Ekonomistu apvienība: Covid-19 ietekme būs īslaicīga; lielākie draudi Latvijai – zems ienākumu līmenis un demogrāfiskā krīze  (6)

Pirmais Covid-19 saslimušais Latvijā tika reģistrēts 2020. gada 2. martā, un pēc tam strauji stājās spēkā dažādi ierobežojumi. Pirms pandēmijas Latvijas ekonomikas attīstība bija salīdzinoši līdzsvarota, ja neskaita darba tirgus pārkaršanas pazīmes. Inflācija tika kontrolēta, valdības finanses bija labā stāvoklī, nebija kredītu burbuļa vai citu ārēju draudu, kā tas bija novērojams iepriekšējā finanšu krīzē 2008.–2010. gadā. Lai arī abas krīzes ir pilnībā atšķirīgas, tomēr tās abas ir nozīmīgi ietekmējušas valsts tautsaimniecību. Abas krīzes ir pielīdzināmas notikumiem, kas parasti sabiedrību skar reizi gadsimtā, tomēr šoreiz tās nešķīra pat 15 gadi un tās abas tika piedzīvotas vienas paaudzes laikā.

Jāinvestē ilgtermiņa problēmu risināšanā

"Abas krīzes ir parādījušas, ka Latvijas lielākais izaicinājums ir ilgtermiņa izaugsme un ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar pārējām Baltijas un ES valstīm. Jāņem vērā, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas visu laiku ir atpalikusi no saviem Baltijas kaimiņiem. Pēc IKP uz iedzīvotāju, Latvija gliemeža ātrumā ir nedaudz pietuvinājusies Igaunijai, tomēr atšķirība 2021. gadā joprojām ir 16%. Satraucoši ir tas, ka palielinās plaisa starp Latviju un Lietuvu, jo Lietuva aug straujāk nekā Latvija. Latvija 2007. gadā bija gandrīz panākusi Lietuvu, tomēr pēc finanšu krīzes būtiski atpalika. Šobrīd Igaunija un Lietuva ir aptuveni vienādā līmenī, bet Latvija ievērojami atpaliek kā nabadzīgākā no trim valstīm. Turklāt Latvija pēdējos gados ir zaudējusi konkurences priekšrocības divos nozīmīgos sektoros – tranzīta pārvadājumos un banku nozarē", norāda pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens.

"Kopumā varam secināt, ka Covid-19 ekonomiskā ietekme uz Latviju, visdrīzāk, būs īstermiņa. Līdz ar to pandēmija nav mainījusi galvenos Latvijas ilgtermiņa ekonomiskos izaicinājumus: Latvijas atpalicību ienākumu ziņā un demogrāfisko krīzi. Jāņem vērā arī tas, ka ienākumu atpalicība nākotnē atkal var veicināt pastiprinātu iedzīvotāju emigrāciju uz valstīm ar augstāku labklājības līmeni, kur ir iespējams nopelnīt vairāk. Tāpēc par Latvijas prioritāti jākļūst atbilstošai ekonomiskā, politiskā un intelektuālā kapitāla ieguldīšanai, lai atrisinātu šīs galvenās valsts ilgtermiņa pastāvēšanas problēmas," uzsver Hansens.

Covid-19 – asimetriska krīze ar salīdzinoši mazāku ietekmi nekā sākotnēji prognozēts

Covid-19 krīzei bija divas specifiskas iezīmes. Pirmkārt, ātrums, ar kādu tā ietekmēja kopējo ekonomisko situāciju, un, otrkārt, līdzīgu piemēru trūkums, kas palīdzētu prognozēt potenciālo krīzes virzību un sekas. 2019. gada oktobrī nekas neliecināja par potenciālajiem draudiem, bet jau pusgadu vēlāk 2020. gadā tika prognozēts IKP kritums par 8%. Dramatiskās ekonomikas krituma gaidas vēlāk tika mainītas, jo pandēmijas ietekme uz ekonomiku izrādījās būtiski mazāka, nekā sākotnēji prognozēts. Tas lielā mērā notika, pateicoties agrāk nepieredzētam atbalstam no Eiropas Savienības un valsts puses, monetāro un fiskālo stimulu veidā.

