2021. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,72 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 39,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 33%, bet importa vērtība par 45,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Aprīlī Latvija eksportēja preces 1,25 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,47 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,3% līdz 46%.
Šā gada četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 10,11 miljardus eiro – par 1,18 miljardiem eiro jeb 13,2% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,8 miljardus eiro (pieaugums par 589,5 milj. eiro jeb 14%), bet importa – 5,32 miljardus eiro (pieaugums par 590,4 milj. eiro jeb 12,5%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2021. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 32,1% lielāka, bet importa – par 46,1%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,6%, bet importa vērtība pieauga par 6,5%.
2021. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams pieaugums visās svarīgākajās preču grupās. Tas skaidrojams ar faktu, ka 2020. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē bija vērojams būtisks preču eksporta (par 12,8%) un importa (par 26,4%) kritums.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli:
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 63,2 milj. eiro jeb 35,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 48,6 milj. eiro jeb 53,8%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 38,4 milj. eiro jeb 2,2 reizes;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 38 milj. eiro jeb 22,5%;
- minerālproduktu eksports lielāks par 28,9 milj. eiro jeb 74,7%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2021. gada aprīlī, salīdzinot ar 2020. gada aprīli:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 84,6 milj. eiro jeb 37,9%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 83,1 milj. eiro jeb 2,5 reizes;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 72,3 milj. eiro jeb 79,2%;
- minerālproduktu imports lielāks par 37,3 milj. eiro jeb 62,3%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 32,7 milj. eiro jeb 24,5%.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (19,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,3%), Vācija (7%) un Zviedrija (6,4%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,1% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (10,5%) un Igaunija (8,9%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā aprīlī veidoja 7,8%, bet importā – 8,4%.
2021. gada aprīlī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 2,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,8 procentpunktiem, bet importā palielinājās par 1,9 procentpunktiem.
2021. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 111 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksporta kāpumu 2021. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu eksporta pieaugums par 13,6 milj. eiro jeb 2,8 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksports palielinājās, pieaugot elektroenerģijas eksportam par 12,2 miljoniem eiro.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu importa kāpumu 2021. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli ietekmēja vieglo automobiļu importa pieaugums par 33,7 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes. Savukārt dzelzs un tērauda importa pieaugumu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa pieaugums par 28,9 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
