājumu līmenis ir zems, un aug gan jauno pasūtījumu apjoms, gan vērojams ļoti spēcīgs cenu spiediens uz izejmateriāliem un transporta pārvadājumiem, jo piedāvājums šobrīd netiek līdzi pieprasījumam. Daudzās vadošajās pasaules ekonomikās ražotāju noskaņojums ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem un apsteidzoši rādītāji par pasaules tirdzniecību liek domāt, ka spēcīgs ārējais pieprasījums saglabāsies vismaz līdz šī gada nogalei. Tā ir laba ziņa arī mūsu ražotājiem.

Aprīlī Latvijā ražošana apjomi pieauga gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli koka izstrādājumu ražošana augusi par 20,4 %, tekstilizstrādājumu ražošana - 50,1 %, auto detaļu ražošana – 117 % un metālizstrādājumu ražošana - 24,3 %. Savukārt ražošanas apjomi iekārtu un ierīču remonta nozarē saruka par 12,5 %, kas pamatā ir saistīts ar tranzīta kravu ievērojamo kritumu un mazāku nepieciešamību remontēt ritošo sastāvu. Tāpat aprīlī par 4,5 % saruka elektrisko iekārtu ražošana, taču šī bija viena no retajā nozarēm, kurā COVID-19 pandēmijas sākumā ražošanas apjomi nesamazinājās. Labā ziņa ir arī tā, ka šobrīd gandrīz visās rūpniecības nozarēs ražošanas apjomi pārsniedz pirms pandēmijas līmeni.

Pēc manām prognozēm, šogad kopumā apstrādes rūpniecība Latvijā varētu augt par 9-11 %, Tas gan, protams, būs atkarīgs no COVID-19 pandēmijas attīstības, kā arī patēriņa tendencēm pēc dažādo ierobežojumu atcelšanas un situācijas normalizēšanas pakalpojumu nozarēs. Nākamgad izaugsme rūpniecībā gan, visticamāk, kļūs lēnāk un, iespējams, būs arī kādi nepatīkami pārsteigumi. Pandēmijas sākumā pieņemtie lēmumi samazināt vai apturēt ražošanu, kopā ar patēriņa negaidīti straujo atkopšanos pērnā gada otrajā pusē un šī gada sākumā, daudzās nozarēs ir radījuši preču un izejvielu deficītu. Kavējas pasūtījumu piegādes, un aug cenas. Tā rezultātā daudzviet pasūtījumi tiek veikti ar rezervi, un faktiski rūpniecība globālā mērogā šobrīd redzam kaut ko līdzīgi pērn mūsu veikalos piedzīvotajam skrējienam pēc griķiem un tualetes papīra. Šis ir pārejošs process, un tiklīdz piedāvājums tiks līdzi pieprasījumam, kā arī tirdzniecības un piegādēs ķēdēs būs atjaunojies veselīgs krājumu līmenis, pieprasījums rūpniecībā varētu noplakt. Tādēļ nākamgad pieaugums rūpniecībā, visticamāk, nepārsniegs 4-5 %.

Rūpniecība aprīlī piedzīvoja absolūto vētru labā nozīmē. Pirmkārt, bija izcili labvēlīgs salīdzinājuma bāzes efekts apstrādes rūpniecībai, jo pērn aprīlis bija sliktākais mēnesis. Tomēr pagājuša gada pavasarī notikušais ražošanas kritums par 8,9% ir tikai daļa no izskaidrojuma šogad fiksētajam kāpumam par 20,3%. Šogad aprīlī notika arī viens no visu laiku straujākajiem ražošanas kāpumiem pret iepriekšējo periodu, salīdzinājumā ar martu (sezonāli izlīdzināti) ražošana pieauga par 3,6%. Salīdzinājumā ar pērnā gada pavasari palielinājās ūdens daudzums Daugavā, kas palielināja enerģijas ražošanu par 23,1%. Apstrādes rūpniecības apgrozījums, ko rēķina naudas, nevis reālā izteiksmē, gada laikā pieauga par 26,2%, bet eksportā pat par 31,2%. Strauji aug ražotāju cenu līmenis, jo īpaši eksportā.

Skaitļu pasauli pārņēmušo trakumu spilgti raksturo tas, ka auto daļu ražošana gada laikā vairāk nekā divkāršojās (+117%), kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 14,3%. Aprīlis bija ļoti īpašs mēnesis, tomēr arī gada pirmajos četros mēnešos kopā apstrādes rūpniecība gada griezumā auga par 7,5%. Tai skaitā autobūve par 30,9%, mēbeļu ražošana par 25,3%, bet apģērbu ražošana par 23,7%. Ļoti spilgti varētu būt rezultāti arī elektronikā un farmācijā, diemžēl par tiem statistika klusē. Kritums bija tikai trīs apakšnozarēs - pārtikas un dzērienu ražošanā, kuru ražošanas apjoma izmaiņas ilgstoši svārstās ap nulli, kā arī iekārtu uzstādīšanā un remontā, kas cieš no tranzīta un aviācijas tirgus krituma.

