2020. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 22,3% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins. Pēdējo divu gadu laikā plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieauga par 2,7 procentpunktiem.
Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu skaits konkrētajā nozarē, viņu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba stāžs, nostrādāto stundu skaits un citi iemesli. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
2020. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 35,1% lielāka nekā sieviešu.
2020. gadā normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 24,6% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka – 17,3%.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks nekā sabiedriskajā – attiecīgi 20,9% un 18,4%.
Pagājušajā gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (11,8%) un 65 gadus un vecāku senioru vidū (13,1%), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,8% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25–34 gadus vecu darbinieku vidū (21,2%).
2019. gadā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs vidēji Eiropas Savienībā bija 14,1%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 21,7% mazāk nekā vīrieši, un Latvijā (21,2%).