Foto: Shutterstock

Valdības lemtie epidemioloģiskie ierobežojumi Covid-19 infekcijas samazināšanai paredz, ka no 15. jūnija sporta treniņi iekštelpās var atsākt darbību, tomēr fitnesa klubi par šiem ierobežojumiem nav sajūsmā un neziņo par atvēršanos, lasāms dažādu sporta zāļu sociālo mediju platformās.

"Mēs kā nozare nevēlamies būt politiski. No vakcinācijas neizbēgsim un saprotam, ka tas ir jādara. Ir jāatrod drošākais veids, kā varam darboties," portālam "Delfi Bizness" skaidro Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) dibinātājs Gints Kuzņecovs, uzsverot, ka asociācija un fitnesa klubi nav "antivakseri", bet šī brīža ierobežojumi liedz sporta zālēm strādāt, lai tās varētu pastāvēt. "Mūsu viedoklis ir, ka iespējai atvērties tikai vakcinētajiem, ar Covid-19 izslimojušajiem un testētiem klientiem nav ekonomiska pamatojuma, tas drīzāk var raisīt nozares bankrotu," lasāms LVFA "Facebook" lapā.

Nozare neizpratnē

Šī brīža ierobežojumi paredz, ka iekštelpu treniņos vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no apmeklētājiem pieejamās sporta norises vietas telpu platības. Sporta treniņa telpu piepildījums nedrīkst pārsniegt 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj šo telpu infrastruktūra, kā arī ģērbtuvēs maksimālais piepildījums nedrīkst pārsniegt 25%, tāpat sporta telpā jābūt nodrošinātai apmeklētāju un iesaistīto darbinieku reģistrācijai.

Kā stāsts fitnesa asociācijas pārstāvis, šobrīd notiekot nozares dialogs ar valdību – tiek veiktas pārrunas ar attiecīgajām ministrijām, un ir atrasts veids, kā komunicēt, bet risinājums vēl nav atrasts.

"Mēs nerunājam par peļņu – sporta klubi šobrīd nav peļņas sektors. Runa ir par pastāvēšanu, par iespēju strādāt – mēs arī esam darba devēji, piecus miljonus eiro gadā nomaksājam nodokļos. Esam daļa no ekonomikas," klāsta Gints Kuzņecovs: "Arī pagājušo gadu nozare strādāja ar zaudējumiem. Šī nav pelnoša nozare, un mēs tiešām mēģinām saprast, ar kādiem nosacījumiem tehniski un droši varam atvērt fitnesa klubus."

Ja fitnesa zāles atvērtu ar esošajiem valdības nosacījumiem, tad rodas virkne sarežģījumu un slogs, kas uzņēmumu darbību padarītu neefektīvu, uzskata asociācija. "Neviens no telpu iznomātājiem nav atcēlis komunālos maksājumus, bankas nav samazinājušas procentu likmi. Šobrīd dzīvojam uz parāda, un tas viss būs jāatdod," atzīst Kuzņecovs, atgādinot, ka no valdības tiek prasīta iespēja strādāt, kas nozarei ir izdzīvošanas jautājums. "Tas, kurš skaļi nekliedz, to nesadzird," saka Kuzņecovs.

Vaicāts par dažādu fitnesa klubu ierakstiem sociālajos medijos, LVFA dibinātājs skaidro, ka nozares nostāja ir vienbalsīga – apolitiska, un par iespēju strādāt visiem drošā vidē: "Saprotam, ka no vakcinācijas neizbēgsim – tas ir jādara, un jāatrod drošākais veids, kā varam darboties," skaidro Kuzņecovs, piebilstot, ka būtu priecīgs, ja arī nevakcinēti cilvēki varētu droši apmeklēt sporta zāles. Šajā nozare strādājošie nebūt nesteidz vakcinēties, un vien 40% fitnesa klubu darbinieku varētu būt vakcinējušies vai plāno to darīt, tomēr ir arī daļa, kas dažādu iemeslu dēļ atturas vakcinēties, stāsta LVFA pārstāvis.

Lielu sabiedrības viedokļu polarizāciju nesen izraisīja sporta klubu "My Fitness" paziņojums sociālajā medijā "Facebook", kurā minēts diskutabls arguments, ka citās nozarēs, lai strādātu, nav nepieciešama vakcinācija, kā arī atzīstot, ka vakcinējusies tikai piektā daļa darbinieku.

Nesezona un ierobežojumi

Kā portālam "Delfi Bizness" stāsta "FitSpot Gym" vadītāja Gabriela Naomi Simsone, vasara viennozīmīgi ir fitnesa klubu nesezona, kas esošo situāciju pasliktina vēl vairāk. "Veroties vaļā ar esošajiem ierobežojumiem, varam nonākt lielākos parādos, nekā esam," sacīja fitnesa kluba vadītāja.

Vaicāta par nepieciešamajiem atvieglojumiem, lai fitnesa klubi kā nozare varētu atsākt strādāt, "FitSpot Gym" vadītāja sacīja, ka risinājums tiek meklēts sarunās ar valdību. Ja šobrīd fitnesa klubus varētu apmeklēt neierobežots skaits vakcinēto sportot gribētāju, tāpat vasarā netiktu sasniegta maksimālā apmeklētāju kapacitāte, līdz ar to šobrīd klubi neredz iespēju vērties vaļā.

Tāpat Gabriela Naomi Simsone uzsvēra, ka pērn no marta līdz decembrim trenažieru zāle ir strādājusi ar valdības noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, un līdz šim nevienā sporta klubā nav bijis Covid-19 uzliesmojums. Viņas skatījumā šīs epidemioloģiskās drošības prasības trenažieru zālēs nodrošināt ir vieglāk nekā lielveikalos.

Šobrīd, fitnesa klubiem esot ciet, to darbinieki saņem dīkstāves pabalstus. Āra nodarbības fitnesa klubi neorganizē, ja nu vienīgi treneri kā privātpersonas, informē Kuzņecovs. "Delfi Bizness" gan pārliecinājās, ka ir sporta klubi, kas ir arī asociācijas biedri, kuri meklē iespējas strādāt un piedāvā nodarbības ārtelpās, piemēram, fitnesa klubs "Rīdzene". Tomēr tas ir rets izņēmums, un kā informēja LVFA pārstāvis, asociācija dialogu ar valdību turpinās pirmdien, 14. jūnijā.

Jau ziņots, ka šopavasar tika nolemts piešķirt atbalstu granta veidā Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – sporta centru īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem – to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru (turpmāk – sporta centrs) apgrozījuma krituma kompensācijai. To nosaka nosaka 2021. gada 29. aprīļa MK noteikumi Nr.277 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem sporta centriem".

Sporta centri iekštelpās ir slēgti kopš 2020. gada decembra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!