Šogad varam puslīdz droši rēķināties ar apstrādes rūpniecības kāpumu par 6%, taču šis gads vēl var sniegt daudz pārsteigumu. Iepriekš minētais kāpums padarītu 2021. gadu par labu, bet ne izcilu šai nozarei, 2016. un 2017. gadā attīstības temps bija līdzīgs.

Lieliskā apstākļu sakritība ļāva apstrādes rūpniecībai ievērojami pārsniegt līdz šim labāko pēcpadomju ēras rādītāju, arī šī gada marts šajā ziņā bija rekorda mēnesis. Šobrīd rūpniecības ražošanas apjoms apmēram divarpus reizes pārsniedz gadsimta sākuma līmeni un ir dubultojies attiecībā pret globālās finanšu krīzes zemāko punktu 2009. gadā.

Pie rūpniecības nākotnes apvāršņa šobrīd nav daudz tumšu mākoņu.

Iespējams, ka atsevišķās nozarēs gada beigās vai nākamgad būs dzesēšanas periods pēc pandēmijas svārstību un valsts atbalsta pasākumu uzkurinātās pieprasījuma pirts. Laikā, kad ekonomikas kopējais attīstības cikls būs augšupvērsts, atsevišķu nozaru cikliskums var virzīties pretēji. Nav ne mazāko šaubu, ka apbrīnojami augstais koksnes produktu cenu līmenis nevar noturēties mūžīgi.

Taču stimuli rūpniecības izaugsmei var nākt no pavisam negaidītas puses. Lielu sabiedrības uzmanību pievērsa "Printful" kļūšana par. vienradzi jeb uzņēmumu, kura cena noteikta vairāk nekā miljarda dolāru līmenī. Taču netika daudz pieminēts fakts, ka "Printful Latvia" daļēji ir rūpniecības uzņēmums, viena no tā “pieraksta vietām” statistikā ir C18 nozare jeb poligrāfija. Pateicoties gan "Printful", gan arī salīdzinoši tradicionālajam nozares līderim - grāmatu iespiedējam "Livonia Print", poligrāfija šogad ir viena no sekmīgākajām nozarēm, janvārī-aprīlī augot par 14%. Robežas starp ekonomikas nozarēm šķiet skaidras statistikā, bet reālajā dzīvē tās ir nosacītas. Kompetences dažādās jomās viena otru papildina, šajā gadījumā – sasniegtais informācijas tehnoloģiju līmenis un Latvijā pieejamās loģistikas organizēšanas prasmes sekmē ražošanas attīstību.

Šī gada pavasaris apstrādes rūpniecībā uz pagājušā gada fona izskatās izcili. Protams, fons ir ļoti blāvs. Līdzīgu situāciju statistikas dati rāda vai vēl rādīs vairumā nozaru. Šobrīd vērojam lielu atlēcienu no pērnā gada bedres. Pandēmija turpinās, bet pēc sākotnējā šoka sadzīvojam ar to jau daudz labāk. Tomēr apstrādes rūpniecībā tas ir arī stāsts par jaunu izlaides rekordu. CSP dati atklāj, ka apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms aprīlī pieauga par kalendāri izlīdzinātiem 20.5% pret iepriekšējo gadu. Ja salīdzinām ar 2019. gada atbilstošo mēnesi, tad kāpums, protams, vairs nav tik iespaidīgs, bet tāpat ir ārkārtīgi labs, proti, 9.4%. Turklāt, salīdzinot ar martu un ņemot vērā sezonalitātes faktorus, izlaides apjomi nozarē ir auguši par 3.6% - pēdējās piecgades straujākais pieaugums mēneša laikā.

Gandrīz visas apstrādes rūpniecības apakšnozares uzrādīja labāku rezultātu nekā pirms gada. Apmēram ceturto daļu no kopējā kāpuma nodrošināja kokapstrāde (+20%). Nozīmīgs devums bija arī, piemēram, automobiļu piekabju un puspiekabju ražošanai (+117%), gatavo metālizstrādājumu (24%), nemetālisko minerālu izstrādājumu (+32%) un mēbeļu (+41%) ražošanai. Kritums tika reģistrēts metālu ražošanā, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā.

