Vienlaikus dienestā norādīja, ka samazinājies ne tikai konstatēto normatīvu pārkāpumu skaits, bet arī kopējais administratīvo pārkāpumu skaits.
No visiem pērn konstatētajiem pārkāpumiem lielāko daļu veido augošu koku patvaļīgas ciršanas gadījumi – 289 jeb 47,7% no kopējā skaita, kas ir par 67 gadījumiem mazāk nekā 2019. gadā. Koku patvaļīgas ciršanas gadījumos nelikumīgi izcirsta koksne 7728 kubikmetru apmērā, nodarot videi kaitējumu 424 761 eiro apmērā.
Kopumā, pēc VMD datiem, 2020. gadā meža videi nodarīts kaitējums 903 042 eiro apmērā.
Tostarp meža neatļautas atmežošanas dēļ nodarītie zaudējumi veidoja 298 791 eiro jeb 33,1%, nelikumīgu medību un medību noteikumu pārkāpumu dēļ radītie zaudējumi veidoja 96 320 eiro jeb 10,7%, meža ugunsgrēku gadījumos zaudējumi aplēsti 78 652 eiro apmērā jeb 8,7%, bet meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumu rezultātā kaitējums nodarīts 4518 eiro apmērā, veidojot 0,5%.
VMD pārstāvji skaidroja, ka dienesta kompetencē ietilpst meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvu ievērošanas uzraudzība, tostarp šo normatīvu pārkāpumu konstatēšana, noformējot protokolu par pārkāpumu, pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietas sākšanu un citas nepieciešamās procesuālās darbības.
Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvu pārkāpšanu vainīgajām personām tiek piemēroti administratīvie sodi vai arī tās tiek sauktas pie kriminālatbildības. Gadījumos, kad pārkāpumā ir nodarīti zaudējumi meža videi vai medību resursiem, tie tiek piedzīti tiesas ceļā.
2019.gadā Latvijā tika konstatēts 731 meža regulējošo normatīvu pārkāpums.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju visā Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
