Latvijā sasniegts lielākais ēnu ekonomikas apjoms kopš 2011. gada  (135)

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.-2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

"Patreiz vēl ir salīdzinoši grūti izdarīt secinājumus, cik lielā mērā 2020. gada ēnu ekonomikas rādītājus ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tomēr, līdzīgi kā pagājušā gada pētījumā, var droši secināt, ka, neskatoties uz politikas veidotāju centieniem, ēnu ekonomikas apjomu Latvijā nav izdevies mazināt, vai būtiski mazināt, jau kopš 2012. gada. Diemžēl, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā būtiski nemazinājās arī ekonomikas izaugsmes laikā - situācijā, kad ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, t.sk. tādēļ, ka uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tāpēc ir gandrīz likumsakarīgi, ka ēnu ekonomika pieauga laikā, kad ekonomikai ir salīdzinoši grūtāki laiki," teic pētījuma autors, SSE Riga profesors Arnis Sauka.