Šobrīd priekšnoteikumi tālākai izaugsmei apstrādes rūpniecībā izskatās daudzsološi. Eiropas Komisijas un CSP aptaujas rāda, ka ražotāju noskaņojums aprīlī strauji uzlabojās un vēl nedaudz pakāpās arī maijā. Tik liels optimisms nav redzēts kopš 2007. gada. To balsta augošais pieprasījums gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos. Saslimstības mazināšanās un ekonomiku pakāpeniska atvēršana par lieliem optimistiem ir padarījusi arī ražotājus mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr tik strauji augošam pieprasījumam ir arī blaknes. Joprojām turpina palielināties izejvielu un ražošanas komponenšu cenas, arī transportēšanas izmaksas turas augstā līmenī, un piegādes nereti kavējās. Šī gada laikā Latvijā pamazām atgriezīsies arī darbaspēka trūkuma izaicinājumi, kas cels darbaspēka izmaksas. Jaudu noslodze ražotnēs ir sasniegusi 2020.gada sākuma līmeni un tuvojas vēsturiski augstākajam līmenim. Lai spētu spītēt izaicinājumiem, nezaudētu konkurētspēju un audzētu biznesu, uzņēmumiem aizvien aktīvāk jādomā par investīcijām, tai skaitā, paturot prātā Eiropas uzņemto “zaļo kursu”.

Aprīlī Latvijas rūpniecība pieauga par 20,5%, apstrādes rūpniecība par 20,3%. Uz vājā pērnā gada fona uzrādītais pieaugums ir likumsakarīgs un līdzīgs temps būs vērojams arī tuvākajos mēnešos. Kopumā no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm, 18 nozares uzrādīja iespaidīgu produkcijas apjoma pieaugumu. Ražošanas apjoma kritums saglabājās iekārtu un ierīču remontā (-12,5%), elektrisko iekārtu (-4,5%) un citu transportlīdzekļu ražošanā. Četros mēnešos apstrādes rūpniecības pieaugums sasniedzis 7.5%.

Skatoties uz priekšu, var teikt, ka tas nav viss un arī tuvākajā laikā būs vērojams krass aktivitātes kāpums. Globālais apstrādes rūpniecības indekss maijā norāda, ka nozare turpināja uzsākto izaugsmes ceļu jau 11 mēnešus no vietas. PMI indekss maijā pieauga no 55,9 līdz 56,0, sasniedzot augstāko līmeni nedaudz vairāk nekā 11 gadu laikā. Tas, ka Latvija šūpojas līdzi globālajām plūsmām, apliecina arī noskaņojuma izmaiņas šeit. Ja noskaņojums Latvijas apstrādes rūpniecībā aprīlī strauji izleca no mīnusiem sasniedza 2018. gada janvāra līmeni, tad maijā tas pakāpās līdz 3.4 punktiem. Tik pozitīva nozare nav bijusi kopš 2007. gada, kaut līmenis joprojām vēl atpaliek no tā pozitīvisma, kas valdīja posmā no 2003. – 2007. gadam. Ekonomikas atvēršanās sniegs tālākus izaugsmes impulsus, kamēr piedāvājums nostabilizēsies atbilstoši pieprasījumam. Grūti noteikt, cik ātri tas notiks, bet tuvāko divu gadu laikā nosacījumi varētu saglabāties ļoti labvēlīgi. Šajā laika posmā lielākie izaicinājumi ir skaidri iezīmējušies – loģistikas sarežģījumi un komponenšu iztrūkums, kā arī izejvielu cenu kāpums.

Joprojām saglabāsies arī epidemioloģisko noteikumu ietekme. Tie, kas atradīs veidus kā šos šķēršļus pārvarēt, nodrošinās arī jestrāku izaugsmi. Savs devums būs arī autonomās stratēģijas iedzīvināšanai, kas daudzām valstīm liek un liks pārskatīt un dažādot piegādes ķēdes. Tas pavērs jaunas nišas izaugsmei arī Latvijai, kaut aptaujas un tendences pasaulē neliecina par būtisku atkāpšanos no līdz šim piekoptās prakses. Tādēļ lielu lomu saglabās valsts aktīva iesaistīšanās investīciju projektu piesaistē, kā arī sniedzot efektīvu atbalstu, lai mūsu ražotāji spētu izmantot jebkuru iespēju. Kamēr jaudās ir brīvas vietas un tiks atgūts iekavētais, izaugsme būs strauja. Bremzēšanās sāksies līdz ar jaudu izsmelšanu un pacelsies jautājums par investīcijām.

Jautājums ir, cik spēcīga būs saglabājusies pēdējos gados valdošā piesardzība un cik gatavi būs uzņēmēji uzņemties riskus. Apstrādes rūpniecības izaugsmes prognoze šim gadam ir 7%.