Pandēmija un tai sekojošie ierobežojumi izraisīja ekonomisko šoku gan pieprasījuma, gan piegādes jomā. Īpaši smagi cieta gaisa pārvadājumu sektors, tūrisma nozare, kā arī izmitināšanas un restorānu bizness. Ierobežojumu dēļ izjauktas tika ierastās piegāžu ķēdes visā pasaulē. Inflācija nokritās līdz negatīviem rādītājiem jau 2020. gada aprīlī un atgūties spēja tikai 2021. gada martā, tomēr kopumā jāsecina, ka pandēmijas izraisītā krīze ekonomiku skāra salīdzinoši selektīvi – smagi cieta atsevišķas nozares (tūrisms, izmitināšana un restorāni, gaisa pārvadājumi, izklaide), bet daudz mazākā mērā cieta citi sektori, tostarp ražošana, kur ir salīdzinoši lielāks nodarbināto skaits. 2020. gadā bezdarbs Latvijā palielinājās par diviem procentu punktiem, ko nevar salīdzināt ar finanšu krīzi, kuras laikā bezdarbs kāpa par 12 procentu punktiem. Tā ir viena no būtiskām iezīmēm, kas Covid-19 krīzi atšķir no iepriekšējās finanšu krīzes, kad būtiski cieta faktiski visa ekonomika, līdz ar to finanšu krīzes ietekme bija ievērojami smagāka un tās radītās sekas bija izjūtamas daudz ilgākā laika periodā. Pandēmijas radītās sekas ir asimetriskas – smagi ir cietuši noteikti sektori un arī valstis, kurās šiem sektoriem bija salīdzinoši lielāks īpatsvars, bet tā nav izraisījusi vispārēju ekonomisko krīzi.

Latvijas piemērotais atbalsts bija neliels, tāpēc mērķtiecīgi būs jāizmanto ES līdzekļi

Arī valstu un ES institūciju reakcija šajā krīzē bija daudz ātrāka un mērķtiecīgāka. Lai arī Latvijas IKP kritums pandēmijas laikā uz daudzu citu ES valstu fona bija salīdzinoši neliels, tomēr Latvija būs viena no Eiropas Atveseļošanās fonda (EAF) lielākajām ieguvējām. Ar gandrīz diviem miljardiem eiro (6,8% no 2020. gada IKP) Latvija proporcionāli būs piektā lielākā EAF līdzekļu saņēmēja.

Salīdzinot ES valstu atbalsta izdevumus pandēmijas laikā, jāsecina, ka valsts piemērotais atbalsts Latvijā bija ļoti mērens. Tas arī būtiski atpalika no Igaunijas un, īpaši Lietuvas. Latvijas piemērotais atbalsts bija sestais zemākais ES valstu vidū, savukārt Lietuva izcēlās ar proporcionāli lielāko atbalsta paketi visas Eiropas mērogā. Tas ir skaidrojams ar to, ka Lietuvā 2020. gada oktobrī notika parlamenta vēlēšanas.

Krīze pierāda stabilas fiskālās politikas priekšrocības ar zemu parāda līmeni

Latvija īstenoja virkni atbalsta pasākumu, kurus varam iedalīt piecās kategorijās: a) pabalsti (dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas), b) aizdevumi un garantijas uzņēmumiem, piemēram, izmantojot "Altum" c) nodokļi, d) nozaru atbalsts (piemēram, veselībai un transportam) un e) ar ES finansējuma atbalsts (Stabilitātes programma). Tas būs turpmāko pētījumu jautājums, lai noteiktu, cik lielā mērā Latvijas valdības atbalsta pasākumi bija pietiekami un mērķtiecīgi.

Šī krīze parādīja, cik svarīga ir stabila valsts fiskālā politika ar zemu valdības parāda līmeni. Neviena no lielajām reitingu aģentūrām, kas vērtē Latviju, pandēmijas laikā nepazemināja Latvijas līmeni. Latvijai bija iespējams aizņemties ar negatīvām procentu likmēm, un finanšu tirgos labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes. Tiek prognozēts, ka Latvijas IKP jau 2021. gadā varētu sasniegt pirmspandēmijas apmērus.

Ekonomistu apvienības veiktais pētījums tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta liberālo spēku apvienību "Renew Europe Group". Pētījuma autors ir Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājas vietnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens.