Bezalkoholiskā alus segments pēdējo gadu laikā dubultojies  (17)

Pēc Ruņģa teiktā, bezalkoholiskā alus segments Latvijā ir mazs, bet tas ir visstraujāk augošā alus kategorija. Pērn Latvijā varēja iegādāties jau 30 dažādas bezalkoholiskā alus garšas, no kurām lielākā daļa bija importēta. Tādēļ pērn tieši mazās alus darītavas sāka piedāvāt bezalkoholisko alu, kas darīts Latvijā, un Ruņģis prognozē, ka kopējais pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus Latvijā augs vēl par 20%.

Ruņģa novērojumi liecina, ka segmenta popularitāti veicina fakts, ka cilvēki kļūst atbildīgāki, tradicionālā alus vietā lietojot bezalkoholisko, ja ir jāsēžas pie stūres. Kopumā arvien lielāka sabiedrības daļa pievēršas veselīgākam dzīvesveidam, rūpējas par savu veselību – attīstās tā sauktā wellness kustība gan Latvijā, gan pasaulē.

Novērojams, ka mazās alus darītavas aktīvi pieķērušās bezalkoholiskā alus brūvēšanai – rezultātā top tradicionālajam amatalum līdzvērtīgs, garšās izteiksmīgs bezalkoholiskais alus. Līdz šim lielākais bezalkoholiskā alus garšu piedāvājums ir bijis gaišajiem lāgeriem, taču amatalus darītavas sāk piedāvāt daudzveidīgus bezalkoholiskos eilus.

Pasaulē ir četras galvenās tehnoloģijas, kā brūvē bezalkoholisko alu, stāsta Ruņģis. Vecākā ir iztvaicēšanas metode, kad, alu uzkarsējot, alkohols izgaro, taču tā tiek zaudēts arī alus aromāts. Pēc tam alus tiek uzgāzēts un pievienotas apiņu eļļas aromātam. Modernākā metode ir izmantot membrānu filtru, ar kuru alkohols tiek nofiltrēts. Tas ļauj saglabāt aromātu, bet šāda metode ir mazām alus darītavām par dārgu. Lētākā metode ir apstādināt raudzēšanu pie 0,4% alkohola, alu strauji dzesējot. Savukārt inovatīvākā metode ir izmantot jaunas paaudzes raugus, kas, alu raudzējot, neveido tik daudz alkohola. Tādēļ attīstās arī bezalkoholiskā alus darīšanas metodes, lai uzlabotu tā garšu, skaidro Ruņģis.