"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece pauda viedokli, ka šī ierosinājuma mērķis nav uzlabot pensiju sistēmu, bet gan īstermiņā risināt naudas trūkumu sociālajā budžetā.
"Jebkurā gadījumā manā skatījumā šāds lēmums būtu tuvredzīgs. Pirmkārt, tas ir risks Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai, par ko maksās nākotnes pensionāri. Otrkārt, šāds lēmums var mazināt gan uzticību pensiju sistēmai, gan arī vēlmi maksāt nodokļus," uzsvēra Buceniece.
Viņa norādīja, ka sociālās iemaksas, kas nonāk pirmajā pensiju līmenī netiek ieguldītas, bet gan tiek uzskaitītas un izmaksātas šodienas pensionāriem. Ņemot vērā prognozes par iedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos un mūža ilguma pieaugumu, nākotnē vienu pensionāru uzturēs mazāks strādājošo skaits.
"Lielāka paļaušanās uz pirmo pensiju līmeni šodien nozīmē, ka nākotnē strādājošajiem būs jāmaksā vairāk sociālajās iemaksās un jāstrādā ilgāk, lai varētu samaksāt tās pensijas, ko tā brīža pensionāri būs ar savām iemaksām nopelnījuši. Turklāt pirmais pensiju līmenis nespēj nodrošināt, ka pensijas lielums spēs pietiekamā apmērā aizvietot ienākumus no darba," uzsvēra Buceniece.
Tāpat viņa atzīmēja, lai Latvijas pensiju sistēma būtu ilgtspējīga, ir būtiski daļu no pensijas kapitāla uzkrāt un ieguldīt finanšu un kapitāla tirgos, tādējādi palielinot nākotnes pensiju. Tieši tāpēc arī tika izveidots otrais un trešais pensiju līmenis.
"Otro līmeni veido valsts noteiktās obligātās iemaksas, kur katrs var sekot līdzi savam uzkrājumam un tā izmaiņām, kā arī šo kapitālu ir iespējams mantot. Tas mudina cilvēkus vairāk domāt par un plānot iztiku vecumdienās, un veidojas motivācija maksāt nodokļus. Tomēr arī ar obligātajām iemaksām otrajā pensiju līmenī, kas ir vien 6%, ir par maz, lai pensija aizvietotu lielāko daļu algas. Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka nepieciešams brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus, izmantojot trešajā pensiju līmeni," minēja Buceniece.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka ministra paustais nav milzīgs pārsteigums tādā ziņā, ka šāda retorika ir dzirdēta arī iepriekš, taču, lai arī ir izteikta tikai ideja par to, kā atrisināt pensiju palielināšanas iespējas, esot ministra amatā, pirms nākt klajā ar šādām izmaiņu idejām, tās būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē un jāizdiskutē.
"Straujas izmaiņas nav pieļaujamas. Ticība pensiju sistēmai un arī valstij būvējas ļoti lēni un jebkurš šāds izteikums rada jaunas šaubas par sistēmas ilgtspēju. Nenoliedzami, ka piedāvātais risinājums būtu ar tūlītēju ieguvumu esošajiem pensionāriem, gan arī partijai. Taču tas notiktu uz nākotnes pensionāru rēķina un mazinātu indivīda sasaisti ar nodokļu nomaksu, kas ir pašreizējās sistēmas pamatā," uzsvēra Gašpuitis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka vēl kopš iepriekšējās krīzes noteiktais iemaksu līmenis pensiju otrajā līmenī nav atgriezts plānotajā līmenī.
"Tā kā pensiju kapitāls kļūst arvien apjomīgāks, nav brīnums, ka politiķu interese par to tikai pieaug. Tas vērojams ne tikai Latvijā, bet arī vienā otrā arī Eiropas valstī. Jo veikt reformas un veidot ekonomikas izaugsmei labvēlīgus apstākļus ir sarežģītāk un laikietilpīgāk. Tādēļ nav brīnums, ka nereti priekšroka tiek dota risinājumiem, kas sniedz tūlītējus ieguvumus," sacīja Gašpuitis.
Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka ar izteikumiem par izmaiņām pensiju sistēmā ir jābūt ļoti piesardzīgiem, it īpaši ja tas var radīt šaubas par pensiju sistēmas stabilitāti Latvijā.
"Iedzīvotāju aptaujas Latvijā regulāri parāda to, ka uzticēšanās valsts institūcijām ir kritiski zemā līmenī, tādēļ stabila un paredzama pensiju sistēma ir ļoti svarīga, tostarp arī lai radītu motivāciju iedzīvotājiem maksāt nodokļus. Otrais pensiju līmenis un personalizētu uzkrājumu veidošana ir ļoti būtisks esošās sistēmas elements, kura mazināšana būtu vērtējama negatīvi," sacīja Āboliņš.
Iepriekš arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste pauda, ka iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums.
"Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," viņš sacīja, piebilstot, ka valstij būtu jāvirzās uz iemaksu palielināšanu pensiju otrajā līmenī, lai tās sasniegtu to līmeni, kāds tika paredzēts pirms iepriekšējās krīzes.
Eglītis iepriekš LTV raidījumam "Viens pret vienu" pauda viedokli, ka varētu samazināt iemaksu īpatsvaru valsts pensiju otrajā līmenī un novirzīt pensiju pirmajam līmenim. Tāpat ministrs LTV atzīmēja, ka par šo jautājumu valdību veidojošajā koalīcijā diskusijas nav notikušas un lēmumi nav pieņemti.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
