LAD vadītājs: dienesta administrētajiem atbalsta pasākumiem visaktīvāk piesakās mežu īpašnieki

"Ja vērtējam investīciju pasākumus un skatāmies pēc pieteikumu skaita, tad tie noteikti ir meži, atbalsts mežu kopšanai. Savukārt, ja runājam par finansiāli ietilpīgākajiem atbalstiem, tad noteikti tā ir programma lauku saimniecību modernizācijai," teica Krūmiņš.

Viņš skaidroja, ka modernizācijas pasākumos lauksaimnieki var pirkt gan tehniku, gan būvēt kūtis, šķūņus, veidot pārstrādi, visu to, kas ir nepieciešams lauku saimniecībai un saimniekošanai.

Tāpat populāri ir arī atbalsta pasākumi jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas grib attīstīt savu saimniekošanu.

Vaicāts par izmaiņām atbalsta pasākumos, Krūmiņš sacīja, ka pēdējos gados būtiskas izmaiņas nav bijušas. Vienlaikus nelielas izmaiņas reizēm kādā no atbalsta pasākumu kārtām ir nepieciešamas, lai pielāgotos kādām konkrētām situācijām.

"Lielākas izmaiņas vērojam, vērtējot to, kādas investīcijas veic mūsu klienti," sacīja LAD direktors, norādot, ka lauksaimnieku vidū aizvien vairāk tiek domāts par efektīvāku saimniekošanu, resursu mērķtiecīgu izmantošanu un izaugsmi. Tāpat lielāku uzmanību klienti pievērš precīzajām tehnoloģijām.

Pēc Krūmiņa paustā, visa investīcijām pieejamā nauda Latvijā ir sadalīta starp deviņiem reģioniem atbilstoši LAD struktūrvienībām, kur visi lauksaimnieki tiem piešķirto naudu minētajos reģionos ir izmantojuši un izmantos. Šāds reģionalizācijas princips ir ieviests, lai līdzsvaroti izaugsme notiktu visos reģionos.

Tomēr Krūmiņš arī atzīmēja, ka investīciju ziņā Zemgales reģiona lauksaimnieki īsteno apjomīgākus projektus, seko Kurzeme un Vidzeme un tad Latgales zemnieki. "Taču mēs nevaram teikt, ka Latgales zemnieki reģionam atvēlēto naudu nespēj izmantot, konkursi atbalsta pasākumos ir visās vietās," uzsvēra dienesta direktors.

Tāpat Krūmiņš piebilda, ka programmā mazajiem zemniekiem lielāka konkurence par atbalstu ir Latgalē, savukārt Zemgalē mazajiem zemniekiem konkurences nebija vispār vai bija ļoti zema. To nosaka arī saimniecību lielums konkrētajā reģionā.

Vaicāts par to, vai lauki kopumā kļūst sakoptāki, LAD direktors atbildēja ar viennozīmīgu "jā". Lai arī līdz ar platību maksājumu ieviešanu 2004.gadā daudzi lauku reģioni bija aizauguši un šķieta, ka tajos neviens nesaimnieko, tad patlaban pat mazi lauciņi tiek sakopti un apstrādāti.

"Ar katru gadu apstrādātā lauku platība pieaug, un aktivitāte ir vērojama visā Latvijā. Mēs nevarētu teikt, ka viens reģions ir vairāk sakopts, cits mazāk. Kopumā jāsaka, ka lauki ir ļoti attīstījušies, ja salīdzinām ar 2004.gadu, kad iestājāmies Eiropas Savienībā," sacīja Krūmiņš.

Viņš arī skaidroja, ka lauku attīstība nav viennozīmīgi saistīta tikai ar platību maksājumu ieviešanu, bet arī ar atbalstu investīcijām un dažādu veidu konsultāciju un zināšanu sniegšanu lauksaimniekiem. Tāpat lauku sakoptību un izaugsmi veicinājušas lauksaimnieku organizācijas. "Tas viss ir šo apstākļu kopums - cilvēki redz un saprot, ka arī laukos var strādāt un nopelnīt," uzsvēra Krūmiņš.